Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Andis Sedlenieks

Laikam neatbilstīgas prioritātes?

Pirms no 16. līdz 18. februārim paredzētās Minhenes Drošības konferences tās organizatori ir publiskojuši savu ikgadējo reitingu jeb globālo risku sarakstu Munich Security Index 2024.

Vai politisko radikāļu patvērums?

Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas izgaismotie sakari ar Krieviju liek uzdot jautājumus arī par citu politisko radikāļu aktivitātēm Eiropas Parlamentā. Vai ir reāla iespēja šādu, pret Eiropu noskaņotu politiķu darbību ierobežot, un kādēļ tas nav darīts līdz šim?

Dramatiskās vēlēšanas

Pakistānā vakar tika aizvadītas valsts Nacionālās sapulces (parlamenta apakšpalātas), kā arī virknes provinču, tostarp Pendžābas un Beludžistānas, vietējo parlamentu vēlēšanas.

Ar neskaidrām perspektīvām

Pagājušās nedēļas beigās ASV bruņotie spēki sāka gaisa triecienus pa mērķiem Irākā un Sīrijā, kurus Savienotajās Valstīs uzskata par saistītiem ar Irānu. Šie triecieni ir atbilde uz vēl pirms nedēļas notikušu kaujinieku raķešu uzbrukumu ASV armijas bāzei Tower 22 Jordānijā (tieši blakus robežai ar Sīriju), kurā gāja bojā trīs, bet tika ievainoti vismaz 34 amerikāņu karavīri.

Politiskais šahs ASV

ASV prezidenta vēlēšanas, kas gaidāmas novembrī, nepārprotami būs šā gada galvenais starptautiskais notikums, jo no tā, kas kļūs par nākamo Baltā nama saimnieku, lielā mērā būs atkarīga arī visas pasaules turpmākā nākotne. Šā iemesla dēļ ASV notiekošajām abu galveno partiju priekšvēlēšanām pievērsta milzu uzmanība, lai gan šoreiz pat pārliecinoša uzvara tajās vēl negarantēs partijas nomināciju fināla cīņai. Kamdēļ tā, un kādi ir iespējamie notikumu attīstības scenāriji?

Nosliekšanās labējā virzienā?

Viena no apvienotās Eiropas vadošajām domnīcām, Eiropas Ārlietu padome (European Council on Foreign Relations, ECFR), nupat publiskoja plašu pētījumu par šā gada jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iespējamajiem rezultātiem.

Teksasas robežas jautājums

Nelegālās imigrācijas jautājums ir kļuvis par cēloni konfrontācijai starp Teksasas pavalsti un ASV federālo valdību, kā arī izraisījis sava veida konstitucionālo krīzi atšķirīgo pamatlikuma traktējumu dēļ.

Jauna fronte cīņā pret narkobiznesu

Janvāra sākumā uzmanības centrā negaidīti nonāca Dienvidamerikas valsts Ekvadora. Cīņai ar vairāk nekā 20 narkokarteļiem valstī uz 60 dienām tika oficiāli izsludināts ārkārtas stāvoklis. Notikušais rada virkni jautājumu – gan par to, kā valsts var nonākt līdz šādai situācijai, gan par iespējām uzvarēt karā ar narkobiznesu

Priekšvēlēšanu kaislības ASV

Amerikas Savienotajās Valstīs ir sācies priekšvēlēšanu (ja precīzi, tad kokusu (priekšvēlēšanu paveids) un priekšvēlēšanu) laiks pirms novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Galveno uzmanību, protams, piesaista republikāņu priekšvēlēšanas, pat neraugoties uz to, ka pārliecinošs šīs partijas vēlētāju favorīts ir eksprezidents Donalds Tramps.

Ne drīzas nākotnes jautājums

Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās Žozeps Borels šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka savienības dalībvalstis ir panākušas vienošanos par militārās operācijas Sarkanajā jūrā uzsākšanu ar mērķi aizsargāt kuģus no Jemenas proirāniskās kustības Ansar Allah (hutiešu jeb husītu) uzbrukumiem.

Austrumu diplomātijas savdabība?

