Kā liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat pēdējie pieejamie dati, 2021. gadā lielākā imigrantu daļa mājsaimniecībās (pie imigrantiem šajā gadījumā tiek pieskaitīti arī cilvēki bez pavalstniecības) starp ES valstīm bija Maltā (22,3%), Kiprā (22,1%) un Zviedrijā (21,9%). Pirmajā desmitā šajā ziņā vēl atradās tādas valstis kā Luksemburga (20,7%), Austrija (19,3%), Īrija (18,7%), Vācija (17,3%), Beļģija (15,5%), Nīderlande (14,6%) un Spānija (14,4%).
Valstis ar mazāko imigrantu daļu tikmēr bija Bulgārija un Rumānija (pa 0,2%), Polija (0,5%), Slovākija (1,1%) un Ungārija (2,5%). Vidējais šāds rādītājs Eiropas Savienībā bija 10,6%, turklāt interesanti, ka divas no Baltijas valstīm – Igaunija (11,6%) un Latvija (10,2%) – acīmredzot joprojām lielā nepilsoņu skaita dēļ atradās tuvu vidējam rādītājam, kamēr Lietuva (5,2%) – saraksta apakšdaļā.
Jāatceras gan, ka šī statistika attiecas tikai uz ES valstīs legāli dzīvojošajiem ieceļotājiem no citām valstīm, bezvalstniekiem u. c. un ir tikai imigrācijas aisberga redzamā daļa. Šajā statistikā nav iekļautas ieceļotāju pēcteču nākamās paaudzes, kuras ieguvušas savu mītnes zemju pilsoņu pases, kā arī nav nekādu datu par nelegālajiem imigrantiem un viesstrādniekiem, kuru vecās Eiropas valstīs ir daudz. Turklāt Eurostat lielāko daļu datu publisko apmēram ar divu gadu nobīdi, un līdz ar to imigrācijas plūsmas, kuras izraisījis, piemēram, Krievijas iebrukums Ukrainā, šajā statistikā vēl neatspoguļojas.
AR MIGRĀCIJAS IZCELSMI
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!