Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Andis Sedlenieks

Galvenais ir iesākt procesu?

Dienvidamerikas valstī Venecuēlā iepriekšējās nedēļas nogalē notika interesants konsultatīvais referendums, kura mērķis bija noskaidrot sevi par bolivārisku uzskatošās valsts pilsoņu attieksmi pret kaimiņvalsts Gajānas (bijušās britu Gviānas) lielākās daļas – tā sauktās Esekibo Gajānas –, atgriešanu Venecuēlas sastāvā.

Jaunais dzelzs priekškars starp Eiropu un Krieviju

Robežpunktu slēgšana starp Eiropas valstīm un Krieviju uzskatāmi iezīmē jauno posmu Eiropas Savienības un agresīvās lielvalsts attiecībās. Jautājumu par to, kā situācija varētu attīstīties turpmāk, gan joprojām ir vairāk nekā atbilžu.

Cilvēks un viņa laiks

Simt gadu vecumā šā gada 30. novembrī aizsaulē aizgāja cilvēks, par kuru runājot frāze "ar viņa nāvi ir beidzies vesels laikmets" nepavisam neizklausās pēc klišejas vai pieklājības vārdiem.

Īrijas neitrālais statuss

Daudziem latviešiem labi zināmajā Īrijā ir sākusies politiskā diskusija, kuru var uzskatīt par sava veida liecību tam, kā mainās priekšstati par it kā globālu un vispāratzītu starptautisko organizāciju nozīmīgumu un iespējām.

Kemerons un britu politiskās kaislības

Novembra vidū Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks veica nopietnus pārkārtojumus konservatīvo valdībā, starp kuriem vislielāko uzmanību piesaistīja bijušā premjera Deivida Kemerona atgriešanās lielajā politikā ārlietu sekretāra (ministra) postenī. Kādas ir viņa "atsaukšanas no pensijas" aizkulises, un kādu ietekmi tas var atstāt gan uz Lielbritānijas politiku kopumā, gan jo īpaši uz torijiem – Kemerona pārstāvēto politisko spēku

Brīvības partijas uzvara

Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Nīderlandē noslēgušās ar negaidīti labiem antiislāmista un eiroskeptiķa Gērta Vildersa vadītās Brīvības partijas (PVV) panākumiem, bet Vildersam ir pavērušās labas iespējas kļūt par šīs valsts nākamo premjerministru.

Solījumi un iespējas

Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par uzvarētāju pārliecinoši (ar 55,7% vēlētāju balsu, kas ir lielākais atbalsts kādam no kandidātiem visā valsts demokrātijas vēsturē) kļuvis un 10. decembrī stāsies amatā politkorekti par galēji labējo populistu dēvētais nesistēmiskais kandidāts Havjers Milei.

Ērkšķi Eiropas apvienošanas ceļā

Līdz ar aicinājumu sākt sarunas par Ukrainas un vēl vairāku valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā aktualizējies arī jautājums par atšķirībām dalībvalstu nostājā. Kādu ainu patlaban tas iezīmē Eiropā, un kādas ir konkrētu valstu cerības pārskatāmā nākotnē tiešām pievienoties aliansei.

Sekas var izrādīties tālejošas

Dažādu citu starptautisko notikumu fonā bez pelnītas ievērības ir palikusi ziņa, ka oktobra beigās trīs no daudzajām Mjanmas nemiernieku armijām sāka vienotu uzbrukumu valdības spēkiem šīs valsts ziemeļos, pie robežas ar Ķīnu.

Deivida Kemerona atgriešanās

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks šīs nedēļas sākumā veica ievērojamas pārmaiņas valdības sastāvā – amatu zaudēja konservatīvo vidū populārā iekšlietu ministre jeb sekretāre Sjūela Breivermena, bet par ārlietu ministru negaidīti kļuva ekspremjers un Brexit "autors" Deivids Kemerons.

