1. situācija
Kādas Skandināvijas valsts ministra tvitera konts tiek uzlauzts no Rumānijas. Šajā kontā parādās tvīts ar draudiem beigt ofensīvu Mali, citādi pret valsti tiks sākts karš. Hakeris ir nepilngadīgais.
2. situācija
Tviterī piecās Eiropas Savienības valodās tiek izveidoti Latvijas premjera viltus konti (visos ir līdzīgi foto), kur tiek pavēstīti diskriminējoši izteikumi pret Eirovīzijas atlašu dalībniekiem. Tvīti rakstīti no viedtālruņa, kas reģistrēts Šveicē. Izteikumus publicē vairākos portālos, arī Latvijā.
3. situācija
Latvijas pilsonis Jānis, kurš dzīvo Īrijā, savā tviterkontā publicē unikālu notikuma foto, ko bez viņa atļaujas pārpublicē dažādu valstu mediji. Jānis ir sašutis, ka nav ievērotas viņa autortiesības un viņam nav prasīta atļauja publicēt foto.
Problēmsituācijas skar gan autordarbu aizsardzību, gan personas tiesības uz personas identitāti un goda aizsardzību.
Latvijas regulējums paredz, ka plašsaziņas līdzeklim (medijam) ir jābūt reģistrētam Uzņēmumu reģistra Masu informācijas līdzekļu reģistrā. Savukārt Latvijas tiesu prakse nevērtē šo reģistrācijas apstākli formāli, bet skatās uz būtību un saturu. Attiecīgi, piemēram, daudzus portālus uzskata par medijiem.
Tādējādi pamatprincipu - medijs ir atbildīgs par publicēto ziņu saturu un atbilstību patiesībai - var piemērot arī interneta portāliem. Papildus tam pastāv Latvijas Civillikumā paredzētais prasījuma pamats prasīt nepatiesu ziņu atsaukumu un kaitējuma atlīdzību, ja portāls būs nopublicējis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas.
Proti, ja žurnālists būs automātiski pārpublicējis it kā Latvijas premjera izteikumus no tvitera un nebūs pārbaudījis vai pārjautājis, vai tiešām premjers to ir teicis, tad medijam būs jāuzņemas atbildība par nepārbaudītas un nepatiesas informācijas publicēšanu. Tieši tāpat jāvērtē interneta publikācijas, kurās paustie aicinājumi ir krimināli sodāmi pēc Latvijas likumiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.864/ 2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Regula), ietver vispārēju noteikumu, ka šādu gadījumu vērtēšanai piemērojami tās valsts tiesību akti, kurā radies kaitējums, neatkarīgi no tā, kurā valstī iestājies notikums, kas radījis kaitējumu, un neatkarīgi no tā, kurā valstī radušās minētā notikuma sekas.
Atbilstoši Regulai kaitējums ietver visas sekas, kas izriet no neatļautas darbības, kā arī netaisnas iedzīvošanās. Sekojoši, risinot jautājumu par piemērojamiem tiesību aktiem gan attiecībā uz Skandināvijas valsts ministra, gan Latvijas premjera tvitera kontu atgadījumu, pieņemam, ka kaitējums varētu būt radies konkrētajam Latvijas politiķim Latvijā - neatkarīgi no tā, kur notikums ir izdarīts un kur ir bijušas tā netiešās sekas.
Autortiesību aizsardzība ir jebkurai izpausmei, kuru varēs uzskatīt par autora darbu - autora radošās darbības, jaunrades rezultātu. Te nebūs nozīmes, kur fotoattēls ir publicēts. Vērtējot sociālajos tīklos publicēto attēlu autorības jautājumus, būtu arī jānovērtē konkrētās vietnes lietošanas noteikumi. Iespējams, tie precīzi paredz, ko citi lietotāji vai paši sociālā tīkla administratori var darīt ar autora publiskotajiem attēliem, piemēram, ka, ievietojot attēlu vietnē, autors dod automātisku piekrišanu attēla pārpublicēšanai.
Ja persona internetā pati publisko kādu attēlu, tas tehniski rada iespēju šo foto pārpublicēt. Ja attēls ir autordarbs, tad pēc likuma vajadzētu autora atļauju šī darba (foto) tālākai izmantošanai. Katrā gadījumā jāskatās apstākļi, kādos foto izmantots, piemēram, informatīvi (ziņām) vai peļņas nolūkos (reklāmā). Ja attēls izmantots informatīvos nolūkos, tad Latvijas likums paredz izņēmumu un autora piekrišana nav jāprasa.
Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 864/ 2007 (8. pants) paredz, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vērtē pēc tās valsts tiesību aktiem, kurā aizskartā persona prasa aizsardzību.
Tātad atbilstoši Regulas noteikumiem Jāņa autortiesību aizsardzībai jāpiemēro tās valsts tiesību akti, kurā šāda aizsardzība tiks pieprasīta (attiecīgi Īrija vai Latvija). Papildus ir vērtējami arī iespējamie administratīvo tiesību un krimināltiesību pārkāpumi, ja aizskartas kādas personas tiesības, kas aizsargātas ar attiecīgajiem likumiem.
* Situācijas ir izdomātas. Lūdzu, tās neuztvert kā reālu notikumu.