Psihiatre un Pusaudžu resursu centra jaunā vadītāja Anete Masaļska (38) stāsta, kāpēc tieši delveri dzīvē nepazudīs, kas jāņem vērā saskarsmē ar pusaudžiem un par ko priecāties pandēmijas laikā.
Situācija jaunajos novados nedēļu pēc to darbības sākšanas ir ļoti dažāda. Kamēr Ventspilī vēl tikai šonedēļ lēma par mēru, bet Ropažos – par domes priekšsēdētāja vietniekiem, citviet jau pirmajā sēdē tika izvēlēts gan izpilddirektors un viņa vietnieki, gan pagastu pārvalžu vadītāju pienākumu izpildītāji, bet šonedēļ pat lemts par atsevišķu pašvaldības iestāžu reorganizāciju.
"Nekad nebiju plānojis strādāt par pilsētas domes priekšsēdētāju," Dienai sacīja vakar ievēlētais Ventspils mērs, ilggadējais domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš (Latvijai un Ventspilij), kurš vēl nesen publiski teica, ka nevēlētos šo amatu ieņemt. Mēra vietnieka krēslu saglabāja Guntis Blumbergs (Latvijai un Ventspilij). Pagaidām citu vietnieku domes priekšsēdim nebūšot, bet izpilddirektora amatā arī turpmāk būs kopš 2009. gada tajā strādājošais Aldis Ābele.
Aivara Lemberga atrašanās apcietinājumā liedz viņam tiesības piedalīties pašvaldības domes sēdēs klātienē un attālināti. Tādējādi Ventspils jaunajā sasaukumā būs izveidojusies situācija, ka ilgstoši pilsētā pie varas esošajai partijai Latvijai un Ventspilij būtībā ir tikpat balsu, cik opozīcijai.
"Nav bijušo VDK [Valsts drošības komitejas jeb čekas] virsnieku," 13. Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona (Saskaņa) saistību ar aizdomām par spiegošanu komentē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP). Savukārt Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA atzinis, ka Ādamsona lietā ir nopietni pierādījumi, kas liecina, ka aizdomas par spiegošanu Krievijas labā ir pamatotas. Saeima vakar – ar 69 balsīm par, piecām pret un četriem deputātiem atturoties – piekrita Ādamsona kratīšanai viņa dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.
"Tiesu varai vairs nav autoritātes parlamenta acīs. Satversmes tiesas lēmumi ir kļuvuši rekomendējoši," secina konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, Dienai komentējot Saeimā pirmdienas vakarā atbalstīto priekšlikumu Varakļānu novadu tomēr svītrot no jaunveidojamā Madonas novada un iekļaut atpakaļ Rēzeknes novadā.
Nebijusi, bet paredzama situācija Latvijā burtiski dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanu sākuma izveidojusies līdz ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu Varakļānu lietā. ST atzinusi, ka, arī lemjot par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas (tagadējā Varakļānu novada) pievienošanu Rēzeknes novadam, Saeima ir rīkojusies patvaļīgi un neatbilstoši Satversmei. Sprieduma pamatā ir trīs secinājumi – Rēzeknes novadā nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, nav ņemts vērā Varakļānu novada iedzīvotāju viedoklis, bet arguments par kultūrvēsturisko piederību Latgalei neiztur kritiku.
Cīņā par ekonomikas ministra krēslu bez Nacionālās apvienības (NA) un KPV LV iesaistījusies arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), vēl vairāk sarežģījot kompromisa meklējumus. NA un Jaunā Vienotība (JV) ir ieinteresēta pēc iespējas mazākās pārmaiņās valdībā. Koalīcijas partneri ar to nav mierā, tādēļ plašākas pārmaiņas, visticamāk, ir neizbēgamas. Par to liecina arī JKP līderu paustais par valdības "kapitālā remonta" nepieciešamību.
