Tomēr pilnīgi skaidra vīzija, ko Valkā likt kā pirmo prioritāti - rūpniecību, tūrismu vai vienkārši guļamrajona izveidi, šķiet, ir tikai retajam politiķim. Vienīgais, par ko visi ir vienisprātis - jāveicina «saaugšana» ar ziemeļu kaimiņu pilsētu Valgu. Līdz ar Latvijā gaidāmo eiro ieviešanu pēdējais nopietnais šķērslis tam būs zudis.
Nāca ārā raudādami
Padomju laikos Valka bija viena no slepenākajām zonām republikā, jo tur bija izvietoti kodolraķešu vadības bunkuri, no kuriem atomkara gadījumā varēja sākt ASV bombardēšanu. Pilsētā arī bijusi virkne valsts iestāžu un, kā atzīst vietējie, bijusi «ļoti kaismīga Kompartijas komiteja», no kuras sanāksmēm vareni vīri manīti nākam ārā raudādami.
Pilsētā savulaik sabraukušie padomju militāristi un viesstrādnieki mūsdienās gan nav veicinājuši etnisko spriedzi - lielākā daļa no viņiem dzīvo Igaunijas robežas pusē. Lielāka problēma bijusi nespēja līdz ar laikmetu maiņu pārprofilēties, tāpēc alkoholisms un depresija mūsdienu Valkā ir gana sāpīgas problēmas.
Valcēniešu dzīvi padomju mantojums ietekmējis arī citos veidos - lielākā daļa vietējo uzņēmumu pāreju uz tirgus ekonomiku nav izturējuši, privatizācijas process bijis vājš. Tas vainagojies no 8000 līdz aptuveni 5000 sarukušā pilsētas iedzīvotāju skaitā un tukšos dzīvokļos, kuru uzturēšana tagad gulstas uz pašvaldības pleciem.
Ar šo mantojumu saistās arī vairāki no priekšvēlēšanu batālijās gaidāmajiem strīdus āboliem, piemēram, viens no šobrīd iesaldētajiem Valkas attīstības projektiem, kas paredzēja raķešu vadības bunkuru vietā ierīkot jauniešu centru un ekstravagantu tūristu atrakciju - mulāžu, no kuras, piemēram, amerikānis varētu izjust, cik vienkārši aukstā kara laikā būtu bijis attālināti raidīt kodolraķeti pret viņa dzimteni. Šis projekts gan gājis ciešā sazobē ar plānu Valkā izveidot starptautisku studiju centru - tā ir vēl viena V. A. Kraukļa laiku iecere, no kuras tagadējie varasvīri ir atteikušies. Viņi šim plānam velta visskarbākos epitetus, kā «trekno gadu triecienprojekts» un «sevis un tautas mānīšana», jo valstī diskusija ir par augstskolu skaita samazināšanu, nevis jaunu dibināšanu. Valkā jau no 2005. gada līdz 2011. gadam darbojās Latvijas Universitātes filiāle, bet 2011. gada sākumā to slēdza, jo nespēja izveidot nevienu studentu grupu.
Krāj putekļus
Te arī iezīmējas galvenie vietējo politiķu pirmsvēlēšanu solījumi. V. A. Krauklis cer vēlētājus savaldzināt ar atraktīviem, kaut Valkas mērogam visai grandioziem projektiem, kas savulaik jau ieplānoti, bet šobrīd pašvaldības skapjos krāj putekļus. Viņš pašreizējos varasvīrus vaino bezdarbībā, kas esot novedusi pie stagnācijas. «Tā politika, ko piekopj pašreizējā novada vadība, ir tāda lēna izmiršana. Kredo ir tāds - ir straume, mēs tajā lēni plunčājamies. Ja tā straume kaut ko pienes, O.K.! Nepienes - nu, ko var darīt! Labā situācijā bagātā pašvaldībā tā arī varētu strādāt, bet Valkas situācijā ir jābūt ārkārtīgi aktīviem. Ir jābūt neordinārām idejām, un jābūt drosmei tās īstenot. Tas šai vadībai nepiemīt,» domā bijušais mērs, kura ambīcijas nav gājušas mazumā - mērķis esot vadīt novadu, citādi «droši vien nemaz nestartētu». V. A. Krauklis gan apgalvo, ka Vidzemes partija neesot mirušās Tautas partijas (TP) klons, tajā esot arī jauni cilvēki, bet atzīst, ka uz Valkas domi kandidēs arī savulaik no TP saraksta ievēlētie.
Savukārt esošais mērs Kārlis Albergs (LZS) pragmatiski nosaka: «Mēs gaisīgus projektus, ko nevaram realizēt, šajā sasaukumā vairāk netaisām!» Viņš kā savus sasniegumus min svarīgus, bet mazāk skanīgus infrastruktūras projektus: ielu remontu, ūdensapgādes un apkures sistēmas sakārtošanu. Šobrīd, kopš sākusi darboties vietējā Enefit koģenerācijas stacija, kurā pašvaldībai pieder 10%, Valkā esot vieni no zemākajiem siltuma tarifiem Latvijā, lai gan precīzi neviens nevar pateikt, cik, piemēram, valcēnieši maksās par siltumu pēc pieciem gadiem.
Mērs uzsver arī to, ka «neviens pagasts nav aizmirsts, katrā kaut kas ir izremontēts». Un tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka LZS tradicionālais elektorāts nāk no Valkas novada lauku teritorijām. K. Alberga dzīves uztveri, šķiet, trāpīgi raksturo intervijas noslēgumā teiktais: «Es neesmu reformu piekritējs. Katra reforma nes vai nu atpakaļkritienu no esošā stāvokļa, vai arī labākajā gadījumā - lielu pauzi.»
