Latvija būtu piemērota
Lēmums par termināļa vietu būtu jāpieņem laikus, uzskata EM pārstāvji. Nav zināms, vai tas izdosies, taču Latvija esot atvērta sarunām ar kaimiņvalstīm un aicinājusi pārējo reģiona valstu pārstāvjus vēlreiz rūpīgi izvērtēt visas termināļa vietas, to galvenās priekšrocības un trūkumus.
Izmaksas būtiski ietekmēs tas, kurā valstī terminālis tiks celts, tomēr, tā kā terminālis plānots kā reģionāla mēroga projekts, visas tā izmaksas tiks dalītas starp dalībvalstīm, norāda EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko, piebilstot, ka atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) pasūtītajam pētījumam vispiemērotākā vieta terminālim būtu Igaunija vai Somija un kā galvenā priekšrocība minēta termināļa nozīme dabasgāzes apgādes drošības paaugstināšanai. Šādi argumenti izteikti tāpēc, ka Igaunijas apgādes drošības rādītāji ir nepietiekami, tādējādi, ja termināli celtu Igaunijā vai Somijā, no kuras dabasgāzi pārējam reģionam var piegādāt tikai caur Igauniju, būtu nepieciešams modernizēt un attīstīt Igaunijas dabasgāzes apgādes sistēmu.
EM uzsver, ka Latvijas priekšrocības termināļa izbūvei publiski paustas jau kopš termināļa idejas rašanās brīža, uzsverot to, ka Latvija vēsturiski izveidota kā reģiona dabasgāzes apgādes centrs, jo tai ir vienīgā reģiona dabasgāzes pazemes krātuve, no kuras dabasgāze visam reģionam tiek piegādāta jau šobrīd. Ja tiktu izmantotas šīs priekšrocības, termināļa izbūves izmaksas varētu ievērojami samazināt.
Izmaksas dalīs
Lūgta komentēt potenciālās projekta izmaksas, E. Rubesa saka, ka tās katrai valstij varētu atšķirties atkarībā no nepieciešamajiem gāzes infrastruktūras attīstības pasākumiem termināļa darbības nodrošināšanai, tomēr plānots, ka tās tiks maksimāli izlīdzinātas starp visām dalībvalstīm, jo terminālis došot vienādu ieguldījumu visu reģiona valstu dabasgāzes atvēršanā un labvēlīgākas cenu politikas veicināšanā.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka EK uzaicināto konsultantu veiktā pētījuma secinājumi ir rekomendējoši un neparedz saistības nevienai no projektā potenciāli iesaistītajām valstīm, tāpēc sarunas starp valdību amatpersonām turpināšoties. Viņš aicinājis EK enerģētikas komisāru sasaukt visu Baltijas valstu par enerģētiku atbildīgo ministru sanāksmi, lai sāktu konstruktīvas politiskās konsultācijas par pētījumu. «Tieši turpmākās starpvaldību sarunas kalpos par pamatu reģionālā projekta turpmākajā virzībā un piemērotākās atrašanās vietas izvēlē,» domā D. Pavļuts.
Somi nekavējas
Gasum Oy viceprezidents Ari Suomilammi Dienai uzsver, ka plānots būvēt apjomīgu sašķidrinātās gāzes termināli Somijā un pašlaik tiek vērtētas divas vietas: Inko un Tolkinena, kas atrodas Porvo pilsētas tuvumā, Somijas dienvidaustrumos. Galavārds par vietas izvēli varētu būt zināms pēc ietekmes uz vidi vērtējuma, ko pabeigs šovasar. A. Suomilammi komentē, ka gāzes tirgus Somijā ir lielāks, ja salīdzina ar Latvijas tirgu, un tā esot stiprā puse, ja vērtē, kurā no valstīm izvietot termināli. Viņa kolēģis - Gasum Oy projektu direktors Sepo Nurminens, norāda, ka dabasgāzes tirgus Somijā ir aptuveni četri miljardi kubikmetru gadā, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Latvijā un Igaunijā, kopā ņemot.
A. Suomilammi piebilst, ka ES ir mērķis izbeigt «enerģijas salu» izolāciju, tas nozīmē, ka Somijā jābūt alternatīvam avotam gāzes piegādei. Viņš prognozē, ka lēmums par investīcijām gaidāms nākamā gada beigās. Pērn aprīlī Gasum Oy vēstīja, ka investīcijas terminālī lēšamas 200-400 miljonu eiro (138-276 miljoni latu) apmērā. Vaicāti par termiņiem, Gasum Oy pārstāvji atbild - plānots, ka «pirmā gāze būs» 2019. gadā. S. Nurminens arī piebilda - pat ja sašķidrinātās gāzes terminālis atradīsies Somijā, šī valsts redz sadarbību ar Latviju «kā interesantu iespēju», turklāt Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošana joprojām ir nozīmīga.
Ja jaunais terminālis paredzēts kā reģionāla mēroga būve, tad, no tehniskā viedokļa, atrašanās iespējami tuvāk Inčukalna krātuvei būtu «tehniski un praktiski objektīvi labākais risinājums», saka a/s Latvijas Gāze pārstāvis Vinsents Makaris, lai gan arī viņš atzīst, ka lielas atšķirības, kur termināls atrodas, neesot.
Zaudēts mačs
Kaismīgajās debatēs par gāzes termināļa būvniecības vietu arī izskanējušas bažas par prasmi pārstāvēt mūsu valsts intereses starptautiskajā arēnā.
Somiem esot izdevies apspēlēt visus, jo viņi protot pragmatiski pastāvēt par savām ekonomiskajām interesēm, somi tās liekot pirmajā vietā un neļaujot politikai ietekmēt plānus ekonomikā. «Mēs diemžēl esam šo kauju zaudējuši, savas intereses neaizstāvam pietiekami agresīvi,» skarbs izteikumos ir J. Savickis, piebilstot, ka viņš var «tikai apsveikt somus ar gudru lēmumu».
Līdzīgās domās ir arī bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars: «Spriežot pēc tā, kur esam šobrīd, esam diezgan vāji nolobējuši savas intereses,» jo šobrīd redzams, ka «daudz lietu karājas gaisā», rezultātā nav sadarbības ne Visaginas atomelektrostacijas, ne gāzes termināļa jautājumā. Viņaprāt, Baltijas valstu sadarbība šāda mēroga projektos pierādītu, ka varam «spēlēt lielākā laukumā, nevis tikai šauru interešu virzienā».
Alternatīva dabasgāzes piegādātāja ienākšana Latvijā radīs konkurenci esošajam piegādātājam, saka E. Rubesa-Voravko, skaidrojot, ka konkurence tirgū nodrošinās pamatotu dabasgāzes cenu, kā arī mazinās apgādes drošuma riskus, tāpēc dabasgāzes piegāžu diversifikācija ir ieguvums Latvijas dabasgāzes lietotājiem, taču ar nosacījumu, ka diversifikācija ir ekonomiski efektīva.