Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Jolanta Plauka

Zīmodziņi pasē būs vēsture(8)

Elektroniskās identifikācijas kartēm (eID) 2023. gadā kļūstot par obligātu personu apliecinošo dokumentu, Latvijas pases zaudēs nozīmi un būs vajadzīgas tikai tālo ceļojumu cienītājiem. Šāds plāns sācis virzību valdībā. Izmaiņas, visticamāk, ietekmēs arī vēlēšanu kārtību. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) aicinājumi ko mainīt ilgstoši nebija sasnieguši dzirdīgas tautas kalpu ausis. Pirms došanās vasaras brīvdienās Saeimā konceptuāli tika atbalstīts CVK priekšlikums, kuru nākotnē varētu lietot arī parlamenta vēlēšanās. Tas novērstu lielākās politiķu bažas, ka Saeimas vēlēšanās vairs nevarētu balsot jebkurā iecirknī. Kādas izmaiņas vēl gaidāmas, pārejot uz elektroniskajām ID kartēm?

Ir sliktāk, nekā iepriekš cerēts(17)

Nepieredzēti ilgstošā sausuma dēļ stāvoklis Latvijas laukos ir ļoti dažāds. Ir saimnieki, kuri saprot, ka nav vērts braukt virsū uz lauka, un ir arī tādas saimniecības, kurās ir daudz darba, kopējo situāciju iezīmē Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka. Uz rekordražām šogad nevar cerēt. Grūtāk esot tām saimniecībām, kurās audzē tikai vienu kultūru, bet lielākais sausums ir Kurzemē. Tomēr zemnieki cerības nezaudē.

Kam koki, kam lielveikals(38)

Teritorija Ventspilī, kurā miljonāra Argoda Lūsiņa vadīts uzņēmums iecerējis būvēt tirdzniecības centru, vēl nesen bija iekļauta piesārņoto vietu reģistrā. Tagad vieta ir attīrīta. Tirdzniecības centra (t/c) iecere paredz šajā vietā izcirst 56 kokus, pārsvarā senus baltos vītolus, kas savulaik stādīti ar mērķi pasargāt pilsētu no dzelzceļa putekļiem. Par koku izciršanu pašlaik norit sabiedriskā apspriešana.

Baltijā un Polijā konkrēti plāni vai diskusijas par aizsardzības tēriņiem(2)

Baltijas un Polijas reģions ir viens no retajiem NATO, kura tēriņi aizsardzībai sasniedz 2% no IKP. Lietuva un Polija jau pieņēmušas ilgtermiņa attīstības plānus, paredzot pakāpeniski palielināt izdevumus līdz 2,5%. Igaunijā un Latvijā par finansējuma palielinājumu aizsardzībai paredzamas diskusijas. Tikmēr eksperti un Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM) Dienai norāda – finansējumu palielinās, ņemot vērā vajadzības, un noteikts procents nevar būt pašmērķis.

Atradu, atdevu, nepublicēju(18)

Ne pirms, ne arī pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas pieņemšanas nejauši atrastu personu apliecinošu dokumentu vai bankas kartes īpašnieku nevajadzētu mēģināt atrast ar sociālo tīklu vai mediju starpniecību. Par šādu rīcību var iekulties arī nelielās nepatikšanās, taču cilvēki joprojām regulāri publicē nozaudētas pases, ID kartes, autovadītāja apliecības vai bankas kartes fotogrāfijas Facebook.

Bergmanis: Praktiskajā līmenī ASV savus solījumus ir turējušas(17)

"Mums nav nekāda liela pamata šaubīties [par to, ka ASV ir uzticams NATO partneris], jo to apliecina darbi. ASV ieguldījums Eiropas drošības stiprināšanā ir mērāms miljardos," sarunā par NATO samita Briselē gaidāmajiem lēmumiem, attiecībām ar Krieviju un Latvijas turpmāko attīstību militārajā jomā Jolantai Plaukai stāsta aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Nodrošinoties pret blokādi(7)

NATO daudznacionālais divīzijas Ziemeļi štābs, kura izveidi paredz pērn NATO samitā Briselē parakstītā Dānijas, Latvijas un Igaunijas vienošanās, tiks izvietots Ādažu militārajā bāzē Latvijā. Tas būs atbildīgs par aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā.