Zelta balss
Esošais mērs šobrīd atsakās atklāt, vai vispār kandidēs nākamajās pašvaldību vēlēšanās, un atzīst, ka nebija plānojis vadīt arī šī sasaukuma domi - to noteicis balsu sadalījums 2009. gada vēlēšanās. Tādēļ nav izslēgts, ka pašreizējās koalīcijas lokomotīves lomu uzņemsies mēra vietnieks Viesturs Zariņš (Vienotība), kurš savu startu šajās vēlēšanās Dienai apstiprināja nešauboties. «Man jau no citām pašvaldībām izsaka līdzjūtību sakarā ar vēlēšanām,» viņš puspajokam piebilda, paredzot, ka rezultāts atkal būs aptuveni 50 uz 50 starp «krauklistiem» un valdošo koalīciju. Kā savu vīziju pilsētas attīstībai viņš uzsver tieši ražojošo rūpniecību un lauksaimniecību, jo «iziet tikai uz tūrismu un kultūru - tas nebūs tas, ar ko mēs varam izdzīvot».
Diametrāli pretējs viedoklis ir Aivaram Sjademem - uzņēmējam, kurš domē pārstāv Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK. Konkurenti norāda, ka ietekmīgā advokāta Raivo Sjademes brālis esot sācis «audzēt muskuļus» pirms vēlēšanām, aicinot savā sarakstā dažādus pašvaldības darbiniekus. Jautāts par savu pilsētas attīstības vīziju, A. Sjademe bez aplinkiem atzīst: «Var jau fantazēt par rūpniecības attīstību, bet tas ir diezgan nereāli - nevērs neviens šeit lielas ražotnes vaļā. Tādēļ Valkai ir jābūt tā sauktajam Valmieras guļamvagonam un jāattīsta iestrādes tūrisma jomā.»
Ja piepildīsies paredzējums, ka balsis starp pašreiz valdošo koalīciju un Vidzemes partiju varētu sadalīties vienādi, iespējams, ka tieši A. Sjademem piederēs «zelta mandāts», kas noteiks koalīcijas sastāvu un līdz ar to Valkas tālāko attīstības ceļu. Tomēr tikpat labi kārtis pārējiem var sajaukt pavisam jauna politiskā spēka uznāciens - Saeimā pārstāvētās Reformu partijas Valkas nodaļas vadītājs Sarmis Zauska Dienai apstiprināja nodomu startēt vēlēšanās.
Tikmēr no pārrunām ar vietējiem uzņēmējiem noprotams, ka katram ir savas visai izteiktas politiskās simpātijas, kuras pārsvarā sakrīt ar to, kas pie varas pašvaldībā bijis uzņēmuma darbības sākumā. Plāni iesaistīties atklātā priekšvēlēšanu cīņā gan ir vien retajam, jo ar uzvarētājiem būs jāsadzīvo jebkurā gadījumā. Vienīgi Enefit Power & Heat Valka valdes priekšsēdētājs Kalevs Martins, kurš no bērna kājas runā abās valodās un trāpīgi sevī summē Valkas un Valgas temperamentu, atzīst, ka apsver partijas dibināšanu, lai Valkas politikā ienestu jaunas asinis un panāktu kardinālas pārmaiņas.
Iet uz skolu kaimiņvalstī
Neatkarīgi no personīgās attieksmes pret Latvijas dalību ES, visi aptaujātie Valkas politiķi atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, jo tas ļautu izvērst ciešāku sadarbību ar Valgu. Jau pašlaik aktīva sadarbība notiek izglītības jomā - Valkas jaunieši var apgūt modernu arodizglītību angļu valodā Valgā, bet Valgas jaunieši mācās Valkas mākslas un mūzikas skolās. Eiro ieviešana novērstu pēdējo nopietno šķērsli savulaik jau neveiksmīgi izmēģinātajam projektam - kopīgam sabiedriskajam transportam abās pilsētās. Līdz ar iestāšanos Šengenas zonā robeža pazuda, un, iestājoties eirozonā, pazudīs arī valūtas problēma - uzskata Valgas mērs Kalevs Herks (Sociāldemokrātu partija).
Dodoties uz tikšanos ar Valgas mēru, jāšķērso Igaunijas robeža, un, kaut gan attālums ir ne lielāks par kilometru, pametot miegaino Valku, rodas izjūta, ka pēkšņi esi nokļuvis teju vai lielpilsētā. Visapkārt slejas tādu firmu kā Rimi, K-Rauta, Selver lielveikali un daudzdzīvokļu mājas. Arī kafejnīcas un viesnīcas ir Igaunijas pusē. Valgas pašvaldības ēka un policijas iecirknis, kas pierobežas likumpārkāpējus biedē ar milzu uzrakstu Politsei, šķiet svaigi celti. Kamēr rātsnamā runājamies ar mēru, apakšstāvā atskan kāzu maršs - kā apstiprinājums tam, ka kādreiz sadalītā robežpilsēta nenoveco.
Par spīti abu pilsētu politiķu uzsvērumiem, ka «nākamajā desmitgadē pilsētām ir jāsaaug atkal kopā», var noprast, ka starp Valku un Valgu tomēr valda konkurence. Valkas politiķi stāsta, ka igauņi esot mērķtiecīgi uzbūvējuši lielveikalus tieši pie robežas, lai iesūknētu valcēniešu patēriņa precēm atvēlēto naudu savās kabatās. K. Herks atzīst, ka daudzi valcēnieši reģistrē dzīvesvietu Valgā. Tam ir praktiski cēloņi, jo, strādājot igauņu pusē, tas atvieglo nodokļus - ienākuma nodoklis Igaunijā ir zemāks.