Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jolanta Plauka

Atdzīvina mūžīgo likumu

Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektam ir ļoti sena vēsture. Tas iesniegts Saeimā jau 2013. gadā, nodots no viena sasaukuma uz nākamo, taču pieņemts joprojām nav. Realitātē ideja tiek muļļāta jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Šī likuma neesamības sekas spilgti izpaudās arī pēdējās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) laikā, kad, parādoties jaunajai novadu kartei, pašvaldības steidza rīkot iedzīvotāju aptaujas.

Levita un VARAM redzējums atšķiras

Iedzīvotāju valdes kā konsultatīva organizācija, kas ar pašvaldības domi regulāri apspriež vietējās kopienas aktualitātes un ir bez noteiktām funkcijām, uzdevumiem un finansējuma, – tāds ir sākotnējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums Valsts prezidenta Egila Levita lolotajai idejai, kas bija viens no argumentiem, kādēļ prezidents izsludināja kritiski vērtēto administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jumta likumu.

Sarunas bez rokasspiediena

NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže par Covid-19 nestajām izmaiņām diplomātu ikdienā, atbalstu Baltkrievijai procesos, ko nav iespējams uzspiest no ārienes, un to, kāpēc ir laiks atklātai un faktos pamatotai valdības sarunai ar sabiedrību.

Pēc vizītes Vācijā dosies balsot

Valsts prezidents Egils Levits nākamnedēļ - 27. un 28. augustā - plānojis uzturēties darba vizītē Vācijā, kas nule kā iekļauta to valstu sarakstā, pēc kuru apmeklēšanas jāievēro divu nedēļu pašizolācija. Kovidlaikā var strādāt arī attālināti, un šāda pieredze jau ir bijusi, taču neizpratni raisa prezidenta plāni nākamajai dienai pēc atgriešanās no Vācijas, proti, 29. augustā prezidents "dodas balsot Rīgas domes vēlēšanās", par ko detalizētāka informācija tikšot medijiem nosūtīta atsevišķi.

Kopā, nesadodoties rokās

Baltijas ceļš Baltkrievijas notikumu kontekstā šogad ieguvis pavisam citu svaru un idejiski atdzimis no jauna. Atmodas līderis Dainis Īvāns Dienai gan teic, ka Baltijas ceļš jau kļuvis par etalonu ārzemēs – Tautas frontes muzejā ārzemnieki bieži jautā, kā to izdarīt. ''Baltijas ceļš nav relikts, bet lietojama lieta – tā ir metode nevardarbīgai cīņai pret vardarbīgām diktatūrām,'' viņš norāda.

Pagaidām nesteidzas atzīt Lukašenko neleģitimitāti

Kamēr Lietuvas Seims otrdien spriedīs, vai atzīt Aleksandru Lukašenko par neleģitīmu Baltkrievijas valsts prezidentu, Latvija ar tik skaļiem politiskiem paziņojumiem vismaz pagaidām neplāno nākt klajā. Tā vietā Latvijas parlaments otrdien plāno aicināt rīkot atkārtotas vēlēšanas un atbalstīt Eiropas Savienības sankcijas pret tām Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Baltkrievija uz svaru kausiem

"Katliņš vārās," tā par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarējis līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko, saka vairāki Dienas uzrunātie ārpolitikas eksperti. Latvijas un tuvāko kaimiņvalstu augstākās amatpersonas izplatījušas paziņojumus, nosodot spēka pielietošanu pret miermīlīgiem protestētājiem un aicinot Baltkrievijas valdību un tiesībsargājošās iestādes respektēt vietējo iedzīvotāju tiesības brīvi paust viedokli. Valsts prezidents Egils Levits arī aicinājis EDSO un citas starptautiskās organizācijas izmeklēt nupat notikušo vēlēšanu procesu

Kurzemes Šveice, kas nepatīkami iekrīt Zemgalē

Ņēma un uzmeta – tā īsi un kodolīgi var raksturot procesu, kādā izšķīrās Kandavas novada liktenis šovasar Saeimā pieņemtās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) laikā. Kandavnieki neslēpj, ka aktīvi aizstāvēja savas intereses dažādās politiskās partijās. Novadam bija arī koalīcijā ietilpstošās KPV LV politiskā aizmugure. Atsevišķu deputātu atbalsts bijis pat apsolīts, un aprēķini liecināja – balsīm jāsanāk. Tomēr Saeimas galīgajā balsojumā šā novada nākotni izšķīra poga ''atturas'', kuru nospieda vairākums Nacionālās apvienības (NA) pārstāvju.

