Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +9 °C
Migla
Sestdiena, 21. septembris
Matīss, Modris, Mariss

Ieva Štāle

Aicina uz nūjošanas nodarbībām

Jau ceturto gadu, sadarbojoties ar biedrību Latvijas Tautas sporta asociācija, Rīgas domes Labklājības departaments piedāvā ikvienam interesentam bez maksas iespēju piedalīties nūjošanas nodarbībās. Aicināti arī seniori, jo ar nūjošanu var nodarboties jebkurā vecumā!

Pazemē - ceturtā daļa Baltijas jūras

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, - esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Minerālūdens ieguve ir dārgs un sarežģīts process

Viens no Latvijā ar dzeramajiem pazemes ūdeņiem bagātākajiem novadiem ir Siguldas novads, visā tā teritorijā ir biezi, saldūdeņus saturoši devona nogulumu ūdens horizonti. Siguldā atrodas trīs dabīgo minerālūdeņu ieguves vietas, kuru saimnieks ir SIA Siguldas minerālūdens. 2011. gadā Latvijas Sertifikācijas centrs uzņēmumam izsniedzis pirmo atļauju gāzētā dabīgā minerālūdens iegūšanai dziļākajā pazemes ūdens atradnē Sigulda, bet 2012.

Ap Cēres smilts karjeriem izvērsies konflikts(9)

Pēc ieguves apjoma visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi Latvijā ir grants un smilts. Kandavas novada Cēres pagastā atrodas viena no lielākajām un nozīmīgākajām smilts un grants atradnēm valstī. Tā iekļauta valsts nozīmes derīgo atradņu sarakstā.

Darām trakas lietas!

Biedrība NVO Pūks un draugi uzsākusi realizēt teātra projektu senioriem Trakas lietas. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursā atbalstu guvušā projekta pamatmērķis ir veicināt brīvprātīgo darbinieku piesaisti Rīgas sociālās aprūpes centru (RSAC) klientu dzīves kvalitātes uzlabošanai, izmantojot teātra mākslas elementus.

Ap Cēres smilts karjeriem izvērsies konflikts

Pēc ieguves apjoma visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi Latvijā ir grants un smilts. Kandavas novada Cēres pagastā atrodas viena no lielākajām un nozīmīgākajām smilts un grants atradnēm valstī. Tā iekļauta valsts nozīmes derīgo atradņu sarakstā.

Apmeklējiet datorkursus!

Lai veicinātu senioru līdzdalību sabiedriskajos procesos, datorprasmju iniciatīvas Pieslēdzies, Latvija! īstenošanā Lattelecom iesaistījusi Rīgas Aktīvo senioru aliansi (RASA). Uzsākot septīto projekta gadu, ir atklāta arī reģistrācija bezmaksas kursiem Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī, Liepājā, Jelgavā un Cēsīs.

Devona nogulumi glabā vērtīgu izejvielu

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras.

Mālu pietiks gadu desmitiem

Pēc tam kad XX gadsimta 50. gados Liepas mālu atradnes izpētīja ģeologi, 1958. gadā tika pieņemts lēmums par Lodes drenu cauruļu rūpnīcas projektēšanu un celtniecību ar jaudu 50 miljoni drenu cauruļu gadā.

FOTO: Dabai draudzīga saimniekošana prasa kompromisus(3)

"Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas vērtībām jārada visā sabiedrībā," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Pārdot klusumu

Rāznas Nacionālajā parkā 97% teritorijas pieder privātīpašniekiem. «Šī iemesla dēļ dabas aizsardzības pasākumus parkā realizēt grūtāk. Smagi ir tad, ja privātās zemes īpašnieki tiem pretojas. Tāpēc bieži rīkojam informatīvās sanāksmes, sabiedriskās apspriešanas, tiekamies ar zemes īpašniekiem,» stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize un turpina: «Būtībā jau cilvēki neiebilst pret dabas aizsardzību, visbiežāk viņi iebilst pret to, kā tiek realizēta dabas aizsardzības politika.