Oficiālie un faktiskie imigranti

Eiropas Savienības dalībvalstīs, it īpaši tā dēvētajā vecajā Eiropā, pieaug ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju un viņu pēcteču skaits. Oficiālā statistika visbiežāk neatspoguļo patieso kopainu, taču divu Eiropas vadošo valstu – Vācijas un Francijas – piemēri ļauj vismaz aptuveni saprast, kāda ir reālā situācija šajā ziņā

Demokrātu krustceles

Laikraksts The New York Times, viens no galvenajiem ASV Demokrātiskās partijas ruporiem, pirms dažām dienām publiskoja sešās t. s. ASV svārstīgajās pavalstīs veiktās aptaujas rezultātus, no kuriem izriet, ka gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanas notiktu šobrīd, piecās no šīm pavalstīm (Arizonā, Džordžijā, Mičiganā, Nevadā un Pensilvānijā) par to uzvarētāju vairāk vai mazāk pārliecinoši kļūtu eksprezidents Donalds Tramps.

Moldovas dilemma

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notikušās pašvaldību jeb reģionālo padomju vēlēšanas liecina, ka prorietumnieciskajai prezidentei Maijai Sandu un valdībai ir, par ko padomāt pirms nākamajām vēlēšanām.

Drošības riski un tūrisma industrija

Vēl nesen attiecībā uz tūrisma nākotni valdīja optimisms, taču Hamās uzbrukums Izraēlai, kas šajā valstī tiek salīdzināts ar 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumu ASV, ir būtiski ietekmējis gan ceļošanas iespējas, gan ceļotāju noskaņojumu. Turklāt tas attiecas ne tikai uz Tuvo Austrumu reģionu, kur šobrīd risinās bruņotais konflikts, bet arī uz lielu daļu Eiropas, tostarp valstīm, kas atrodas pasaules populārāko tūrisma galamērķu pirmajā desmitniekā

Skaļi vārdi bez reālām darbībām

Neraugoties uz kopējiem noskaņojumiem islāma pasaulē un vairāku nozīmīgu musulmaņu valstu līderu kareivīgajiem paziņojumiem, iespēja, ka kāda no šīm valstīm varētu iesaistīties Izraēlas un Hamās konfliktā, šādi izraisot liela mēroga karadarbību Tuvajos Austrumos, ir maz ticama.

Vienotības trūkums Eiropā

Lai arī Eiropas Savienība (ES) Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas personā ir izvirzījusi vērienīgus ģeopolitiskos mērķus, bruņota konflikta izcelšanās Tuvajos Austrumos, līdztekus karadarbībai Ukrainā, ir kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu apvienotās Eiropas struktūrām un iemeslu domstarpībām tās vadības vidū, bet ES valstis tā arī nav spējušas izstrādāt vienotu nostāju attiecībā pret konfliktu Tuvajos Austrumos, atzīst izdevums Politico.

Hamās un viņiem līdzīgie

Ar pēkšņo uzbrukumu Izraēlai par sevi atgādināja teroristiskā organizācija Hamās. Līdzās jautājumam, kas tā īsti ir un kā veidojusies, svarīgi paskatīties uz reģionu arī plašāk – cik nozīmīgas ir radikālo islāmistu kustības Tuvajos Austrumos, un cik lielu spēku tās apvieno?

Maika Džonsona prioritātes

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa Pārstāvju palātas republikāņu vairākums šīs nedēļas sākumā beidzot spēja vienoties un ievēlēt palātas spīkeru – trešo politiski nozīmīgāko vēlēto amatu ASV ieņems kongresmenis no Luiziānas pavalsts Maiks Džonsons, viens no pašiem uzticamākajiem eksprezidenta Donalda Trampa līdzgaitniekiem.

Argentīna izvēles priekšā

Iepriekšējās nedēļas beigās Argentīnā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no galvenajiem kandidātiem prognozējami nespēja nodrošināt ievēlēšanai nepieciešamo 50%+1 vēlētāja atbalstu, kamdēļ uzvarētāja vārds tiks noskaidrots otrajā kārtā 19. novembrī.