Citviet pandēmijas apstākļos iespēja nobalsot automašīnā bijusi pašizolācijā esošajiem, savukārt Latvijā pašvaldību vēlēšanās Covid-19 slimniekiem, viņu kontaktpersonām un citiem vēlētājiem, kuriem jāatrodas pašizolācijā, piemēram, pēc atgriešanās no ārzemēm, jāpiesaka balsošana dzīvesvietā. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs Dienai skaidro, ka atšķirībā no citām valstīm Latvijā vēlētājs nav piesaistīts kādam konkrētam iecirknim (pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās pilsoņi varēs balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī), bet tie, kuri nevar apmeklēt iecirkni, balsošanu var pieteikt savā dzīvesvietā. "Ministru kabineta noteikumi un Covid-19 pārvaldības likums nav grozīts, un šiem cilvēkiem joprojām ir jāatrodas mājās [karantīnā un pašizolācijā]," norāda Eglājs.
Līdz šim Latvijas ārpolitikas veidotāji armēņu genocīda sakarā ir ieturējuši neitrālu un līdzsvarotu pozīciju. Notikumu traģiskums nav ticis noliegts, un tas uzsvērts arī sarunās ar Armēnijas kolēģiem, iepriekš norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Jaunajiem konservatīvajiem Jura Juraša (JKP) vadībā iesniedzot savu, iespējams, apzināti nekorektu deklarāciju par armēņu genocīda atzīšanu, Saeimas Ārlietu komisija bija spiesta izstrādāt savu versiju, lai gan komisijā, kur par šo starptautiski jūtīgo tēmu sāka spriest jau marta vidū, nebija atbalsta tūlītējam šī jautājuma atrisinājumam.
Jau otro gadu pēc kārtas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā visā Latvijā tiks atzīmēta bez pompozitātes, svētku koncertiem notiekot tiešsaistē, jo publiski un privāti pasākumi un cilvēku pulcēšanās ārtelpās pandēmijas dēļ joprojām ir aizliegta. Tiešsaistes koncertu, kinoseansu, vides un mobilo izstāžu un citu notikumu programma gan ir tik plaša, ka grūti izvēlēties, taču atsevišķas svētku norises būs pieejamas arī pēc 4. maija, vai to ieraksti vēl kādu laiku atrodami internetā.
Pagaidām vienīgie, kam vakcinācija pret Covid-19 noteikta kā obligāta, ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji. Pagājušajā nedēļā, saņemot sūtījumu no Kanādas, Ādažu militārajā bāzē sākta Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas vakcinācija, bet vietējo karavīru potēšana plānota tuvākajā laikā, Dienai norāda Aizsardzības ministrijā (AM). Zemessargiem, kas ir NBS neatņemama sastāvdaļa, kā arī valsts iekšējās drošības sistēmas darbiniekiem vakcinācija nebūs obligāta.
Vakcinācijai atvērta nākamā, ļoti plašā V prioritārā grupa, kurā tostarp ir pilnīgi visi izglītības iestāžu darbinieki, ne tikai klātienē strādājošie, kuru potēšana tika sākta pagājušajā nedēļā. Sākotnēji šajā grupā esošos bija plānots sākt vakcinēt maija vidū, taču to nolemts darīt ātrāk, jo, pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) vārdiem, visiem iesaistītajiem ir daudz vienkāršāk organizēt pedagogu vakcināciju, ja šāda dalījuma nav.
Publiski un privāti pasākumi Latvijā pandēmijas dēļ joprojām ir aizliegti. Taču tas neattur ne vien izklaidi alkstošus jauniešus, bet arī atsevišķas pašvaldības šo noteikumu uz brīdi aizmirst, ja kādam ir liela jubileja vai jāpārgriež lentīte, atklājot jaunu infrastruktūras objektu, liecina Dienas veiktā analīze visu novadu kontos sociālajā tīklā Facebook, daļai – arī pašvaldību mājaslapās par notikumiem martā.
Pirms pārbaudes darbiem nevajadzētu biedēt skolēnus, ka tie būs jāpilda, sarunā ar Jolantu Plauku norāda Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Sejas aizsargmaskas, roku un virsmu dezinfekcija, distances ievērošana un regulāra telpu vēdināšana ir galvenās epidemioloģiskās drošības prasības, kas būs jāievēro pēc nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem paredzētajās pašvaldību vēlēšanās. To organizēšanas ugunskristības Covid-19 pandēmijas apstākļos bija pērn notikušās Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanas.
