Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jolanta Plauka

Adata siena kaudzē jeb drona meklējumi(9)

Uzņēmuma UAVFactory bezpilota gaisa kuģa jeb drona pēkšņa pazušana, pārtrūkstot GPS signālam un spējai to vadīt, bija pirmais šāda veida incidents Latvijā. Tas prasīja vairāku dienu ilgu meklēšanas operāciju un Latvijas gaisa telpas ierobežojumus.

72 stundas ceļā uz mājām. Repatriācijas stāsts(9)

Kādu jūs iedomājaties savu pirmo ceļojumu uz ārzemēm? Visticamāk, ne jau iestrēgšanu citā kontinentā vispasaulīga vīrusa dēļ, ātro kredītu biļešu vietā un 72 stundas ilgu mājupceļu caur dažādām pilsētām ar obligātu noteikumu uzvilkt sejas masku. Un kā punkts uz i – nevis nevēlēšanās izkrāmēt koferus, bet pašizolācija īrētā namiņā pēc atgriešanās Latvijā. Tieši tāds ir Ingas un viņas ģimenes repatriācijas stāsts.

Attālinātais mācību process palīdz labāk sagatavoties gaidāmajai studentu dzīvei(8)

"Pat nepaspēju no visiem atvadīties," sarunu par Covid-19 izraisīto haosu skolēna, topošā studenta dzīvē sāk Inita Žukauska. Ar viņu un vēl četriem Brocēnu vidusskolas 12. klases jauniešiem – Renāru Apaļo, Renāti Vītolu, Zitu Dženiferu Ziediņu un Diānu Kerimovu – sazināmies virtuālajā vidē platformā Zoom, bet ar Renāru un Zitu Dženiferu pēc sarunas uz īsu brīdi, ievērojot divu metru distanci, satiekamies pie saulainās krāsas skolas ēkas, lai uzņemtu fotogrāfiju.

Kad debesis ir aizslēgtas. Repatriācijas redzamā un neredzamā puse(21)

Latvijas valstspiederīgo atgriešanās mājās ārkārtējās situācijas apstākļos mūsu valsts vēsturē ir bezprecedenta gadījums. Atbalsta sniegšana krīzes situācijās gan nav nekas unikāls – vēl diezgan nesen bijusi Fukušimas krīze, Krievijas iebrukums Gruzijā un apvērsums Turcijā. Tomēr šo norišu apjoms bijis nesalīdzināmi mazāks. Covid-19 radītās pandēmijas kontekstā runa ir par tūkstošiem, nevis dažiem desmitiem vai simtiem Latvijas valstspiederīgo "ārpusē". SestDiena aplūko repatriācijas redzamo un neredzamo pusi.

Kādam pārslodze, citam mācīšanās prieks(6)

Skolēnu sajūtas par mācīšanos attālināti ir ļoti dažādas, brīžiem pat diametrāli pretējas. Tas nav atkarīgs tikai no mācībām un slodzes, bet arī ārkārtējās situācijas ierobežojumiem, stresa koronavīrusa vai ģimenes situācijas dēļ, secināts Edurio.com un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktajā aptaujā, kurā atbildes par attālināto mācību procesu sniedza vairāk nekā 60 tūkstoši skolēnu, viņu vecāku un pedagogu.

Ir vērts iegādāties izlaiduma kleitu vai uzvalku(10)

Mācību gads netiks pagarināts. Tagad jākoncentrējas atzīmju likšanai. Par eksāmenu norisi un prasībām intervijā Jolantai Plaukai stāsta Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Pedagogi TV projektu Tava klase kopumā vērtē atzinīgi, bet nepieciešami uzlabojumi(10)

"Ideja ir laba un skaista. Taču man kā pedagoģei sāp, ka viss notiek haotiski un fiksi, atkal skolotāju nostādot tautas kalpa – šoreiz nācijas glābēja – lomā." Tā par televīzijas projektu Tava klase, kas šonedēļ sāka darboties divos televīzijas (TV) kanālos veiksmīgākai attālinātā mācību procesa organizēšanai, teikusi kāda skolotāja nelielā Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) pedagogu aptaujā, kas tapa pēc Dienas uzdotajiem jautājumiem.

