Kaut arī skaitļu izteiksmē apstrīdēto būvatļauju skaits nav
liels, piemēram, Rīgā pērn 15 būvatļaujas no 1114 izsniegtajām,
faktiski gandrīz katra apstrīdēšana nozīmē pakļaut riskam ne tikai
simtiem, bet pat tūkstošiem latu un arī darbavietas.
Lai arī Latvijas pensiju fondi pērn nopelnījuši gandrīz 9%, tā
īsti rūpēties par to, lai šīsdienas trīsdesmit un
četrdesmitgadnieku paaudze vecumdienās neslīgtu nabadzībā, var
vienīgi katrs pats, uzskata finanšu eksperti.
Tviteris pēdējā laikā kļūst aizvien populārāks arī uzņēmēju
vidū. Diena jau rakstīja, ka daudzi uzņēmēji patlaban ne
tikai sistemātiski uzrunā mērķauditoriju korporatīvajos kontos, bet
arī regulāri raksta savos privātajos profilos. Tomēr tvitera
popularitāte raisījusi arī diskusijas par tiesisko regulējumu tam,
ko drīkst, ko nedrīkst atļauties tviterī, un par to, kā novērtēt
tviterī paustās informācijas ticamību.
Tas, ka Latvijā tuvākajā laikā tiktu pieņemts īpašs likums, kas
regulētu rīcību un izteikumus tviterī, šķiet maz ticams, un arī
tiesāšanās šajā jomā vēl nav kļuvusi par ikdienas praksi, tomēr
negodprātīga tvītotāja saukšana pie atbildības nemaz nav nereāla.
Dienas teorētiski modelētās, izdomātas situācijas* komentē
advokātu biroja Borenius zvērinātas advokātes Linda Lejiņa
un Ilze Bukaldere.
Latvijas ziemeļgala pilsētiņa Valka no padomju laika
«slepenpilsētas» kļuvusi par miegainu mazo māsu Igaunijas krietni
vitālākajai pilsētai Valgai. Tomēr atšķirībā no daudziem citiem
Latvijas novadiem pašvaldību vēlēšanās te ies karsti - varas grožus
centīsies pārņemt bijušais pilsētas mērs Vents Armands Krauklis
(Vidzemes partija), ko pēc 2005. gada pašvaldību vēlēšanām kolēģi
apsveica ar «Tadžikistānas cienīgu rezultātu», bet novadu viņam
neatdot mēģinās esošie varasvīri no Latvijas Zemnieku savienības un
Vienotības. Viņi savam konkurentam velta parunu: «Tukša
muca tālu skan.»
Uz industriālās ēkas, kur atrodas viens no Valkā lielākajiem
uzņēmumiem - SIA Pepi Rer - joprojām rotājas milzīgs
padomju propagandas sauklis: «Augstu kvalitāti katrā darba vietā!»
Lai arī desmitgades mainās, šī devīze spītē konotācijai ar
iepriekšējo valsts iekārtu un joprojām ir aktuāla. Uzņēmums ar
Latvijas kapitālu Pepi Rer, kas ražo putota polietilēna
izstrādājumus un pat patentējis parketa apakšklāju
ProVent, spējis iekarot eksporta tirgus 15 valstīs,
piemēram, Skandināvijā, un plāno paplašināties turpmāk - arī uz
ASV. Tiek apgūti arī Eiropas Savienības līdzekļi.
Kad uzņēmums Water Ser sāka ūdenssaimniecības projektu
īstenošanu Valkā, nekas publiski neliecināja, ka to varētu vajāt
ligas. Tomēr pērn vasarā uzņēmumam tika ierosināts tiesiskās
aizsardzības process, un tikmēr vēl nācās pabeigt iesāktos darbus
Valkā. Kā Dienai norāda Water Ser valdes loceklis
Andress Purgs, uzņēmums mēģināšot atveseļoties. Vaicāts, vai
notikumi netraucēja darbiem Valkā, viņš atbild: «Tādas lietas
vienmēr traucē, bet kaut kā darbi jāpabeidz.»
Iecerēts, ka tuvākās desmitgades laikā elektrificēti tiks
vairāki posmi Latvijas dzelzceļa līniju. Tā kā pērn novembrī ar
Eiropas Komisijas (EK) lēmumu tikai piešķirts finansiālais atbalsts
mūsu valsts dzelzceļa tīkla elektrifikācijas skiču projekta
izstrādei, uzņēmumam a/s Latvijas dzelzceļš līdz martam
jāsagatavo un jāiesniedz EK projekta stratēģisko pasākumu plāns, kā
arī jāizstrādā iepirkuma dokumenti un projektēšanas uzdevums, lai
varētu izsludināt konkursu, stāsta Latvijas dzelzceļa
pārstāvis Māris Ozols.
