Būvnieki un investori sola cīnīties, lai izmaiņas Būvniecības likumā tomēr tiktu ieviestas, jo pašreizējie nosacījumi, kas pieļaujot to, ka būvatļaujas apstrīdēšana var būvniecības procesu paildzināt pat par gadiem, kaitējot investīciju piesaistei.
Gribēja īsāku termiņu
Diena jau vēstīja, ka Saeima 17. janvārī pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredzēja īsākus termiņus būvatļauju apstrīdēšanai. «Saeima deva skaidru signālu investoriem - mums nerūp jūsu investīciju drošība,» skarbi izsakās zvērinātu advokātu biroja Lextal partneris - zvērināts advokāts Armands Jaunzars - un uzsver, ka pašlaik jebkura persona, iesniedzot pat nemotivētu iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu, var panākt būvdarbu apturēšanu vismaz uz gadu. Turklāt šīs tiesības persona var izmantot gada laikā no būvatļaujas izsniegšanas.
«Tas nozīmē, ka būvdarbi var tikt pārtraukti arī tad, ja būve jau ir gandrīz pilnībā uzbūvēta,» brīdina A. Jaunzars, skaidrojot, ka Saeimas noraidītie grozījumi paredzēja saīsināt būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu līdz vienam mēnesim, vienlaikus nosakot par pienākumu investoram veikt publicitātes pasākumus, lai sabiedrība būtu informēta par paredzēto būvniecību, kā arī ierobežot pašvaldības brīvību lēmumu pieņemšanas termiņu pagarināšanā.
«Neskatoties uz to, ka grozījumi paredzēja saglabāt automātisku būvdarbu apturēšanu līdz ar apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija gatava diskutēt un apsvērt citāda regulējuma iespējamību - būvdarbu automātisku neapturēšanu. Likumdevējs, noraidot šos grozījumus, nav vadījies no privātpersonu interešu ievērošanas viedokļa, jo pirms mēneša lielā steigā un vienprātībā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz būvdarbu automātisku neapturēšanu nacionālo interešu objektu būvniecībai. Tādējādi valsts tiek pasargāta no zaudējumiem, kas rodas būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumā, bet privātajiem investoriem ir jātiek galā pašiem,» situāciju raksturo A. Jaunzars.
Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības priekšsēdētājs Valdis Birkavs atzīst, ka būvatļaujas apstrīdēšana ir «pilnīgi normāla rīcība», kas regulēta daudzviet, bet tas, kas «atšķir Latviju no citām valstīm, ir neierobežotās iespējas laika ziņā apstrīdēt būvatļauju un tas, ka Latvijas praksē ir vismaz daži gadījumi, kad būvatļaujas apstrīdēšanu izmanto negodprātīgi». Viņš norāda, ka zaudētāji šādos strīdu gadījumos ir ne vien būvnieki, bet arī investori.
Apstrīd visur Latvijā
Lielākais strīdus ābols ir ne jau garāžas vai šķūnīša būvniecība (lai gan konflikti kaimiņu vidū gadās arī par šādām ēkām), bet gan finanšu un darbības ziņā vērienīga apmēra projekti, kas subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ nav iepatikušies kādai sabiedrības grupai vai indivīdiem.
Tā, piemēram, pērnruden organizācijas Latvijas Zaļā kustība un Par sakoptu Latviju apstrīdēja būvatļauju jaunās Talsu slimnīcas būvniecībai, bet pirms pāris gadiem tiesā tika apturēta būvatļauja dzīvnieku patversmes Labās mājas būvniecībai, savukārt Vides aizsardzības klubs kopā ar Latvijas Makšķernieku asociāciju un makšķernieku klubu Fario vērsās tiesā, lai apstrīdētu Lauku atbalsta dienesta izsniegto un vairākus gadus pagarināto būvatļauju Karvas hidroelektrostacijai, kas atrodas uz Vaidavas upes. Savukārt Liepājā gadiem ieilga 140 miljonu latu vērtā energokompleksa būvniecība, jo pret būvniecību iebilda dažas privātpersonas. Jāuzsver, ka šis objekts kopā ar saistītajām struktūrām radītu gandrīz 1000 darbavietu.
Tāpat iebildes bijušas pret cūku fermu, biogāzes ražotnes, zivju žāvētavas un atpūtas kompleksu būvniecību.
Strīdi ilgst gadiem
«Apstrīdēšana kļūst par «nacionālo sporta veidu»,» vērtē nekustamā īpašuma attīstītājkompānijas Homburg Management direktore Indra Kivila, stāstot par vienu no pašlaik cīņā iesaistītiem objektiem - vairāku miljonu vērto tirdzniecības centru Rīgā, Biķernieku ielā 121, ko bija plānots pabeigt līdz Lieldienām. Tā vietā uzņēmums ir «iztērējis milzīgas naudas summas zemes nomai, projekta izstrādei un juridiskajām konsultācijām, pat pirms pagūts iedurt zemē lāpstu», norāda I. Kivila.
Daudz runāts ar iedzīvotājiem, ņemtas vērā viņu vēlmes par apstādījumu, celiņu un rotaļlaukuma ierīkošanu, bet projekts iestrēdzis, jo vienam cilvēkam «nekas nepatīkot», kaut gan konkrētu argumentu neesot, savu redzējumu pauž I. Kivila, norādot, ka pašlaik apstrīdēšana tiesā ir tikai sākumposmā un tā varot ilgt pat septiņus gadus.
Kaimiņi elastīgāki
Igaunijā būvatļauju var apstrīdēt gadījumā, ja tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība vai īpašums, vai apkārtējā vide, stāsta Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, piebilstot, ka EM apkopota informācija par kaimiņvalstu pieredzi būvatļauju jomā. Igaunijā iesniegums pašvaldībā par būvatļaujas apturēšanu neaptur būvniecību, turklāt pašvaldība 10 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par būvatļaujas apturēšanu vai neapturēšanu, teic I. Oša.
Mūsu ziemeļu kaimiņi administratīvajā tiesā būvatļauju var apstrīdēt, ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu neapturēt būvatļauju, vai arī uzreiz tiesā - bez iesnieguma pašvaldībā. Apstrīdēšana varot notikt 30 dienu laikā no brīža, kad ir kļuvis zināms par būvniecību. Cīnīties pret objekta būvniecību var gadījumos, ja ir likuma pārkāpumi un būvniecība skar iesniedzēja tiesības. Šajā gadījumā iesniegums tiesā par būvatļaujas apturēšanu neaptur būvniecību, bet, ja iesniedzējs īpaši norāda par būvniecības apturēšanu, tad tiesa var lemt par apturēšanu.
Savukārt Lietuvā iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu iesniedz Valsts teritoriālplānošanas un būvniecības inspekcijā, kas izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par to, vai apturēt būvatļauju, tomēr pats iesniegums vēl neaptur būvniecību. Arī būvatļaujas apstrīdēšana tiesā uzreiz vēl neaptur būvniecību.