Covid-19 maina apziņu par cilvēces ievainojamību(46)

Par drošības riskiem un dezinformācijas ļaunatūru Covid-19 izraisītās krīzes laikā intervijā Jolantai Plaukai stāsta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Novadu reforma vīrusa ēnā(16)

Neskatoties uz atsevišķu Saeimas deputātu, politisko spēku un pašvaldību aicinājumu atlikt administratīvi teritoriālo reformu (ATR) līdz ārkārtējās situācijas beigām, koalīcijas vairākums uzskata – darbs ir jāturpina. Tiesa, tas nebūs viegli un ātri, jo ATR jumta likumprojektam izskatīšanai 3. lasījumā ir iesniegts vairāk priekšlikumu nekā 2. lasījumā, kas Saeimai vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas prasīja sešas dienas no rīta līdz vakaram.

Pieļaujot dubulto identitāti(36)

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jumta likumam pirms trešā lasījuma ir iesniegti aptuveni 350 priekšlikumu, tajā skaitā divi Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumi.

Vīruss sācis ceļot no rokas rokā(9)

Tas, vai jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija līdz ar infekcijas transmisiju sabiedrībā attīstīsies strauji un plaši, ir atkarīgs ne tikai no valdības pieņemtajiem ierobežojošajiem pasākumiem, bet arī no ikviena cilvēka atbildīgas rīcības. Galvenais šajā situācijā ir mainīt savus ieradumus un fiziski distancēties.

Saeima esot rīcībspējīga(16)

Latvijas valsts vēsturē vēl nebijušā sanāksmē visi konstitucionālo orgānu vadītāji pirmdien vienojušies par pamatprincipiem, kā valsts funkcionē ārkārtējos apstākļos. Šādu sēdi Valsts prezidents Egils Levits sasauca, ņemot vērā, ka Saeimas deputātiem un valdības locekļiem 14 dienas jāuzturas pašizolācijā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības dēļ pēc kontaktēšanās ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu.

Jaunās mācību pieejas piespiedu eksāmens

"Visu vēl dzīvē iemācīsimies, visam vēl būs laiks," mudinot skolotājus nepārslogot bērnus un arī viņu vecākus attālinātajā mācību procesā, kas pirmdien sāksies visās Latvijas izglītības iestādēs, saka Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Laikā, kad koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija ir skārusi izglītības sistēmu ne tikai Latvijā, bet būtībā visā pasaulē, skolas un augstskolas tiek masveidā slēgtas, mācības notiek attālināti. UNESCO dati liecina, ka vairāk nekā 850 miljonu bērnu un jauniešu, kas ir aptuveni puse no pasaules skolēniem un studentiem, pandēmijas dēļ neapmeklē mācību iestādes. Vismaz 102 valstīs ir slēgtas visas izglītības iestādes, bet 11 valstīs – slēgtas atsevišķos reģionos. Citviet ir noteikts saraksts, kuru profesiju pārstāvju bērni var iet uz skolu, piemēram, mediķu, sociālo darbinieku, vietējās varas un valsts amatpersonu atvases.

Atgriešanās un robežas šķērsošana – teju neiespējama(16)

Pēdējais lai lidostā izslēdz gaismu – tik apokaliptisks scenārijs gan nav gaidāms, lai arī no otrdienas Latvija liegusi jebkādus starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Tiem vairākiem tūkstošiem pasažieru, kas pirmdien vēl pēdējo dienu ar speciāli organizētiem reisiem ieradās Rīgas lidostā, divas nedēļas obligāti jāpavada pašizolācijā, lai ierobežotu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 tālāku izplatību. Tas pats attiecas uz tiem repatriētajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas otrdien Liepājā un Ventspilī ieradīsies ar iepriekšējā dienā no Vācijas un Zviedrijas izbraukušajiem prāmjiem.

Ārkārtas situācijas dēļ atsauc visus priekšlikumus ATR likumprojektam(4)

Valstī izsludinātās ārkārtas situācijas iespaidā visas Saeimas frakcijas, izņemot Jauno konservatīvo (JKP) frakciju, vienojās un atsauca savus priekšlikumus administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jumta likumprojektam. Tādējādi vien nepilnas stundas laikā likumprojekts, kuram Saeima bija veltījusi sešas dienas un vēl pat nebija izskatīts līdz pusei, tika pieņemts otrajā lasījumā. To gan nevar uzskatīt par konceptuālu balsojumu, jo ļoti daudzus jautājumus pēc būtības risinās beidzamajā lasījumā.

