Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Jolanta Plauka

Vēsturisks līgums 108 miljonu vērtībā(21)

Prettanku raķešu sistēmas Spike, par kuru iegādi pirmdien tika parakstīts viens no vērienīgākajiem līgumiem, atzītas par atbilstošākajām Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām. "Tehnikas iegāde mūs padarīs krietni spēcīgākus. Tās būs mūsu spējas, ar kurām jārēķinās ikvienam, kurš vēlētos pārbaudīt mūs," pēc līguma parakstīšanas žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Prettanku ieroču spēju attīstība ir viena no aizsardzības nozares prioritātēm.

Saeimai pieņemot tā dēvēto Magņitska sarakstu, paredzami atbildes soļi no Krievijas(22)

Līdz ar Saeimas aicinājumu valdībai noteikt sankcijas pret 49 Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām Latvija kļuvusi par vienu no retajām pasaules valstīm, kas pieņēmusi ar to saistītus likumdošanas aktus. Parlaments lēmumu ar 60 deputātu atbalstu ceturtdien pieņēma pēc kaismīgām debatēm. Tālākā rīcība ir premjera un ārlietu ministra ziņā.

No debijas līdz goda pjedestālam

Trīsdesmit pieci sportisti, kas Latviju pārstāvēs nu jau tepat uz sliekšņa esošajās XXVIII ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, būs delegācijas redzamākā daļa. Latvijas delegācijā kopumā ir 105 cilvēki, tostarp valsts amatpersonas, kas braucienu uz otru pasaules malu apvienos ar dažāda līmeņa vizītēm.

Dod zaļo gaismu pretrunīgai idejai par "čekas maisiem"(24)

"Kas notiks pēc 31. maija? Ministru kabinetam ir jādomā, kā notiks VDK dokumentu publiskošana vai nē?" aicinot tālāk nevirzīt Saeimas deputātu grupas iesniegto likumprojektu par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu un okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, sacīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone. Pašlaik spēkā ir tā dēvētais VDK dokumentu likums, kas paredz pētnieku komisijai līdz 31. maijam veikt dokumentu zinātnisko izpēti un sniegt priekšlikumus valdībai, ko un kādā apjomā publicēt. Ministru kabinetam savukārt tas jāizdara līdz 31. oktobrim.

Zinātniskos grādus pie mums pietiekami nenovērtē(3)

Lai Latvijā izgudrotu nākamo "mildronātu", cilvēku izglītošanā jāiesaistās arī uzņēmumiem un jāmaina domāšana sabiedrībā, ir pārliecināta RISEBA zinātņu prorektore, profesore Tatjana Vasiļjeva. Viņasprāt, patlaban zinātniskos grādus pie mums pietiekami nenovērtē, bet tas nav tālredzīgi un neveicina valsts attīstību.

No šaha partijas līdz cirkam(2)

Mijoties atzinības vārdiem un kritikai gan par ziņojuma saturu, gan Ārlietu ministrijas (ĀM) darbu, ceturtdien Saeimā norisinājās nu jau astotās ārpolitikas debates. Šogad arvien izteiktāk debatētāju sacītajā iezīmējās bažas un izaicinājumi saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nākotni, kā arī tika uzsvērta iekšpolitiskā situācija, ņemot vērā gaidāmās Saeimas vēlēšanas.

Politisks lēmums, kas skars Latvijas un Krievijas attiecības(41)

Vairākkārt uzsverot, ka tas ir politisks lēmums, Saeimas Ārlietu komisija trešdien nevienprātīgi pieņēma aicinājumu Ministru kabinetam noteikt sankcijas kopumā 49 advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Lēmuma projekts vēl jāskata Saeimā, taču tādējādi Latvija kļūtu par sesto valsti pasaulē, kas pieņēmusi advokāta vārdā simboliski nosauktus tiesību aktus.