Ivana mācības realitātē(3)

Apritējis jau gads kopš pēdējā laika lielākās traģēdijas Latvijā, kurai dzīvoja līdzi teju ikviens. Piecus gadus vecais Ivans Berladins no savām mājām Liepājā izgāja 1. jūlijā, par viņa pazušanu ziņoja tikai nākamajā dienā. Puisēna meklēšanā mobilizējās liels daudzums atbildīgo dienestu spēku un tūkstošiem brīvprātīgo. Viņa stāsts neatstāja vienaldzīgu nevienu Latvijā, taču tas beidzās nelaimīgi – pēc desmit dienu meklējumiem Ivanu mirušu atrada brikšņos Dubeņu mežā. Toreiz bija daudz neatbildētu jautājumu, izbrīnīja sabiedrības vienaldzība, nepamanot bērnu klīstam vienu. Kas mainījies gada laikā, un vai solītās Ivana mācības, par kurām runāja gan valsts iestādes, gan sabiedrības pārstāvji, ir īstenojušās?

Gadiem zina, bet neko nedara(14)

Saldū bijušajā fermā jau vismaz astoņus gadus stāv 72 konteineri viena kubikmetra tilpumā ar pagaidām nenoskaidrotas izcelsmes vielu. Marķējumi uz tvertnēm liecina – tajās ir glabājusies degvielas piedeva. Pagājušās nedēļas beigās arī novērsts vides piesārņojums šajā vietā. Valsts vides dienests (VVD) par šo situāciju zina jau gadiem, bet aicinājumi īpašniekam sakārtot vietu nav bijuši sekmīgi. Pašvaldība apsver iespēju vērsties policijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Runāt reāli, nevis caur puķēm(23)

"Vai esat neprātā – atgriezties Latvijā un kļūt par bomzi? Vai esat no policijas, ja tā interesējaties par mani? Es atgrieztos ātrāk, ja varētu jūs apprecēt." Tieši tik dažādi Latgales reemigrācijas koordinatorei Astrīdai Leščinskai atbild uzrunātie ārzemēs dzīvojošie tautieši. Par spīti negatīvismam, kas apvij šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projektu, jau aptuveni tūkstoš cilvēku ir sazinājušies ar koordinatoriem. Ar pusi saziņa izvērtusies plašāka, atgriezušies vai tuvākajā nākotnē plāno atgriezties vairāk nekā simt cilvēku. Taču tiek norādīts uz vairākiem nepieciešamiem uzlabojumiem.

Lietus vieš mazas cerības(4)

Bēdīga situācija ilgstošā sausuma dēļ ir visās lauksaimniecības nozarēs visā valsts teritorijā. Zemkopības ministrija (ZM) otrdien Krīzes vadības padomes sēdē rosinās pasludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijā. Tas būs nebijis notikums nozarē, taču gala lēmums jāpieņem valdībai. Tas kaut nedaudz atvieglos saimnieku dzīvi, taču ar finanšu problēmām būs jātiek galā pašiem. Par valsts kompensāciju izmaksu pagaidām netiek domāts.

Nepārsteidz un pagodina

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) un viņa biedrs Rihards Kols (NA), Nacionālās drošības komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri un frakcijas deputāts Andrejs Judins, NA deputāti Imants Parādnieks, Gaidis Bērziņš, Ilmārs Latkovskis, Jānis Dombrava un Andris Buiķis, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Seržants, opozīcijas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) un žurnālists Pauls Raudseps. Tā ir vairāk nekā puse Krievijas melnajā sarakstā iekļauto cilvēku, kurus Dienai izdevās noskaidrot. Kopumā tajā ir gandrīz 30 Latvijas pilsoņu, un līdzīgus atbildes soļus jau saņēmušas abas pārējās Baltijas valstis.