Būs vajadzīgi ilgstoši diplomātiski pūliņi

ASV lēmums samazināt karavīru skaitu Vācijā un daļu kontingenta pārvietot uz citām Eiropas valstīm ir tikai pārmaiņu procesa sākums. Tas, vai arī Latvijā vai kādā citā no Baltijas valstīm tiks izvietots ASV kontingents, būs lielā mērā atkarīgs no tālākajām sarunām. Latvija ASV kontingentu būtu gatava uzņemt. Arī Viļņa vēlas panākt lielāku amerikāņu karavīru klātbūtni Lietuvā.

Latviešu vēsturisko zemju likumprojekts Saeimā varētu nonākt septembrī

Jautājums par latviešu vēsturiskajām zemēm ir svarīgs, lai būtu iespējamas valsts atbalsta programmas kultūrtelpu veidošanai, izkopšanai un attīstībai. Turklāt tas jādara ne tikai caur Kultūras ministrijas perspektīvu. Tas liktu visām nozaru ministrijām un pašvaldībām attīstību konkrētā teritorijā plānot, ņemot vērā arī šo kultūrvēsturisko aspektu.

Visiem viens šablons nederēs

Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikumi izglītības iestādēm piesardzības pasākumu īstenošanai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai jau paspējuši izraisīt viļņošanos sabiedrībā. Tas gan vēl ir tikai projekts. Par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rosinātajām izmaiņām stāsta LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Katrai skolai jābūt rīcības plānam B

Divu metru distance, mācībām vispārējās izglītības iestādēs klātienē atsākoties 1. septembrī, nebūs obligāta, bet vēlama, un to varēs neievērot vienas klases, grupas vai kursa ietvaros. Arī sejas masku lietošana ieteicama vien personām no riska grupām, ja iestādē palielinās Covid-19 inficēšanās risks. Tikmēr speciālās izglītības iestādēs epidemioloģiskās drošības, tostarp distancēšanās prasības solās būt daudz stingrākas.

Aužot brunčus un villaini, zem zvaigznēm nenoturēsies

Alsungas novads ir vēl pēdējā suitu pašvaldība, bet līdz ar Saeimā pieņemto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) tā tiks pievienota Kuldīgas novadam. Lai arī suiti ir neliela kopiena, kļūstot par lielāka novada sastāvdaļu, tā zaudēs pašnoteikšanās un lemšanas iespējas. Arī savu budžetu, kas lielpilsētnieka acīm var šķist niecīgs, bet 1200 cilvēku kopienai – būtisks, proti, virs diviem miljoniem ik gadu.

Vēl turas stabilās pozīcijās

Līdz ar paaudžu nomaiņu samazinās arī latviešu valodas lietošana diasporas ģimenēs. Ļoti izteikti tas novērojams tā dēvētajā vecajā diasporā. Tikmēr jaunajā diasporā latviešu valodas kā sarunvalodas pozīcijas ir diezgan stabilas, tostarp pēdējā desmitgadē, kad krīzes iespaidā Latviju pameta ļoti daudz valstspiederīgo.

Diaspora aug, bet pēdējo gadu tendence rāda – atgriežas aizvien vairāk

''Diaspora nav stāsts par aizbraucējiem, lai gan aizbraucēji ir tās daļa. Tas ir stāsts par cilvēkiem, ar kuriem varam sadarboties. Uz diasporas ciparu ir jāskatās pozitīvi – jo lielāks, jo labāk, nevis sliktāk,'' iepazīstinot ar jaunāko pētījumu par diasporas apjomu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) profesors, pētnieks Mihails Hazans. Ārpus Latvijas dzīvo 506 000 diasporas pārstāvju.