Politizētais diasporas likums(1)

To, ka zelta rudens ir pavisam tuvu, sniegputeņa pārņemtā janvāra trešdienā varēja apjaust, kad sākotnēji šķietami maznozīmīgs lūgums Saeimas Ārlietu komisijai deleģēt pārstāvi topošajā diasporas likuma izstrādes darba grupā izvērtās par diplomātisku plūkšanos starp Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) un Ārlietu ministriju (ĀM). Taču gan valsts amatpersonas, gan diasporas pārstāvji ir vienisprātis – šāds regulējums ir nepieciešams, jo līdz šim atbalsts diasporai ticis uztverts kā jauna politikas iniciatīva, kas jau sen tāda vairs nav.

Dalībai misijās pieaugs finansējums un karavīru skaits(18)

Aizsardzības budžets šogad ir sasniedzis maģisko 2% atzīmi. Finansējums pieaudzis arī Latvijas dalībai starptautiskajās operācijās, un līdz ar to palielināsies karavīru un civilo ekspertu skaits misijās. Nozares aprindās gan izskan, ka ilgu laiku pie šāda finansējuma aizsardzībai nevarēsim pieturēties un tuvāko gadu laikā būs jālemj par tā turpmāko paaugstināšanu, – aizsardzības budžets 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta neesot tas, ko NATO sagaida no tā dēvētajām hotline (karstās līnijas – no angļu val.) valstīm.

Uz veciem lauriem gulēt neļaus(7)

Ministrijās izveidotās augsta līmeņa darba grupas pašlaik izstrādā detalizētu plānu par reformām resorā – ne vien par nodarbināto skaita samazināšanu 6% apmērā triju gadu laikā, ilgstošo vakanču ierobežošanu līdz 5% no amatu skaita iestādēs, bet arī pārskatot funkcijas un līdzšinējās darbības efektivitāti. Dienas aptauja visās ministrijās liecina – kopumā tās reformu atbalsta, taču vienlaikus tiek uzsvērts jau padarītais krīzes un pēckrīzes laikā, būtiski samazinot darbinieku un algu apmēru, apvienojot iestādes un funkcijas. Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis gan norāda, ka par reformām valsts pārvaldē jādomā nepārtraukti.

Visiem gribētājiem nepietiks(4)

Līdz dziesmu un deju svētkiem, kas šogad aizritēs Latvijas simtgades zīmē, palikušas 169 dienas. Biļetes sāks pārdot 3. martā – nedaudz vēlāk, kā iepriekš plānots.

Mirklis pirms

Valsts jubilejas gadā Dienas lasītājiem tiek īpaša dāvana – kalendārs ar fotogrāfa Aivara Liepiņa notvertajiem mirkļiem. Šķietami nemainīga ainava, vēsturiskā Ļeņina pieminekļa gāšana vai sadošanās rokās pāri visām trim Baltijas valstīm. Kas atmiņā iegūlis spilgtāk, un kā tas palicis attēlos? Visu gadu katru mēnesi SestDienas lasītājiem būs iespēja uzzināt arī paša fotogrāfa atmiņas par visu, kas "aiz bildes", – kā tā tapusi, kāpēc ir svarīga un ko nes sev līdzi.

Mazāk detaļu, vairāk vīzijas(11)

Nevis grāmatvedības uzskaite ar zīmīgiem skaitļiem un līgumiem, bet ziņojums, kas atspoguļo Latvijas vietu pasaules politikā. Tā par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu, kuru ceturtdien skatīs Ministru kabinetā, bet mēneša beigās vērtēs Saeimā, saka Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) uzsver, ka atšķirībā no citiem gadiem, kad Ārlietu ministrija (ĀM) atskaitījās par paveikto un nākotnes plāniem, šogad ziņojums konceptuāli iezīmē galvenos Latvijas ārpolitikas principus.

Runas anatomija(13)

Bez liekiem vārdiem, ar spilgtiem epitetiem, atmiņā paliekoši, iedvesmojoši, bet reizēm arī skarbi – katru gadu no jauna arī Latvijā valsts augstākās amatpersonas svētkos uzrunā sabiedrību.