Lauksaimnieki cer uz valsts pretimnākšanu(16)

Izdegušas ganības, siens – sauss, bez barības vielām un mazāk, nekā vajadzīgs, lai ziemā pabarotu lopus. Labība nav sadīgusi, vai arī graudi pavisam niecīgi. Ilgstošais sausums postījumus nodara arī augļiem un dārzeņiem. Aina ir bēdīga visā Latvijā, jo īpaši Kurzemē. Vairākas pašvaldības jau lūgušas vai grasās aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Krīzes vadības padomes sēdē par to plāno spriest drīzumā. Līdzīgi laukos ir arī Lietuvā, kur četros apgabalos jau izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Ierindnieks baltietis(15)

Gluži kā sprintā Baltijas valstis netieši sacenšas aizsardzības spēju stiprināšanā. Mērķis viens, ienaidnieks arī. Tikai starta punkts un taktika katrai citāda, tāpēc sacensības jo interesantākas. Kas mūs vieno un kas šķir?

Pievienotā vērtība ķeizarvalstī(1)

Tas ļautu valstī labāk saimniekot, pamatojot sava jaunā pētījuma nepieciešamību, uzsver Jānis Turlajs. Viņš jau izpētījis, ar ko pamatojama nostalģija pēc ulmaņlaikiem kā zelta laikmeta, un nu ir apņēmības pilns apgāzt sūnām apaugušus mītus par valsts tautsaimniecību mūsdienās.

Diasporas balsij lielāks svars(3)

Par iespēju diasporai piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu, gaidāmas nopietnas diskusijas vismaz tuvāko mēnešu laikā. Priekšlikumi Diasporas likumprojektam, kuram Saeima nesen paudusi konceptuālu atbalstu, jāiesniedz pirms Jāņiem. Netiek izslēgts, ka atbildīgā parlamenta komisija pie tā strādās arī vasarā, lai vēl esošais Saeimas sasaukums likumprojektu pieņemtu. Lai gan debates būs arī par citiem pantiem, attiecībā uz vēlēšanu tiesību paplašināšanu ir vairāki neatbildēti jautājumi.

Pēc gadiem ilgām diskusijām virzību sāk Trauksmes celšanas likums(1)

Uz to, ka Latvijā trauksmes cēlēju aizsardzība ir ļoti nesakārtota, iepriekš norādījuši ne vien pašmāju eksperti, bet arī Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD). Politiķi solīja OECD rekomendāciju ieviest līdz iestāšanās brīdim organizācijā vai drīz pēc tam, taču līdz šim ar to neveicās raiti, un likumprojekts tika saskaņots gadiem. Iespējams, kontekstā ar neseno banku skandālu un rudenī gaidāmo nākamo OECD ziņojumu darba grupas izstrādātais Trauksmes celšanas likumprojekts Saeimā ceturtdien beidzot tika konceptuāli atbalstīts. Parlaments cer to pieņemt līdz vēlēšanām.

Militārās mācības – plašākas(5)

Militārās mācības Latvijas teritorijā ik gadu kļūst arvien plašākas, un simtgade nebūs izņēmums. Šogad izceļami divi bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem būtiski vingrinājumi – Saber Strike jūnija sākumā un Namejs vasaras beigās. Latvijas karavīri piedalīsies arī pārējo Baltijas valstu vērienīgākajās mācībās, no kurām vienas sāksies jau pavisam drīz. Iedzīvotājiem jārēķinās ar zināmām neērtībām.

Nedraudzīgs solis no kaimiņiem(40)

Spēka demonstrēšana, provokācija, propagandas panākums. Tādus apzīmējumus Krievijas pieteiktajai, bet nenotikušajai raķešu šaušanai Baltijas jūrā veltījušas Latvijas amatpersonas. Jautājumu un neskaidrību pēc abām mācībām ir daudz, tādēļ pašlaik informācija tiek apkopota un analizēta.

Kad klusēšana nav zelts(4)

Noziegumos cietušo skaits Latvijā ir teju nemainīgs un svārstās ap 15–17%. Tomēr teju 40% iedzīvotāju izvēlas par nodarījumiem nevērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Visbiežāk tiek noklusēts par sabiedriskās kārtības traucējumiem un huligānismu, kā arī vardarbību ģimenē. Iemesli, kādēļ cilvēki nevēršas policijā, ir dažādi, sākot no viedokļa, ka notikums ir maznozīmīgs un tā tikai lieki tērētu laiku, līdz pat bažām, ka policija vainos par līdzdalību.