Dabai draudzīga saimnieko šana prasa kompromisus

«Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas vērtībām jārada visā sabiedrībā,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Nūjot var jebkurā vecumā

Jau ceturto gadu Rīgas domes Labklājības departaments, sadarbojoties ar biedrību Latvijas Tautas sporta asociācija, piedāvā iespēju bez maksas piedalīties nūjošanas nodarbībās. No 25. aprīļa līdz novembra beigām Maskavas priekšpilsētā, Ķengaraga ielā 8 tiks organizētas nūjošanas nodarbības sertificēta instruktora vadībā. Kopumā paredzētas 120 nodarbības, tās apmeklēt ir aicināts ikviens Rīgas iedzīvotājs!

Piecas trenera dzīvē visdārgākās rozes

Leģendārais TTT basketbola treneris Andris Purkalns nupat nosvinējis 80. dzimšanas dienu. Viņš mūs sagaida Liepupē, 140 gadu vecajās lauku mājās Imantas. Ciemiņus sveicinot, priecīgi rej no patversmes paņemtā rudā suņu meitene Gaba. Otrs suņu seniors Tedis, kurš vada jau savu septiņpadsmito (!) dzīves gadu, pagaidām vēl nav sakopojis spēkus nākt sasveicināties.

Klāt airēšanas sezona. Seniori piedalās

«Vai tad seniori tikai tamborē un dzied korī? Klāt ir airēšanas sezona!» prieku pauž Rīgas airētāju kluba seniore, astoņnieku komandas dalībniece Inese Baltvilka. Rīgas airētāju kluba vecākā gadagājuma pārstāvji, starp kuriem ir gan dāmas, gan kungi, arī šopavasar gatavi ūdeņu izaicinājumam. Inese Baltvilka Senioru Dienai atsūtījusi fotogrāfijas, kur dāmu komandas startē vecuma grupā F - no 60 līdz 65 gadiem.

Mācās pārvarēt stresu

«Iedvesmo paaudzi» - šādu projektu Daugavpilī īsteno biedrība Erfolg. Tā mērķis ir palīdzēt pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem, kā arī sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem iegūt noderīgas prasmes, motivēt viņus integrēties sabiedrībā, kā arī veicināt dialogu starp paaudzēm un kopā risināt aktuālas problēmas.

Parku labiekārtošana pilnve ido pilsētu

«Apstādījumi parkos ir galvenais elements, ar kuru daba ienāk pilsētā. Taču, plānojot parku attīstību, darbs jāvelta mūsdienīgas vides kvalitātes līmeņa celšanai. Lai cilvēks, atnākdams uz parku, var apsēsties uz soliņa, uzlādēt mobilo tālruni, lai viņam ir pieejams WiFi un lai parks tiešām ir rekreācijas zona,» uzsver SIA Rīgas meži valdes loceklis Uldis Zommers.

Dabas postītāji tiek pamanīti

Šā gada pavasarī SIA Rīgas meži apsaimniekošanu sākusi vairākos jaunos tā dēvētajos zaļajos objektos, piemēram, Tekstilnieku parkā Bolderājā, kā arī Tilta ielas skvērā Sarkandaugavā, kur iedzīvotāju iniciēta nevalstiskā organizācija, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansiālo atbalstu, šo zaļo stūrīti bija jau iekopusi.

Uz pelēcīgajiem neskatās(8)

Ar farmaceiti Ingeru Bērziņu mēs tiekamies Zaļajā Ceturtdienā Vecrīgā vienā no vecākajām Rīgas aptiekām – Vecpilsētas Mēness aptiekā. Šonedēļ Ingerai apritēja 66 gadi, un dzimusi viņa ir Zaļajā Ceturtdienā. Lai arī pēc 38 gadiem, kas nostrādāti Ķekavas aptiekā, farmaceite oficiāli ir devusies pensijā, aptiekas atmosfēra joprojām pievelk kā magnēts, tāpēc Ingera Bērziņa tagad piestrādā, kā farmaceite dežurējot nakts stundās Vecpilsētas aptiekā.

Joprojām aktuāls īslaicīgs piesārņojums

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas.