Jauni universālie kareivji(2)

Valsts robežsardze (VRS) decembra pēdējās dienās noslēgusi līgumu ar itāļu kompāniju Leonardo S.p.A. par divu viendzinēja helikopteru iegādi. Līguma summa – nepilni 10,5 miljoni eiro ar PVN. Jaunie helikopteri AW 119 Kx aizstās divus VRS lidaparātus, kuri ražoti 1974. un 1980. gadā. To lielākā priekšrocība ir spēja lidot jebkurā diennakts laikā un sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos. Turklāt tos varēs izmantot arī citu dienestu vajadzībām – cilvēku meklēšanai, glābšanai, ugunsgrēku dzēšanai, guļošu cietušo un personāla transportēšanai.

Rīdzenes sarunās minētie komisijai stāsta par tā laika emocijām(4)

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien par tā dēvētajām Rīdzenes sarunām uzklausīja Lattelecom vadītāju Juri Gulbi un bijušo Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi. Uz parlamentu bija aicināts arī Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), taču viņš tiesas sēdes dēļ uz to neieradās, un komisija vienojās viņu iztaujāt 4. janvārī. Iespējams gan, ka tas notiks vēl šogad, ja tiesa viņa krimināllietā nolems izsludināt pārtraukumu. Taču lielākā daļa komisijas sēdes laika aizritēja, uzklausot laikraksta Diena bijušo vadītāju un redaktoru Gunti Bojāru.

Gaidošā imigrācijas politika(10)

Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā regulē pirms 15 gadiem pieņemtais Imigrācijas likums. Vairāku gadu garumā tapusī imigrācijas politikas koncepcija, kas cita starpā paredzēja izstrādāt jaunu likumu, esot solis pareizajā virzienā. Taču tās virzība valdībā pagaidām ir apturēta, kamēr koalīcijas partneri spēs vienoties par vairākiem priekšlikumiem, kas izraisījuši Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK (NA) iebildumus.

Alternatīva dārgam priekam(1)

Valsts atbalsts bijušo cietumnieku sociālajai rehabilitācijai pārtrūka līdz ar ekonomikas krīzi 2008. gadā. Lai gan sākotnēji Tieslietu ministrija (TM) bija iecerējusi šo pasākumu atlikt līdz 2020. gadam, izskatot nākamā gada budžetu, tomēr atrasts kompromiss, un probācijas īstenošanai tiks piešķirti papildu 50 tūkstoši eiro. Taču sociālās rehabilitācijas centra Ratnieki vadītājs Jurijs Kapustins uzskata, ka tas nemainīs situāciju kopumā un piedāvā citu risinājumu.

Godinot brīvības cīnītājus(2)

"Esam Daugavmalā. Nu jau zem plīvojoša sarkanbaltsarkanā karoga. Laižam Daugavā svecītes. Pa Daugavu aizpeld mazas liesmiņas kā latviešu tautas ilgas nezināmā nākotnē. Pa to laiku pils mūris pārvērties par svecīšu mūri. Visos iespējamos izdrupumos un nišiņās saliktas svecītes. Arī šodien – 18. novembrī – mēs tā darām, un man liekas, tā ieiesies par labu tradīciju arī citām reizēm," šādu atskatu vēsturē var atrast 1988. gada avīzē Brīvā Latvija.

Aizsardzībai ambiciozi plāni(17)

Pēc finansējuma pieauguma veselības nozarei Aizsardzības ministrijai (AM) ir otrs lielākais kāpums nākamā gada budžetā. Tādējādi ir sasniegts arī NATO izvirzītais mērķis – aizsardzībai paredzēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Uz citu sabiedroto fona ar to izceļamies, taču vienlaikus tas ir liels izaicinājums, jo cilvēku skaits nozarē nav mainījies, bet uzdevumu ir vairāk.

Militārās mācības ārpus NBS bāzes Ādažos būs arvien biežāk(6)

Nule kā sākušās militārās mācības Sudraba bulta ir pirmās šāda mēroga starptautiskās mācības, kas norisinās ārpus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzes Ādažos. Iepriekš ārpus poligona notikuši tikai nacionāla līmeņa mācību uzdevumi. NBS arī turpmāk plāno rīkot militārās mācības ārpus poligona, un iedzīvotājiem jārēķinās gan ar iespējamiem trokšņiem, gan satiksmes ierobežojumiem.