Par reformu ir nepieciešamas atbildes(14)

Saeimas debatēs par novadu reformu iztrūkst dialoga un koalīcijas argumentētu viedokļu, intervijā Jolantai Plaukai norāda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Saeimas debatēs par novadu reformu vērojama izteikta parlamentārā cīņa(4)

Saspīlētā gaisotnē gan Saeimas sēžu zālē, gan ārpus tās pagājušajā nedēļā noritēja debates par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) "jumta likumā" iesniegtajiem priekšlikumiem. Divu dienu laikā šim darba kārtības jautājumam veltot ap 20 stundu (ieskaitot pārtraukumus), deputāti vēl nav paguvuši tikt līdz būtiskākajiem konceptuālajiem jautājumiem un novadu kartei. No iesniegtajiem 316 priekšlikumiem izskatīti tikai četrdesmit četri. Sēde turpināsies otrdien un, visticamāk, arī trešdien, ietekmējot Saeimas komisiju darbu.

Vīrusu atved no Itālijas(26)

"Zinājām, ka šī diena pienāks," žurnālistiem pirmdienas vakarā atzina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Aleksejs Višņakovs, apstiprinot, ka Latvijā identificēts pirmais ar jauno koronavīrusu Covid-19 saslimušais.

Papīra blāķus un spiedogus aizstās viedierīces(6)

Šobrīd par dalību Saeimas vēlēšanās liecina spiedogs pasē, bet pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju uzskaitei tiek lietoti iecirkņu vēlētāju saraksti, kurus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pirms katrām vēlēšanām nogādā uz iecirkņiem pašvaldībās. Problēmas Saeimas vēlēšanās ir tiem vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai elektroniskā personas apliecība (eID), jo tajā spiedogu ielikt nav iespējams.

Ceļošanas ierobežojumus Covid-19 dēļ neieviesīs, bet jābūt piesardzīgiem(7)

Līdz ar jaunā koronavīrusa Covid-19 izplatību Itālijā sabiedrībā pieaugušas bažas par tā atceļošanu arī uz Latviju, taču Latvijā joprojām nav identificēts neviens inficēšanās gadījums ar šo slimību. Krīzes vadības padomes sēdē, kas beidzās otrdien vēlu vakarā, atbildīgās amatpersonas apliecināja, ka medicīniskie dienesti ir augstā gatavībā reaģēt tieši uz individuāliem izsaukumiem.

Dabai jāļauj būt dabai(12)

Ar vidējo ātrumu no viena līdz diviem metriem gadā atkāpjas Latvijas skaistie jūras stāvkrasti. Viens no tiem – Labragā netālu no Jūrkalnes – šoziem piedzīvojis vislielāko nobrukumu pēdējo vismaz 20 gadu laikā. Nenoliedzami, klimata radītās pārmaiņas arvien straujāk ietekmē krasta eroziju un veicina teritoriju applūšanu. Tāda ir daba. Vai cilvēka spēkos ir to mainīt? Un vai tas vispār ir vajadzīgs?

ES naudas piesaistē jāmaina domāšana(16)

Jāsāk orientēties uz to, ka esam attīstīta valsts, spējam paņemt finansējumu ar savu intelektu, inovācijām un tehnoloģijām, intervijā Jolantai Plaukai norāda Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Astra Kurme.

Ventspils statusu izšķirs balsojums plenārsēdē, izvērtēs Ķeguma-Lielvārdes novada izveidi(14)

Pārliecinošus argumentus, kādēļ Ventspils vairs nevarēs būt republikas pilsēta, kamēr tādas būs Liepāja, Rēzekne un Daugavpils, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas sēdē pagājušajā piektdienā neizdevās saklausīt ne pašvaldību vadītājiem, ne citiem klātesošajiem, kas bija pulcējušies lielā skaitā. Divi koalīcijas deputāti balsojumā par Ventspils pilsētas saglabāšanu esošajā statusā gan atturējās, tādējādi visu izšķirs Saeimas balsojums.