Atgriezeniskās saites trūkums – tiesiskas valsts vājā vieta

Latvijā būtu nepieciešama Valsts padome, kas būtu Satversmes tiesas spoguļattēls – tikpat neatkarīga un ar tikpat augstu autoritāti sabiedrībā –, kur Ministru kabineta vai Saeimas ietvaros topošās likumdošanas iniciatīvas var tikt izvētītas valsts ilgtspējas kontekstā, – intervijā Jolantai Plaukai akcentē Satversmes tiesas priekšsēdētāja prof., Ph.D Ineta Ziemele.

Protestu improvizācijas

Ko darīt, ja tēma ir sāpīga un, iestājoties par to, esi gatavs iet ielās, bet valstī ir stingri ierobežojumi? Var kurnēt savā virtuvē. Var riskēt rīkot nesankcionētu mītiņu, taču tas visai droši beigsies ar vizīti policijas iecirknī. Covid laiks pierādījis: var arī izdomāt neierastus veidus, kā savu viedokli paust pietiekami plašai auditorijai.

Izdzīvotāji. Lībieši. Saruna ar līvu valodnieku un dzejnieku Valtu Ernštreitu(7)

Vairāk vai mazāk mēs, latvieši, visi esam lībieši – līvi senāk apdzīvoja vairāk nekā 30% Latvijas teritorijas, saka līvu valodnieks un dzejnieks Valts Ernštreits. Padomju režīms iznīcināja lībiešu vēsturisko areālu, taču tas nesagrāva līvu pašapziņu un izdzīvošanas spējas. Atmodas laika demonstrācijās Latvijas karogu jūrā lepni slējās arī viens lībiešu karogs. Tagad viņu Latvijā esot vairāk par pēdējā tautas skaitīšanā fiksētajiem 250 cilvēkiem.

Varakļāni nav tikai pīci, pīci(16)

Ne plaši protesti, tostarp pēdējā ārkārtējās situācijas dienā, ne iedzīvotāju aptaujas, ne pašvaldību domju lēmumi nav ņemti vērā, lemjot par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) strīdīgākajiem jautājumiem – Varakļāniem, Ikšķili, Skultes pagastu, suitiem, Kandavas un Sēlijas novadu. Tas, kā liecina vairāku avotu teiktais Dienai, novedīs pie pieteikumiem Satversmes tiesā.

No Latvijas kartes dzēš 78 novadus un atstāj 42 pašvaldības(38)

Saeima 10. jūnijā ar 58 koalīcijas balsīm par, 12 Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un trim neatkarīgo deputātu balsīm pret, 20 Saskaņas frakcijas deputātiem atturoties, pieņēmusi galīgajā lasījumā jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tādējādi noslēdzies viens ļoti ilgs un pretrunīgi vērtēts posms novadu reformas īstenošanā.

Trīs diennakšu gatavība(7)

72 stundas jeb trīs diennaktis – tik ilgu laiku cilvēkam krīzes situācijā jāspēj tikt galā pašam saviem spēkiem, nodrošinot pajumti, siltumu un pārtiku, kamēr atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus un sniegt nepieciešamo palīdzību. Aizsardzības ministrija (AM) šim nolūkam izstrādājusi brošūru, kas nu ir pieejama ikvienam, pagaidām gan elektroniskajā vidē. Tajā ietverta pamatinformācija rīcībai krīzes, tajā skaitā kara, gadījumā.

Nebija mierā ar kompromisa variantu(4)

Pārsteidzošs, emocionāls un, iespējams, pārsteidzīgs solis – tā Saeimas deputāta, par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) virzību atbildīgās komisijas pārstāvja un dedzīga administratīvo reģionu aizstāvja Andra Kazinovska lēmumu pamest Jauno konservatīvo (JK) frakciju saka Dienas uzrunātie partijas biedri deputāti.

Mācībspēki sāks kravāt skolas somu(3)

Vajadzība pēc skolotājiem Latvijā ir neizmērojama, un to apliecina arī pieteikšanās viengadīgās pedagogu sagatavošanas programmai rezultāti – aptuveni 2000 interesentu, no kuriem 612 iesnieguši oficiālu pieteikumu. Valsts apmaksātajām studijām un darbam konkrētās skolās tiks atlasīts vien 100 pretendentu, taču skolu pieprasījums pēc jauniem kolēģiem bijis daudzkārt lielāks.