Biedējot ar dabas skaitīšanu, uzpircēji musina mežu īpašniekus(10)

Kamēr Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) mēģina nenogurstoši skaidrot vērienīgā dabas skaitīšanas projekta jēgu un mazināt bažas par jauniem aizliegumiem, mežu īpašnieki neskaidrību dēļ apsver iespēju kokus izcirst agrāk, nekā sākotnēji plānots. Situāciju mēģina izmantot arī mežu uzpircēji un apsaimniekotāji, un par vienu no šādiem gadījumiem DAP pat vērsusies Valsts datu inspekcijā (VDI), pirmdien vēsta avīze Diena.

Pilsonības lieta: Dubults neplīst?(7)

Kādam tā ir saikne ar senču dzimteni, kādam – drošības garantija vai brīvas ceļošanas iespēja. Vienam to piešķir dubultā, kādam to atņem, bet daži vispār piedzimst bez piederības valstij. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājums pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu biedēja parlamentāriešus ar nepieciešamību atkal atvērt Pilsonības likumu. Taču ir vēl kāds iemesls, kāpēc šo "svēto govi" atkal varētu satricināt, – tā ir neliela saujiņa Krievijas latviešu.

Digitālā bērnība(1)

Lai lietotu viedās tehnoloģijas, nav jāprot pat runāt – zīdainis pie planšetes vai ar viedtālruni rokās mūsdienās jau ir ikdiena. Taču kādus gan paradumus iemācās bērns, ja vecākiem – starpniekiem starp ierīci un atvasi – pašiem trūkst tehnoloģiju lietošanas pieredzes? Uz šo un līdzīgiem jautājumiem jau labu laiku mēģina atbildēt Eiropas pētnieki. Viņu vidū arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene.

Militārā pilsētiņa joprojām atvērta

Skrundas novada dome lēmumu par bijušās militārās pilsētiņas jeb nekustamā īpašuma Mežaine nodošanu Aizsardzības ministrijai (AM) pieņēma pērn jūlija beigās. Ministrija plānoja, ka īpašumtiesības tiks sakārtotas pusgada laikā. Taču ir pagājis gads, un teritorija joprojām ir atvērta ikvienam apmeklētājam.

Ar mājienu Krievijai(14)

Amerikas Savienotās Valstis ir un vienmēr būs kopā ar Baltijas valstīm un to tautām. Tā skanēja viens no vairākiem ASV prezidenta Donalda Trampa vēstījumiem, kurus pirmdien Tallinā, tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem, nodeva ASV viceprezidents Maiks Penss. Ārpolitikas eksperti atzīst, ka vizīte ir svarīgs signāls gan Baltijas valstīm, gan Krievijai.

Cirks bez cirka(7)

Sensenos laikos cirkā populāri bija liliputi un bārdainas sievietes. Tagad tā vairs nav, taču mūsdienās neviens īpaši nepārdzīvo, ka arī teātris vairs nelīdzinās sengrieķu teātrim. Māksla attīstās. Un ar cirku ir tieši tāpat. Ēkas slēgšana, jauna vadītāja meklējumi un Saeimā virzītais likumprojekts par savvaļas dzīvnieku aizliegumu mainīs Rīgas cirka veidolu uz visiem laikiem.

Tukšais pedagogu drošības spilvens(5)

Sociālā atbalsta programmai jeb sociālajam spilvenam pedagogiem, kuri reformas rezultātā zaudējuši darbu, vajadzēja sākt darboties jau no šā gada. Tas bija viens no argumentiem, kuru dēļ pedagogu arodbiedrība piekritusi jaunajam, bet nepilnīgajam atalgojuma modelim. Tāpat gaisā karājas likumprojekts, kas paredz izdienas pensijas trim pedagogu grupām. Izglītības jomā patlaban uzmanība pievērsta citām lietām, taču viss liecina, ka tuvākajā laikā gan atbalsta programma, gan likumprojekts atkal parādīsies darba kārtībā. Turklāt šie jautājumi izgaismo jauno pedagogu trūkumu un problēmas ar paaudžu nomaiņu skolotāju rindās.