Sauja benzīna zelta cenā

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA, International Energy Agency) datiem pieprasījums pēc degvielas globālā mērogā, rēķinot uz vienu planētas iedzīvotāju, ir nemainīgs nu jau aptuveni pusgadsimta garumā – tas veido 0,15–0,2 galonus jeb 0,7–0,9 litrus degvielas dienā. Pat Covid-19 pandēmijas laikā šis rādītājs, lai arī samazinājās, tā arī nenoslīdēja zem minētās 0,15 galonu dienā robežas. Taču jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits pasaulē strauji pieaug. Līdz ar to pēdējo 42 gadu laikā (no 1980. gada līdz 2022. gadam) pasaulē ir dubultojies dīzeļdegvielas un benzīna patēriņš – no 14 miljoniem tas pieaudzis līdz 28 miljoniem barelu dienā.

Turklāt, kamēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD, Organisation for Economic Co-operation and Development) valstīs – jeb faktiski rietumvalstīs un to tuvākajās sabiedrotajās – abu galveno degvielu patēriņš minētajā laika posmā ir pieaudzis pusotru reizi, tikmēr Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs tas ir pat četrkāršojies – no 2,1 miljona līdz 9,5 miljoniem barelu dienā. Lielāko daļu šā pieauguma, protams, ir nodrošinājusi Ķīna – savas ekonomikas apmēra, izaugsmes tempa, kā arī iedzīvotāju skaita dēļ. Taču Ķīnai šajā ziņā ir pievienojusies arī Indija, un degvielas patēriņš pieaug vēl citās nerietumu jeb globālo dienvidu valstīs (iepriekš plaši izmantotais šo valstu apzīmējums – attīstības valstis – ģeopolitisku iemeslu dēļ šobrīd strauji zaudē aktualitāti), kurām ir savas ekonomikas attīstības un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanas plāni. Šī procesa un tendenču rezultāts savukārt ir tāds, ka pieprasījums pēc degvielas šajās valstīs ar uzviju noēd visu rietumvalstīs ar lielām pūlēm panākto fosilās degvielas patēriņa samazinājumu un globālā mērogā konstanti pieaug, pašsaprotami ietekmējot arī degvielas cenas.

Kādus scenārijus šīs līknes iezīmē, un uz ko nākotnē var cerēt degvielas patērētājs Eiropā?

Samazinājums un aizliegums

Kā norāda nozares izdevums