Latvijas Institūts vēlas neatkarību no Ārlietu ministrijas(30)

Ilgstoši nepietiekams finansējums, no tā izrietošā darbinieku mainība un vēl citi apstākļi nav ļāvuši sasniegt Latvijas Institūta (LI) darbības mērķus. Iestādei nav ilgtermiņa plāna, bet zīmolvedības pētījumi vien ir pāris gadu budžeta vērti. Valsts kontrole uzskata, ka institūta funkcijas var nodot Ārlietu ministrijai. Taču LI plāno iet pretēju ceļu, rosinot piešķirt tam lielāku autonomiju. Tas ļautu brīvāk piesaistīt ziedojumus un iesaistīties starptautiskos projektos.

Arvien agresīvāka mainīgā Krievija(46)

Krievija mērķu sasniegšanai izmanto arvien agresīvākas metodes, par ko liecina ķīmisko ieroču izmantošana Solsberī. Taču pērnais gads iezīmējis būtisku tendenci lielvalsts drošības un ārpolitikas izpausmēs – aktīvus centienus ar visdažādākajiem līdzekļiem sev izdevīgā veidā ietekmēt iekšpolitiskos procesus Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs. Tādēļ Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas šonedēļ publicējis ikgadējo pārskatu, šogad pastiprinātu uzmanību pievērsīs pazīmēm par kiberuzbrukumiem, kas pieskaņoti vēlēšanu procesam.

Lai varētu publicēt čekas aģentu vārdus, rosinās grozīt VDK jumta likumu(65)

Dažādu apstākļu dēļ, visticamāk, tiks apturēta Saeimā konceptuāli atbalstītā alternatīvā likumprojekta virzība saistībā ar čekas maisu atvēršanu. Vismaz līdz laikam, kad darbu beigs Valsts drošības komitejas (VDK) izpētes komisija. Uz šī dokumenta juridiskajām nepilnībām norādījuši gan juristi, gan pētnieki. Taču, lai varētu atklāt VDK aģentu identitāti, plāno grozīt tā dēvēto VDK jumta likumu, kura atvēršanai līdz šim nebija politiskā atbalsta.

Vairāk nekā kaste aizdomīgiem ziņojumiem(10)

Vēl pēdējo dienu otrdien var iesniegt pieteikumus konkursā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta (KD) direktora amatu. Atklāts konkurss izsludināts pirmo reizi divdesmit gadu laikā. Tajā pieteicies arī ilggadējais KD priekšnieks Viesturs Burkāns, kurš par to uzzinājis no kolēģiem un ziņām internetā.

Izredzētā Baltija(7)

Gan pirms divdesmit pieciem gadiem, kad Baltijā ilgstošā vizītē atradās pāvests Svētais Jānis Pāvils II, gan šogad rudenī, kad reģionā viesosies pāvests Francisks, ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, un abos gadījumos vizītei ir dziļi simboliska nozīme.

Gatavojas Baltijas prezidentu lielajai dienai ar Trampu(15)

Baltijas un ASV prezidentu samita sagatavošanas vizīte, trim Baltijas ārlietu ministriem dodoties uz Vašingtonu, ir "tāds žanrs, kas pārāk bieži nenotiek". Tā, nule atgriezies no vizītes, Dienai atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).

Valdības izvērtējums banku problēmu ēnā(33)

Pēdējās nedēļas notikumi banku nozarē likuši daudziem valstij svarīgiem jautājumiem ieslīdēt ēnā, taču tie tur nepaliks ilgi, atskaitoties par valdības paveikto, ceturtdien Saeimas deputātiem uzsvēra premjers Māris Kučinskis (ZZS). Arī no Saeimas tribīnes viņš atkārtoti norādīja – lai gan problēmas Latvijas finanšu sektorā negatīvi ietekmējušas valsts reputāciju, banku sistēmas stabilitāte nav apdraudēta. Kamēr sociālie partneri sadarbību ar valdību slavē, Saeimas opozīcija kritizē reformas un norāda uz arvien pieaugošo plaisu starp valdību un sabiedrību.

Ekonomiski labklājīgu valsti ir jāmāk aizstāvēt(26)

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pērno gadu noslēguši ar pozitīvu bilanci, sasniedzot 5500 karavīru. Armijas mērķi ir vēl ambiciozāki, intervijā Jolantai Plaukai apliecina NBS komandieris Leonīds Kalniņš.