"Jauno sezonu Salamonska cirkus uzsāka lieliski. Programmas grāvējus direkcija sagādājusi ne tikai ar ārzemju artistiem, bet arī ar mūsu pašu tautas māksliniekiem. Bija uzaicināti viesoties seši Alsungas suiti ar savām raksturīgajām dejām, mūziku, dziesmām un īpatnējiem tautas tērpiem. Vai smieties vai aplaudēt, to neviens nezināja. Tikai pie pēdējā suitu numura – mugurdanča dūdu pavadībā – publika it kā attapās un sāka smieties kā kutināta, galīgi samulsinādama suitu māksliniekus, kas taču nebija uz Rīgu braukuši kumēdiņus rādīt." Par Rīgas cirka, kas līdz pat 1940. gadam nesa Alberta Salamonska vārdu, jauno sezonu 1934. gadā rakstīja avīze Rīts. Pagājušā gadsimta pirmajā dekādē Salamonska cirks bija biežs viesis avīžu virsrakstos. Visticamāk, arī tuvākajā laikā cirka mākslai būs veltīta ne viena vien lappuse Latvijas laikrakstos, jo to sagaida kardinālas pārmaiņas. Jautājums vienīgi, vai būs līdzīgi kā ar suitu sievām, kuras tolaik cirkā sanākusī publika nesaprata?
"Cik ilgi Latvijas skatītājs netaisīs troksni, ka viņam nerāda ziloni?" vaicā bijusī ilggadējā Rīgas cirka vadītāja Lolita Lipinska, atceroties pirms pāris gadiem skatītāju pilnās un nobloķētās galvaspilsētas ielas, kad ziloņi gāja apkārt cirkam. Šādus brīnumus Latvijā, visticamāk, vairs nevarēs redzēt, jo Saeimā skatīšanai jau nodots likumprojekts par aizliegumu izmantot savvaļas dzīvniekus atrakcijās un cirkā.
Fragmentu no intervijas jauno Rīgas cirka vadītāju Ināru Kehri lasiet šeit: Jaunā Rīgas cirka vadītāja: Nesmejos par visu.
"Mēs redzam cirku nevis kā izklaides formu, bet kā mākslas veidu. Rīgas cirkam jābūt ne tikai vietai izrādēm, tam būtu jāpilda arī citas funkcijas – jāatbalsta jaunrade, jāveido izglītība un jānodarbojas ar sabiedrības veidošanu un žanra izpratnes veicināšanu sabiedrībā," cirka nākotnes skatījumu iezīmē biedrības pārstāve Māra Pāvula.
Cirks ir labs veids, kā attīstīt bērna fiziskās, intelektuālās un radošās spējas. Pētījumi apliecina, piemēram, ka žonglēšana attīsta smadzeņu abas puslodes, kas ir būtiski matemātikas un fizikas apguvē. Cirks ir kā ģimene, kur ikviens ir neatņemama grupas sastāvdaļa, ir daudz iespēju izpausties un tiek novērtētas ikviena spējas – iespējams, neesi labs akrobāts, toties vari būt labs klauns vai žonglieris. Tas palīdz veidot ciešas cilvēciskās saites, māca uzticību un iederēšanos. Tam nav valodas barjeru. Juliana Buslovska, kura Rīgā vada bērnu cirka studiju Jaunība, atzīst, ka pēc Rīgas cirka slēgšanas jauniešiem gan ir šaubas par nākotni šajā jomā.
"Tad, kad cirks bija, bērniem bija stimuls trenēties, lai uzstātos Rīgas cirka manēžā. Tagad mēģinām braukt uz citiem festivāliem, lai bērniem būtu pieredze manēžā. Tās tomēr ir citas jūtas, skatītāji," stāsta trenere. Gadā sanāk viesoties divos trijos ārzemju festivālos, kas tomēr ir dārgs prieks. Taču citādi cirka studijas neprasa lielus finansiālus ieguldījumus un bērna attīstībai nāk tikai par labu. Pie Julianas trenējas ap 40 bērnu vecumā no pieciem līdz 18 gadiem. Pirmajā gadā uzmanība tiek veltīta stiepšanās vingrojumiem un kūleņiem – tas ir pamats, uz kura būvēt tālākās prasmes. Vēlāk jau – akrobātika, vienriteņi, žonglēšana, gaisa vingrošana un ekvilibristika. Bērni apgūst visus cirka elementus un paralēli attīsta savu īpašo talantu. "Visi bērni trenējas ar prieku, bet ir arī asaras, piemēram, kad taisām špagatus," neslēpj Juliana. Viņa saredz nākotni pat specializētai cirka skolai, kurā apgūtu arī valsts noteikto izglītības saturu. Cirka skolas izveidi paredz arī KM iecerētā stratēģija.
Sākotnējās vajadzības līdz cirka ēkas atjaunošanai nav lielas – nepieciešama tikai sporta zāle, vai arī tā var būt sadarbība ar kādu jau pastāvošu studiju. Taču būtiski ir mācību programmu veidot atbilstoši starptautiskajām prasībām un mācību metodēm, lai tās absolventi varētu turpināt studijas cirka augstskolās ārzemēs.
Iezīmējot būtiskākās atšķirības starp tradicionālo un jauno vai laikmetīgo cirku, Pāvula uzsver, ka laikmetīgā cirka izrādi veido viena mākslinieku apvienība ar vienotu vīziju, nevis tiek pieaicināti dažādi mākslinieki no visas pasaules kā tradicionālajās cirka izrādēs.
Visu rakstu lasiet 17.marta žurnālā SestDiena
>:-)
Nemākam
VOLANDS