Divu vēsturiski labas attiecības uzturošu t. s. Lielo Tuvo Austrumu valstu – Irānas un Pakistānas – apmainīšanās ar raķešu triecieniem pa vienai otras pierobežu, kā arī tos pavadošie diplomātiskie demarši ir radījuši bažas (vai dažos gadījumos – cerības), ka var sekot tālāka konflikta starp abām šīm reģionālajām lielvarām (no kurām viena, Pakistāna, turklāt ir kodolvalsts) eskalācija.

Spriedzes pagaidu mazināšanās

Pagājušajā sestdienā, 13. janvārī, Taivānā aizvadītās prezidenta (oficiāli – administrācijas vadītāja) un parlamenta vēlēšanas starptautiskās politikas vērotājiem ir likušas atviegloti uzelpot, jo vēlēšanu iznākums liecina – būtiski mainīt esošo situāciju salinieki negrasās.

Izdzīvotāji kataklizmu gaidās

ASV aizvien izplatītāka kļūst izdzīvotāju kustība, kas bieži ar ironisku pieskaņu dēvēta par pasaules gala gaidītājiem. Kā liecina aptaujas un pētījumi, īpaši aktīvi izdzīvotāju skaits pieaug kādu nozīmīgu, satraucošu notikumu ietekmē vai gaidās, un šoreiz par tādu notikumu acīmredzami kļūst gada nogalē paredzētās ASV prezidenta vēlēšanas.

Politika un narkokarteļi

Dienvidamerikas valstī Ekvadorā ir izcēlusies plaša narkokarteļu un ielu bandu rīkota vardarbība un uzbrukumi policijai, kas tiek uzskatīti par noziedznieku atbildi uz nesen par valsts prezidentu kļuvušā Daniela Noboas lēmumu izsludināt valstī ārkārtas stāvokli un pasludināt divus desmitus organizētās noziedzības grupējumu par teroristiskām organizācijām.

Eiropas lokomotīves problēmas

Vācijā nu jau vairākas dienas turpinās vērienīgas lauksaimnieku (un ne tikai) protesta akcijas, kuras ir saņēmušas savā ziņā starptautisku atbalstu – savas akcijas, atbalstot Vācijas kolēģus, rīko arī, piemēram, Francijas un Nīderlandes lauksaimnieki.

Globālās nedrošības gadi

Gan nule aizvadītais, gan arī jaunais, 2024. gads, visticamāk, paliks vēsturē ar globālu nestabilitāti, ģeopolitiskiem konfliktiem un mēģinājumiem mainīt pasaules kārtību. Kuri ir galvenie notikumi un procesi, kas bija uzmanības centrā aizvadītajā gadā un būs aktuāli arī šogad? Un kādi ir iespējamie to attīstības scenāriji?

Solis karšu pārzīmēšanā

Gadu mijā par sava veida ģeopolitisku pārsteigumu parūpējās Āfrikas valsts Etiopija, kura plaša darījuma ietvaros oficiāli atzina Somālilendas, kas ir viena no neatkarību pasludinājušajām, taču starptautiski neatzītajām kaimiņvalsts Somālijas provincēm, neatkarību.

Taivānas sarežģītās vēlēšanas

Taivānā 13. janvārī ir gaidāmas kā prezidenta, tā parlamenta vēlēšanas, par kuru rezultātu, pie kam neatkarīgi no šo vēlēšanu iznākuma, var kļūt ievērojams spriedzes pieaugums ASV un Ķīnas attiecībās.

Jauna dominējošā tendence?

Aizvadītā gada 20. decembrī Francijas parlamenta abas palātas apstiprināja valsts prezidenta Emanuela Makrona virzīto jauno migrācijas ierobežošanas likumu, turklāt pēc tam, kad sākotnēji likums tika noraidīts, tajā tika veiktas gana būtiskas izmaiņas, paredzot nelegālās imigrācijas ierobežošanu galvenokārt ar aizliegumiem un represīvām metodēm.

Protests protesta dēļ?