Spriedums un revīzija pasliktina novadu reformas fonu(8)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), pērn 25. aprīlī apturot Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikumu, nav rīkojies atbilstoši Satversmei. Arī pati pašvaldība, rīkodama aptauju pirms Satversmes tiesas sprieduma, rīkojusies pretēji likumam. To šonedēļ atzinusi Satversmes tiesa (ST), kuras lēmums nav pārsūdzams.

Bez rokasspiediena, radu un draugu pulka(1)

Skolas un pirmsskolas izlaidumus pārsvarā plāno atbilstoši pašreizējiem ierobežojumiem – dokumentus absolventiem drīkst izsniegt, bet bez viesu klātbūtnes, vienkopus nedrīkst pulcēties vairāk par 25 cilvēkiem un jāievēro divu metru distance. Turklāt līdz 9. jūnijam, kas vairāk attiecas uz svinīgajiem pasākumiem bērnudārzos, ieteicama arī sejas masku lietošana, bet tā nav obligāta prasība.

Bez papildu stresa eksāmenā(3)

Stingri ievērojot noteiktos drošības pasākumus, konsultāciju un eksāmenu dalībnieki varēs nelietot sejas masku, ja vien pasākuma ilgums nav vairāk par trim stundām un tajā nepiedalās personas, kurām ir paaugstināti veselības riski. Šādu vienošanos beidzot panākušas atbildīgās iestādes. Nemedicīniskās sejas maskas gan skolām ir piegādātas.

Par novadiem vēl lauzīs šķēpus(5)

Neiztrūkstot karstām diskusijām koalīcijas iekšienē un dažiem pārsteidzošiem lēmumiem, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija šonedēļ pabeigusi darbu pie novadu reformas jumta likuma. Atsevišķi politiskie spēki uzskata, ka jaunā Latvijas administratīvā karte būtu jāpieņem pēc ārkārtējās situācijas beigām, tomēr sagaidāms, ka Saeima likumprojektu galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamnedēļ. Tas gan, visticamāk, nebūs viegli, jo aktīvākais opozicionārs, ATR komisijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), sarunā ar Dienu liek nojaust, ka ZZS izmantos ''daudz nopietnākas'' protesta metodes.

Vai zaudēts mācību gads? Tālmācības vidusskolas meklē risinājumus eksāmenu drošai norisei

Tālmācības programmās 9. un 12. klasēs šajā mācību gadā studēja aptuveni 1700 dažāda vecuma izglītojamo – attiecīgi 344 un 1396 skolēni, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) dati. 9. klases eksāmenus Covid-19 dēļ šogad nolemts atcelt, taču 12. klases beidzējiem centralizētie eksāmeni jākārto klātienē, turklāt īpašos drošības apstākļos. Lai arī tādu 12. klases audzēkņu, kas Latvijas tālmācības vidusskolās studē, būdami ārzemēs, nav daudz, Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ daļai ir problēmas nokļūt Latvijā eksāmenu laikā. Iespēja kārtot eksāmenus attālināti netiek izskatīta, tādēļ, visticamāk, eksāmeni šiem jauniešiem būs jākārto pēc gada.

Līdz ar ZZS un KPV LV vienotu nostāju Varakļānus tomēr varētu atstāt pie Madonas novada(18)

Steigā pieņemto un duālo lēmumu Varakļānu novadu iekļaut gan Rēzeknes, gan Madonas novadā parlamentam nāksies atrisināt jau drīz. Saeima administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jumta likumu trešajā, galīgajā lasījumā plānojusi sākt skatīt maija vidū. Šonedēļ atbildīgās Saeimas komisijas deputātu vairākums atbalstīja Varakļānu novada teritorijas izslēgšanu no topošā Rēzeknes novada un iekļaušanu jaunveidojamā Madonas novadā, kā to paredz arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājums. Tas gan negarantē tādu pašu lēmumu arī Saeimas sēdē, jo Varakļānus kā Latgales teritoriju joprojām redz trīs politiskie spēki. Tomēr frakciju pārstāvju teiktais liecina, ka Varakļānu iedzīvotāju vairākuma viedoklis tomēr ir sadzirdēts.