Militārajā ziņā Izraēlas bruņoto spēku statusu kā viennozīmīgi kaujasspējīgāko reģionā, ja vērtē tieši vienas regulārās armijas spēju vērsties pret citām regulārajām armijām, neviens nav atcēlis. Tāpat būtiska loma ir ASV gatavībai atbalstīt Izraēlu arī militāri, tostarp koncentrējot tās tuvumā savu lielāko kara floti Vidusjūrā pēdējo 30 gadu laikā. Turklāt gadījumā, ja pirmkārt jau Irānas atbalstītie radikālie islāmistu grupējumi pilnā mērā iesaistīsies konfliktā, tiek solīts vērst šo militāro potenciālu jau tieši pret Irānu, Libānu u. c.
Vēl nozīmīgākas ir iekšējās pretrunas islāma pasaulē, kuru dēļ vienotas frontes izveide nav iespējama un reāli netiek pat apspriesta. Starp arābu valstīm, Irānu un Turciju – reģiona nozīmīgākajiem spēlētājiem – pastāv iespaidīgs apjoms visdažādāko pretrunu, sākot ar ģeopolitiskām (savstarpējo cīņu par ietekmi reģionā) un reliģiskām (starp sunnītiem un šiītiem, abiem galvenajiem islāma novirzieniem) un beidzot ar tīri ekonomiskām. Oficiālo attiecību normalizēšana islāma pasaules iekšienē (pirmkārt jau starp Saūda Arābiju un Irānu) tikmēr nozīmē vienīgi centienus risināt šīs pretrunas galvenokārt sarunu ceļā, bet, piemēram, Irānas un Turcijas (skaļāko Izraēlas nosodītāju) militāra alianse vai kopīgas darbības paliek abstrakta teorija.
Ir vēl arī citi faktori, kuru dēļ tīkotāji vienatnē iesaistīties militārajā konfliktā starp reģiona valstīm nav atrodami. Diplomātiskie demarši tikmēr ir kā reveransi vietējo "ielu" virzienā, tā arī manevri savu pozīciju islāma pasaulē nostiprināšanai. Rezultātā vienīgā, kas oficiāli pieteikusi karu Izraēlai notikumu Palestīnā dēļ, ir Jemenas husītu kustība Ansar Allah (faktiski – cilšu kaujinieki). Pēdējās karadarbība aprobežojas ar centieniem aizšaut līdz Izraēlai raķetes, kuras veiksmīgi notriec Saūda Arābijas un Jordānijas pretgaisa aizsardzība. Kamēr to valdības oficiāli, protams, atbalsta palestīniešus.
Viss kopā tas rada pieaugošu pārliecību, ka liela mēroga karadarbības reģionā nebūs. Vienlaikus Palestīnas dilemmai jebkurā gadījumā ir nepieciešams risinājums (kas diemžēl nav saskatāms). Tajā skaitā arī tādēļ, ka vismaz daļas reģiona valstu vienprātība, kas nav iespējams šobrīd, var kļūt iespējama nākotnē.