Serbijas galvaspilsētā Belgradā turpinās opozīcijas rīkotie protesti, cenšoties apstrīdēt nesen notikušo Belgradas skupščinas (domes) vēlēšanu rezultātus

Ērkšķi Eiropas cīņā pret Krieviju

Ziemassvētkos spēkā stāsies jau 12. Eiropas Savienības sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar lielvalsts iebrukumu Ukrainā. Kamdēļ jau līdz šim noteiktie ierobežojumi izrādījušies maz efektīvi un arī no Eiropas valstu puses turpinās to apiešana? Ko un vai iespējams darīt, lai situācija mainītos?

Barjeras Trampa ceļā

Amerikas Savienoto Valstu Kolorādo pavalsts Augstākā tiesa šonedēļ pieņēma lēmumu liegt ASV eksprezidentam Donaldam Trampam piedalīties pavalsts Republikāņu partijas priekšvēlēšanās. Tiesa atsaucās uz ASV konstitūcijas 14. labojuma 3. punktu, kas liedz ieņemt amatu valdībā personām, kuras ir piedalījušās dumpī.

Kuģniecības drošības koalīcija

Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Loids Ostins nupat paziņoja par 10 valstu koalīcijas izveidi ar ASV priekšgalā cīņai pret Jemenas hutiešiem jeb husītiem, kuru militārās aktivitātes palestīniešu atbalstam ir lielā mērā ierobežojušas starptautisko kuģniecību Sarkanajā jūrā.

Čaks Noriss un Texit jaunās vecās problēmas

Iekšpolitiskā nenoteiktība un pretrunas ASV ir novedušas pie tā, ka vairākās to pavalstīs ir ievērojami pieaudzis secesionistu jeb šo pavalstu izstāšanās no ASV piekritēju skaits. Pirmā šajā rindā ir Teksasa, kur izstāšanās ideja ir gana populāra jau vairākas pēdējās desmitgades. Kādi ir šī noskaņojuma cēloņi, un cik liela ir iespēja, ka kāda no pavalstīm tiešām varētu pamest ASV?

Vjetnamas īpašā loma

Plašu ažiotāžu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos izsauca Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina nupat aizvadītā valsts vizīte Hanojā – mediji šo vizīti traktēja galvenokārt kā Pekinas vēlmi kavēt Hanojas tuvināšanos ASV un Japānai, kā arī saglabāt savu ietekmi kaimiņvalstī

Donalda Tuska atgriešanās

Polijas Republikas jaunā sasaukuma Seims (parlaments) šīs nedēļas sākumā beidzot spēja "legalizēt" 15. oktobrī notikušo vēlēšanu rezultātus, vispirms nobalsojot par neuzticības izteikšanu nu jau bijušajam premjerministram Mateušam Moraveckim (Likums un taisnīgums, PiS), bet pēc tam apstiprinot jaunu valdību ar premjera amatu reiz jau ieņēmušo (no 2007. līdz 2014. gadam) bijušo Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku (Pilsoniskā platforma, PO) priekšgalā.

Pretrunīgais Kisindžers un viņa gadsimts

Diplomātijas guru, reālpolitikas spilgtākais pārstāvis, liela vēriena politiķis un vienlaikus pretrunīga personība. Tā tiek dēvēts Henrijs Alfreds Kisindžers, kurš 29. novembrī simt gadu vecumā savās mājās Kentā ASV Konektikutas pavalstī devās mūžībā. Viņam pieder daudzi nemirstīgi izteicieni par pasaules politiku, bet akadēmiskajā vidē viņš paliks vēsturē ar tā dēvēto leģitimitātes jēdziena ieviešanu un citām publikācijām, kas izsaukušas plašu rezonansi

Iekšpolitisko cīņu sekas

Amerikas Savienoto Valstu Kongresa augšpalātas Senāts noraidīja prezidenta Džo Baidena virzītā likumprojekta par vairāk nekā simts miljardu dolāru lielas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kā arī ASV un Meksikas robežas stiprināšanai un pat amerikāņu jaunāko zemūdeņu būvniecībai nodošanu balsošanai, kas nostāda Ukrainu katastrofas priekšā. Atbilstīgi Senāta procedūrai, lai šāda veida likumprojekts tiktu nodots balsošanai (kas pārliecinošā vairākumā gadījumu nozīmē arī tā apstiprināšanu, lai gan mēdz būt arī izņēmumi), tas ir jāatbalsta vismaz 60 senatoriem no 100.