Kritērijs, kas prasa, lai novada teritorijā būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējīgu, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kritērijiem, Skultes pagasta lietas spriedumā norādījusi Satversmes tiesa (ST).
Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) notiek visas sabiedrības interesēs, tās mērķis ir pamatots un argumentēts, konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām, kā arī pats likumdošanas process ir noritējis atbilstoši Satversmei. Taču, Skultes pagastu atdalot no Limbažu novada un pievienojot Saulkrastu novadam, Saeima ir rīkojusies patvaļīgi. Ikšķiles novada gadījumā patvaļa nav konstatēta, taču šeit būtiski, lai parlaments un valdība turētu doto vārdu un pieņemtu ar reformas pabeigšanu saistītos likumus, tostarp par vēlētām vietējām kopienām, kas ir būtiski pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesību nodrošināšanai. Šādi ir galvenie Satversmes tiesas (ST) secinājumi, pabeidzot Ikšķiles un Limbažu novada apvienotās lietas izskatīšanu.
Lietuvas līderi paziņojuši, ka Viļņa nepirks Krievijas populārāko vakcīnu pret Covid-19 – Sputnik V –, pat ja to apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), savukārt Latvija un Igaunija neizslēdz šādu iespēju. Pašlaik vienīgā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas jau izmanto Sputnik V, ir Krievijai draudzīgā Ungārija. Par Krievijas vakcīnas iegādi šonedēļ paziņoja arī Slovākija, bet Čehija un Austrija ir izrādījušas interesi par tās pirkšanu un risina sarunas ar Krieviju.
Principā pēdējos sešus mēnešus ir bijusi pilnīgi normāla dzīve – saka Igaunijā dzīvojošā latviete Elīna Ļitvinova, stāstot Dienai par situāciju mūsu ziemeļu kaimiņvalstī, kas nule ieviesusi stingrākus ierobežojumus pēc tam, kad saslimstības rādītāji sāka kāpt debesīs.
Neskatoties uz iepriekš pausto skepsi, koalīcija tomēr vienojusies, ka iedzīvotāju padomes jaunveidojamos novados būs tieši vēlētas, kā uz to uzstāja Valsts prezidents Egils Levits. Tai pašā laikā paredzēts, ka padomes vēlēšanām jāreģistrējas vismaz 10% balsstiesīgo iedzīvotāju. Ja ne, padomi no iepriekš izvirzītajiem kandidātiem ievēlēs pašvaldības dome. Tāpat noteikti griesti, kurās pašvaldībās šāda padome jāievēlē obligāti.
Latvijas pētnieku komandai ir pamats domāt, ka Covid-19 ir slimība ar tālejošām sekām un daļai pacientu draud ar invaliditāti, intervijā Jolantai Plaukai stāsta infektoloģe Ludmila Vīksna.
Par vienīgajām zālēm izejai no pandēmijas tiek uzskatīta masveida vakcinācija pret Covid-19, kas nesen sākusies daļā pasaules valstu. Vienlaikus arvien plašākas kļūst diskusijas par nepieciešamību pēc tā dēvētajām vakcinācijas pasēm – apliecinājumu, ka cilvēks ir saņēmis poti pret jauno koronavīrusu. Tās varētu būt vajadzīgas ceļošanai, taču citviet tiek apsvērta ideja, ka bez kovidpases nevarētu apmeklēt sporta un kultūras pasākumus vai pat pusdienot restorānā.
Draugi, nepavisam nav labi! Pirms Ziemassvētkiem visi alka pēc Covid-19 izplatības ierobežošanas plāna, nu beidzot tas ir gatavs. Taču trūka pavisam maz, lai izslavēto "luksofora principu" salauztu uzreiz pēc ieviešanas. Tas liek uzdot arvien nopietnākus jautājumus, uz kādiem argumentiem valdība balstās, lai pieņemtu lēmumus par ierobežojumiem? Vai, redzot valdošo nekonsekvenci, nezudīs arī tā iedzīvotāju uzticība, kas vēl palikusi? Vai pašreizējā taktika – sēdi mājās! – ir pareiza, ja situācija vienalga neuzlabojas?