Fico trešā atnākšana

Pieredzējušais un Eiropā pretrunīgi vērtētais slovāku politiķis Roberts Fico atkal nonācis līdz premjera krēslam. Kā tas ir izdevies politiķim, kuru viņa oponenti regulāri salīdzina ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, dēvē par populistu, demokrātijas ienaidnieku un prokrieviski orientētu? Un vai tas tiešām var mainīt Slovākijas ārpolitisko kursu?

Joslas un ceļa forums

Izraēlas un Gazas joslas dēļ mazāk uzmanības tika pievērsts pasākumam, kas citos apstākļos nešaubīgi būtu šā brīža globālās politikas pats svarīgākais notikums, – Ķīnā nupat notikušajam trešajam starptautiskās sadarbības forumam Viena josla – viens ceļš.

Uzvarētāji un zaudētāji

Lai gan iepriekšējās nedēļas beigās Polijā notikušajās parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu (35,38%) saņēma astoņus gadus pie varas esošais konservatīvais spēks Likums un taisnīgums (Prawo i Sprawiedliwość – PiS), vairākums vietu jaunā sasaukuma parlamentā būs trim opozīcijas partijām, kuras jau iepriekš bija vienojušās par valdības veidošanu uzvaras gadījumā.

Izraēla un Palestīna - kara atgriešanās

Palestīniešu grupējuma Hamas kaujinieku negaidītais un asiņainais iebrukums aizsācis kārtējo Izraēlas un arābu militāro konfliktu. Tas var turpināties pat mēnešiem un prasīt tūkstošiem dzīvību, turklāt galvenokārt civiliedzīvotāju, taču tā arī netuvināt gadu desmitiem ilgušās konfrontācijas beigas. Kas noveda pie kārtējām sadursmēm, un kādas var izrādīties to sekas gan reģionālā, gan plašākā mērogā?

Izraēlas atbilde būs stingra un izlēmīga

Par piedzīvoto teroristu nežēlīgo uzbrukumu un šo notikumu sagaidāmajām konsekvencēm ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Šāronu Rapaportu-Palgi sarunājas Andis Sedlenieks

Eiropas klusējošie tālruņi

Autoritatīvais izdevums Politico nupat publicējis rakstu ar nosaukumu Eiropas varas sabrukums (Europe’s Power Outage), kurā tika gandrīz atklāti norādīts – apvienotās Eiropas ģeopolitiskās ambīcijas tālu pārsniedz tās reālās iespējas, bet Eiropas pretenzijas uz kādu nozīmīgu ģeopolitisko lomu ir iluzoras.

Kārtējās neveiksmes

Iepriekšējās nedēļas nogalē Vācijā notika divas svarīgas federālo zemju parlamentu jeb landtāgu vēlēšanas – Bavārijā un Hesenē. Rezultāti liecina par Vācijas valdošās koalīcijas popularitātes tālāku kritumu, kā arī par atbalsta pieaugumu labējiem politiskajiem spēkiem (ieskaitot tos, kurus publiskajā telpā pieņemts dēvēt par populistiem).

Sauja benzīna zelta cenā

Vairāku iemeslu dēļ naftas cenas pasaules tirgos šobrīd tuvojas 100 ASV dolāriem par barelu, un netrūkst pesimistu, kuri uzskata, ka tā var kļūt vēl krietni dārgāka. Šo cenu kāpumu izjūt patērētāji ikdienā, jo augšup ceļas arī degvielas cenas. Kamdēļ tā, un kādas uz kopējo tendenču fona izskatās Eiropas perspektīvas?

Kevina Makartija krišana

Mērenais ASV republikānis Kevins Makartijs šonedēļ kļuva par pirmo ASV Kongresa Pārstāvju palātas jeb apakšpalātas spīkeru tās vēsturē, kurš zaudējis amatu neuzticības balsojuma rezultātā.

ANO reformēšana – strupceļā

Septembra otrajā pusē Ņujorkā aizvadītās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 78. sesijas viena no galvenajām tēmām bija virknes valstu aicinājumi reformēt ANO pārvaldības sistēmu – pirmām kārtām jau ANO Drošības padomi un tās pastāvīgo dalībvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas) veto tiesības, kā arī organizācijas statūtus.