«Labāk darbojos ar cirvi un lāpstu, jo tā pele un kursors mani
neklausa. Bet tas jau tikai sākums,» pašreizējo nedrošību, apgūstot
modernās tehnoloģijas, neslēpj aktieris Mārtiņš Vērdiņš.
Rīgas Sociālā dienesta dienas centrs Kastanis senioriem
augustā piedāvā vairākas nodarbības. Tie, kam ir vēlēšanās fiziski
izkustēties, pirmdienās no plkst. 14 līdz 15 aicināti uz tai-či
vingrošanu. Trenažieri dienas centrā pieejami katru darba dienu no
plkst. 9 līdz 17, piektdienās līdz plkst. 16.
"Katrs cilvēks jau no dzimšanas ir ceļā pats uz sevi, gan augot
augumā, gan pieņemoties spēkā un prātā. Prāts vajadzīgs ikvienam,
strādājot fizisku un garīgu darbu - tas uzlabo pašsajūtu un ceļ
dzīves kvalitāti," uzskata alūksniete Vēsma Kokle-Līviņa. Seniore
vienmēr ir atradusi sev kādu nodarbošanos, kaut tuvojas jau 84.
mūža gads.
Šogad pīlādži sārtojās jau jūlija beigās - latviešiem tas jau
izsenis bijis maģisks koks, ko stāda tuvu mājai, lai atvairītu
ļaunos garus un pasargātu no sliktas auras.
"Kārtīgi strādājam, ik pa laikam uzšujam jaunu kleitu un nedēļas
nogalē prom uz balli kārtīgi izdancoties. Dzīve patiešām ir
skaista!" apgalvo Judīte Sukure no Vārmes. Viņu kopā ar
dzīvesbiedru Uldi Strādnieku satiekam senioru dārza svētkos
Kuldīgā, kur jūlijā ciemos pie Kuldīgas pensionāru apvienības
Rumbiņa bija sabraukuši vairāk nekā divi simti senioru no
tuvākajiem pagastiem, no Auces, Kandavas, Engures, Sabiles, Tukuma,
Aizputes.
"Katram cilvēkam kaut reizi gadā jāapsēžas un jāpārdomā - kas ir
prioritāte? Kas galvenais dzīvē? Varbūt tas, ko daru, nav man
vajadzīgs? Atceros kādu lauku sieviņu - viņai pāri 80 gadiem, ir
gotiņa un vēl zirgs, ko pati vairs nevar iejūgt. Prasu - kam zirgs
vajadzīgs? Viņa atbild - ar ko citādi govij sienu atvedīšu? Hm.
Šogad pīlādži sārtojās jau jūlija beigās - latviešiem tas jau
izsenis bijis maģisks koks, ko stāda tuvu mājai, lai atvairītu
ļaunos garus un pasargātu no sliktas auras.
«Katrs cilvēks jau no dzimšanas ir ceļā pats uz sevi, gan augot
augumā, gan pieņemoties spēkā un prātā. Prāts vajadzīgs ikvienam,
strādājot fizisku un garīgu darbu - tas uzlabo pašsajūtu un ceļ
dzīves kvalitāti,» uzskata alūksniete Vēsma Kokle-Līviņa. Seniore
vienmēr ir atradusi sev kādu nodarbošanos, kaut tuvojas jau 84.
mūža gads.
«Katram cilvēkam kaut reizi gadā jāapsēžas un jāpārdomā - kas ir
prioritāte? Kas galvenais dzīvē? Varbūt tas, ko daru, nav man
vajadzīgs? Atceros kādu lauku sieviņu - viņai pāri 80 gadiem, ir
gotiņa un vēl zirgs, ko pati vairs nevar iejūgt. Prasu - kam zirgs
vajadzīgs? Viņa atbild - ar ko citādi govij sienu atvedīšu? Hm.
Latvijā no inkontinences jeb urīna nesaturēšanas dažādās pakāpēs
cieš aptuveni 150 000 iedzīvotāju. Līdz ar populācijas novecošanos
šādu cilvēku skaits ik gadu pieaug, taču valsts atbalsts
inkontinences līdzekļiem tiek sniegts tikai pacientiem ar
atsevišķām garīgām saslimšanām un arī tikai 50% apmērā.
«Kārtīgi strādājam, ik pa laikam uzšujam jaunu kleitu un nedēļas
nogalē prom uz balli kārtīgi izdancoties. Dzīve patiešām ir
skaista!» apgalvo Judīte Sukure no Vārmes. Viņu kopā ar
dzīvesbiedru Uldi Strādnieku satiekam senioru dārza svētkos
Kuldīgā, kur jūlijā ciemos pie Kuldīgas pensionāru apvienības
Rumbiņa bija sabraukuši vairāk nekā divi simti senioru no
tuvākajiem pagastiem, no Auces, Kandavas, Engures, Sabiles, Tukuma,
Aizputes.
Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos iegriežamies
piektdienas pievakarē. Vismaz gadsimtu vecās mājas pagalmā tīkama
ēna un fascinējoša īstas lauku viensētas aura. Māju saimnieks Atis
Gunivaldis Bērtiņš aicina uz veco klēti - senos Kuldīgas novada
lauku māju darba piederumus un iekārtas viņš vācis no 1975. līdz
1985. gadam. «Iedzīvotāji devās uz jaunajām mājām kolhozu ciematos
un vecos krāmus līdzi neņēma, laipni atvēlēja. Daļa piederumu
atrasta pamestās, sagruvušās mājās, daļu sadāvināja,» stāsta
Bērtiņš.
Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos iegriežamies
piektdienas pievakarē. Vismaz gadsimtu vecās mājas pagalmā tīkama
ēna un fascinējoša īstas lauku viensētas aura. Māju saimnieks Atis
Gunivaldis Bērtiņš aicina uz veco klēti - senos Kuldīgas novada
lauku māju darba piederumus un iekārtas viņš vācis no 1975. līdz
1985. gadam. «Iedzīvotāji devās uz jaunajām mājām kolhozu ciematos
un vecos krāmus līdzi neņēma, laipni atvēlēja. Daļa piederumu
atrasta pamestās, sagruvušās mājās, daļu sadāvināja,» stāsta
Bērtiņš.
Mediķi C hepatīta vīrusu dēvē par klusējošo slepkavu. Pamats
šādam apzīmējumam meklējams ne tikai nemanāmi noritošajā
saslimšanas gaitā, par ko pats vīrusa nēsātājs var nenojaust
gadiem, bet arī ārstēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu trūkumā,
kas Latvijā daudziem ar C hepatītu sirgstošajiem cilvēkiem radījis
nopietnas problēmas.
Pasaules veselības kalendārā 28. jūlijs noteikts par
starptautisko dienu cīņai pret B un C hepatītu. Šo saslimšanu
izplatība pasaulē ir milzīga - inficēti vairāk nekā 170 miljonu
cilvēku, to vidū deviņi miljoni Eiropā. Latvijā veikto
epidemioloģisko pētījumu dati liecina, ka C vīrushepatīts skāris
aptuveni 40 tūkstošus mūsu valsts iedzīvotāju. Latvijas
Infektoloģijas centrā (LIC) tieši šogad reģistrēti 863 C hepatīta
pacienti, informēja LIC eksperte Velga Ķūse, vēsta LETA.
Osteoartrīts ir viena no tām kaitēm, kuras attīstības risks
palielinās līdz ar vecumu. Kā atzīst speciālisti - šī ir visplašāk
izplatītā un vislabvēlīgāk noritošā saistaudu sistēmas saslimšana,
kas skar vairāk nekā 20 miljonus pasaules iedzīvotāju.
Osteoartrīts ir viena no tām kaitēm, kuras attīstības risks
palielinās līdz ar vecumu. Kā atzīst speciālisti - šī ir visplašāk
izplatītā un vislabvēlīgāk noritošā saistaudu sistēmas saslimšana,
kas skar vairāk nekā 20 miljonus pasaules iedzīvotāju.
"Es nemaz nepārdzīvoju, ka man palika 70 gadu, ar šo gadadienu nekas nav mainījies. Jo var 20 gados dzīvot kā vecs un var būt jauns arī 70 gados," pārliecinoši attrauc Māra Švāģere, kad viņai vaicāju, kādas bijušas sajūtas, pamostoties dzimšanas dienas rītā.Dāma, kura joprojām valkā džinsus un augstpapēžu zābaciņus, kura nav iestigusi mazpilsētas lēnīgajā ritmā, bet, gluži otrādi, - ar savu darbīgumu uzkurbulējusi apkārtējos; kura nav padevusies kaitēm, bet metusi tām izaicinājumu, ar riteni katru dienu nobraucot 10 kilometru.
Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijā tiek titulētas uzņēmīgākās, aktīvākās vecmāmiņas, kuras ne tikai vēlas apliecināt savu skaistumu, inteliģenci un spēju saprasties ar visjaunāko paaudzi, bet arī tic, ka ģimene ir vērtība! Vecmāmiņu konkursu, kam šogad piešķirts nosaukums Vecmāmiņu festivāls 2014, organizē biedrība Emergo.