Mūsu valsts krājobligācijas Latvijas iedzīvotāji varēs
iegādāties pēc dažiem mēnešiem, jo noteiktais termiņš ir šī gada
otrais kvartāls. Diena jau rakstīja, ka sākotnēji
krājobligācijas ar nominālvērtību viens lats varēs iegādāties īpašā
interneta vietnē. Minimālā ieguldījuma summa būs 30 latu, savukārt
maksimālais ieguldījums vienai personai vienā pieteikumā būs 50 000
latu, Dienai izklāsta Valsts kases pārstāve Laura
Prancāne.
Lai gan Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji teic, ka «nekas
nav beidzies» un starpvaldību sarunas par Eiropas Savienības (ES)
finansētā reģionālā sašķidrinātā gāzes termināļa vietas izvēli vēl
tikai sekos, Somijas gāzes kompānija Gasum Oy ir apņēmības
pilna šo termināli būvēt savas valsts dienvidos. Tāpēc SIA
Itera Latvija prezidenta Jura Savicka skarbie vārdi, ka
«kauju esam zaudējuši», jo somi mācējuši pastāvēt par savām
interesēm Briseles koridoros un «apspēlējuši visus», izklausās
ticami.
Pērn sarucis reģistrēto komercķīlu skaits un to maksimālā
prasījuma summa, turklāt komercķīlu pielietojuma tendence ir
kļuvusi mazāk aktīva, liecina Lursoft pētījums. Pērn
Latvijā reģistrētas 5035 komercķīlas par kopējo prasījuma summu
9,642 miljardi latu, un tas ir par 5,78% mazāk nekā 2011. gadā. Tas
ir arī par 13,16% mazāk nekā aizpērn, teica Lursoft
pārstāve Indra Jansone.
Nē, šis nav stāsts par azartspēļu atkarīgajiem vai to, kā laimes
krekliņā dzimušie izvelk laimīgo lozi, kaut arī studenti Jānis
Stepiņš un Ernests Šēns savu kopīgo darbību biznesā tiešām sāka
vien ar 60 santīmiem. Pašlaik izveidots našķu piegādes zīmols
Omnom. Puiši arī atraduši telpas Rīgas Tehniskās
universitātes Biznesa inkubatorā, kur viņi regulāri dalās pieredzē
ar citiem uzņēmīgiem cilvēkiem.
Laikā, kad tviteri lieto valstu vadītāji un pat pāvests, šajā momentāni mainīgajā informatīvajā laukā aktivizējas arī uzņēmēji - ne tikai uzrunājot mērķauditoriju korporatīvajos kontos, bet arī rakstot savos privātajos profilos.
Laikā, kad tviteri lieto valstu vadītāji un pat pāvests, šajā
momentāni mainīgajā informatīvajā laukā aktivizējas arī uzņēmēji -
ne tikai uzrunājot mērķauditoriju korporatīvajos kontos, bet arī
rakstot savos privātajos profilos. Mūsu tvitersejām ir tipiski
apspriest savas nozares aktualitātes, kā arī iesaistīties
diskusijās par plašākai sabiedrībai būtiskām problēmām, piemēram,
par eiro ieviešanu vai batālijām izglītības sistēmā.
Lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka
ekonomiskā situācija valstī joprojām ir slikta, tomēr aizejošo gadu
raksturo neatlaidīga krīzes seku pārvarēšana.
Lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka
ekonomiskā situācija valstī joprojām ir slikta, tomēr aizejošo gadu
raksturo neatlaidīga krīzes seku pārvarēšana. To apliecina gan
Latvijas ekonomiku raksturojošie rādītāji, gan arī iedzīvotāju
tērēšanas paradumi. Daļa iedzīvotāju paši izjutuši materiālās
situācijas uzlabošanos, un cilvēku skaits, kuri ekonomisko
situāciju vērtē negatīvi, sarucis no 84% pērnā gada maijā līdz 54%
šī gada oktobrī.
Krājbankas bankomātus plānots izsolīt nākamgad, informē šīs bankas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis. Uz iepriekšējo izsoli 28. septembrī, kad plānoja pārdot jau 162 demontētos bankomātus par 335 tūkstošiem latu un 57 vēl nedemontētos par 72 tūkstošiem, nepieteicās neviens pretendents.
Krājbankas bankomātus plānots izsolīt nākamgad, informē šīs
bankas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars
Fīrmanis. Uz iepriekšējo izsoli 28. septembrī, kad plānoja pārdot
jau 162 demontētos bankomātus par 335 tūkstošiem latu un 57 vēl
nedemontētos par 72 tūkstošiem, nepieteicās neviens
pretendents.
Jāsagaida mediācijas procesa rezultāti. Tā apgalvo iesaistītās
personas, izvairoties komentēt LTV raidījumā De facto
izskanējušo vēsti, ka Satiksmes ministrija (SM) tomēr apsverot
iespēju pirkt jaunos vilcienus no Spānijas uzņēmuma
Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A.
(CAF).