Esam vecie alus dvēseles cilvēki

Šogad aprit pirmais a/s Cēsu alus Pensionāru kluba darbības gads. «Mēs esam patiesi gandarīti par doto iespēju būt kopā, uzturēt saikni ar uzņēmumu, kurā savulaik strādājām, un piedalīties dažādās sabiedriskajās aktivitātēs,» Senioru Dienai savā vēstulē raksta Kārlis Tomsons - tagad pensionārs jeb, kā pats saka, brīvpilsonis.

Prieks iepazīties Imantā

Rīgas kultūras un atpūtas centrā Imanta aprīlī sākuši realizēt projektu Prieks iepazīties!, kura ietvaros dāmas un kungi labākajos gados aicināti iesaistīties īpaši senioriem piemērotās deju nodarbībās. Dalība ir bez maksas, un īpaša pieteikšanās nav nepieciešama.

Uz pelēcīgajiem neskatās

Ar farmaceiti Ingeru Bērziņu mēs tiekamies Zaļajā Ceturtdienā Vecrīgā vienā no vecākajām Rīgas aptiekām - Vecpilsētas Mēness aptiekā. Šonedēļ Ingerai apritēja 66 gadi, un dzimusi viņa ir Zaļajā Ceturtdienā. Lai arī pēc 38 gadiem, kas nostrādāti Ķekavas aptiekā, farmaceite oficiāli ir devusies pensijā, aptiekas atmosfēra joprojām pievelk kā magnēts, tāpēc Ingera Bērziņa tagad piestrādā, kā farmaceite dežurējot nakts stundās Vecpilsētas aptiekā.

Zilaļģu oficiālajās peldvietās nav

Pirms ekonomiskās krīzes Veselības inspekcija kontrolēja 274 peldvietas Latvijā. Krīzes laikā samazinājās finansējums, un tagad tiek kontrolētas vairs tikai 54 oficiālās peldvietas. Taujāts, vai peldūdens kvalitātes pārbaudes sistēma pašlaik ir optimāla, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists Normunds Kadiķis atzīst - sistēma būtu optimāla, ja tiktu sasniegts mērķis - katrā novadā pārbaudīt vismaz vienu peldvietu. Kopumā tās būtu 110 līdz 120 peldvietu - pa vienai katrā novadā un visās deviņās republikas nozīmes pilsētās.

Joprojām aktuāls īslaicīgs piesārņojums

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām - Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas.

Manā ezerā ir sapropelis - ko ar to darīt?(8)

Latvijā ir 2256 ezeri, to kopējā platība ir 1001 kvadrātkilometrs jeb 1,5% no Latvijas teritorijas. Purvu kopplatība ir 6401 kvadrātkilometrs jeb 9,9% no valsts teritorijas. Lielākajā daļā šo ezeru un purvos zem kūdras slāņa ir sastopams sapropelis - izmantojams un daļēji atjaunojams zemes dzīļu resurss, kas satur organiskus nogulumus. Tie uzkrājas, nogulsnējoties atmirušo ūdensaugu un dzīvnieku atliekām un sajaucoties tām ar minerālvielām.

Dabas bagātība, kas var noderēt biznesam

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?Sapropelis ir ezerdobes pamatnē ilgākā laika periodā bioķīmisku un fizikālu pārvērtību rezultātā - sajaucoties minerāliem komponentiem - veidojušies ezeru organiskie nogulumi.

Sapropelis - dabas bagātība, kas var noderēt biznesam(6)

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?

Dabas bagātība, kas var noderēt biznesam

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?

Pat palīdzība ūdens attīrīšanā

Latvijā ir 2256 ezeri, to kopējā platība ir 1001 kvadrātkilometrs jeb 1,5% no Latvijas teritorijas. Purvu kopplatība ir 6401 kvadrātkilometrs jeb 9,9% no valsts teritorijas. Lielākajā daļā šo ezeru un purvos zem kūdras slāņa ir sastopams sapropelis - izmantojams un daļēji atjaunojams zemes dzīļu resurss, kas satur organiskus nogulumus. Tie uzkrājas, nogulsnējoties atmirušo ūdensaugu un dzīvnieku atliekām un sajaucoties tām ar minerālvielām.