Lai arī senioru deju kustība Latvijā jau ilgāku laiku kļuvusi populāra, tikai aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā, Esplanādē, pirmoreiz seniori savu dejot prieku demonstrēja plašākai publikai.Biedrības _Kultūras komunikācijas platforma projekta Iesakņotāji_ izstādes Tagadne. Seniorība - kā staigāt lepnam ietvaros tika organizēta meistarklase kopā ar Latvijas Senioru deju apvienības vadītāju un senioru deju pedagoģi Laimdotu Andersoni.
"Man ļoti patīk mūsu seniori. Ar veciem cilvēkiem un invalīdiem strādāju jau astoņus gadus, mani uzreiz piesaistīja senioru sirsnība, atklātība, viņu radošums un cilvēkmīlestība, ko varbūt ne uzreiz izrāda. Viņi neskopojas ar uzslavām un novērtē dzīvi, mēs, jaunie, to varbūt ne vienmēr darām," atzīst Rojas Sociālā dienesta sociālā darbiniece Baiba Trūbiņa.
Lai arī senioru deju kustība Latvijā jau ilgāku laiku kļuvusi
populāra, tikai aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā, Esplanādē,
pirmoreiz seniori savu dejot prieku demonstrēja plašākai
publikai.
«Man ļoti patīk mūsu seniori. Ar veciem cilvēkiem un invalīdiem
strādāju jau astoņus gadus, mani uzreiz piesaistīja senioru
sirsnība, atklātība, viņu radošums un cilvēkmīlestība, ko varbūt ne
uzreiz izrāda. Viņi neskopojas ar uzslavām un novērtē dzīvi, mēs,
jaunie, to varbūt ne vienmēr darām,» atzīst Rojas Sociālā dienesta
sociālā darbiniece Baiba Trūbiņa. Seniori Sociālajam dienestam
palīdzot ļoti daudz - vākt statistikas datus, veikt aptaujas,
apzināt veco ļaužu vajadzības. «Palīdz ar padomiem, dzīves pieredzi
un puķēm!»
«Es nemaz nepārdzīvoju, ka man palika 70 gadu, ar šo gadadienu
nekas nav mainījies. Jo var 20 gados dzīvot kā vecs un var būt
jauns arī 70 gados,» pārliecinoši attrauc Māra Švāģere, kad viņai
vaicāju, kādas bijušas sajūtas, pamostoties dzimšanas dienas
rītā.
Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijā tiek titulētas uzņēmīgākās,
aktīvākās vecmāmiņas, kuras ne tikai vēlas apliecināt savu
skaistumu, inteliģenci un spēju saprasties ar visjaunāko paaudzi,
bet arī tic, ka ģimene ir vērtība! Vecmāmiņu konkursu, kam šogad
piešķirts nosaukums Vecmāmiņu festivāls 2014, organizē
biedrība Emergo.
"Man nepatīk cilvēki bez dzirksteles," saka Bonifācijs Urtāns, kādreizējais Murjāņu Sporta internātskolas direktors. Kaut tikai pirms nepilna gada pārtraucis skolotāja gaitas, temperaments Bonifācijam tāds, ka brīvā laika neesot vispār. Viņš arī neciešot brīvu laiku. "Un man nepatīk, kad meita aizrāda, lai neaizmirstu, cik man gadu," atzīstas Bonifācijs un piebilst, ka padoties vecumam negrasās.
Šovasar ikviens vecākā gadagājuma interesents savus brīvos
brīžus Rīgā var pavadīt kultūras vasarnīcā Esplanāde 2014,
kur Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga 2014 ietvaros
biedrība Kultūras komunikācijas platforma realizē projektu
Iesakņotāji. Tā pamatideja ir aktualizēt novecošanas
jautājumu, jauniešu un senioru spēju sadzīvot un saprasties jeb
paaudžu komunikāciju, kā arī dabas un dārza nozīmi jebkura vecuma
cilvēku dzīvē.
«Man nepatīk cilvēki bez dzirksteles,» saka Bonifācijs Urtāns,
kādreizējais Murjāņu Sporta internātskolas direktors. Kaut tikai
pirms nepilna gada pārtraucis skolotāja gaitas, temperaments
Bonifācijam tāds, ka brīvā laika neesot vispār. Viņš arī neciešot
brīvu laiku. «Un man nepatīk, kad meita aizrāda, lai neaizmirstu,
cik man gadu,» atzīstas Bonifācijs un piebilst, ka padoties vecumam
negrasās.
Jūlija sākums ir liepu laiks. Taču šovasar laikapstākļi procesus dabā ietekmējuši visnotaļ nevienmērīgi - ja Latvijas vienā pusē liepziedi vēl tikai raisās, otrā pusē dažviet jau noziedējuši.