Suiti kā glābjamā pasaules kultūra brīdinās UNESCO par centieniem to iznīcināt(42)

Bez pārsteigumiem Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija (ATR komisija) šonedēļ atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto Kurzemes novadu jauno kartējumu: Saldus novadā iekļausies Brocēnu novads, Talsu – Dundagas, Rojas un Mērsraga novads, Kuldīgas – Skrundas un Alsungas teritorija. Savukārt Lejaskurzemes novads, atjaunojot bijušā Liepājas rajona teritoriju, galīgajā lasījumā, visticamāk, tiks pārdēvēts par Dienvidkurzemes novadu. Tā skanot saulaināk un gaišāk.

Pulksten 23 pēc Londonas laika(13)

Visaptverošs nākotnes attiecību līgums starp Apvienoto Karalisti un ES būtu jāpieņem līdz vasaras vidum, lai dalībvalstis to paspētu ratificēt, intervijā Jolantai Plaukai norāda Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže

Vai dalīt varas sviras ar reģioniem?(2)

Kamēr valdība ministrijām devusi divus mēnešus laika izvērtēt, kuras funkcijas varētu nodot otrajam pārvaldes līmenim, Saeimas apakškomisija jau nākamnedēļ piedāvās savu risinājumu un par to pakāpeniski sāks tincināt ministriju pārstāvjus. Apakškomisijas vadībā ir administratīvo reģionu izveides idejas dedzīgākie aizstāvji – koalīciju veidojošās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāts Andris Kazinovskis un opozicionārs Viktors Valainis (ZZS).

Domino efekts Pierīgā. Līdz ar Saulkrastu novada izveidi neskaidras saistīto pašvaldību robežas(26)

Pierīgas pašvaldību robežas Daugavas kreisajā pusē ir daudz maz skaidras, toties situācija ar labā krasta novadiem ir daudz sarežģītāka. Ir iezīmējies četrdesmitais – Saulkrastu – novads, kas varētu tapt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā. Saulkrastu novada izveide, tam pievienojot atsevišķus apkārtējo novadu pagastus, ir Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšlikums. Jāpiebilst, ka pirms gada mēra krēslu Saulkrastos zaudēja ilggadējais domes priekšsēdētājs NA biedrs Ervīns Grāvītis un viņa vietā stājās politiskais konkurents no Vienotības – Normunds Līcis. Arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) rosinājusi Saulkrastus izņemt no jaunveidojamā Ādažu novada robežām, taču atšķirībā no NA ierosinājuma ZZS priekšlikums neskar apkārtējos novadus.

Nemainīgi zema tendence(21)

''Es būtu gatavs aizstāvēt Latviju! Cita lieta, vai es varētu uz kādu šaut. Man pietrūktu drosmes izšaut uz cilvēku, jo dzīvība ir pati vērtīgākā lieta, kas mums ir.'' Tā nule kā publicētajā pētījumā par gatavību aizstāvēt valsti padziļinātajā intervijā sacījis kāds krievu valodā runājošs gados jauns vīrietis. Latvija līdztekus tādām valstīm kā ASV, Dānija, Šveice pieder pie to valstu grupas, kurā ir drīzāk zema griba aizstāvēt valsti kara gadījumā.

Novadu reforma: Deputātu vairāk, bet par maz(11)

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā pašvaldību deputātu skaitu plānots samazināt par 54% – no pašreizējiem 1614 līdz 750 deputātiem. Lai arī jaunveidojamo novadu pašvaldībās ievēlēto deputātu skaits tiks nedaudz palielināts, tas būs ievērojami mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs, kur arī ir veikta reģionālā reforma, kā arī teju divkārt mazāks par starptautiski atzītu sakarību jeb tā dēvēto kubsaknes likumu. Līdz ar to iedzīvotāju un pašvaldību paustajām bažām par pārstāvniecības samazināšanos ir pamats, jo īpaši tāpēc, ka vismaz pagaidām grozījumi ATR likumprojektā plāno pašvaldību vēlēšanās izslēgt iespēju sarakstus izvirzīt vēlētāju apvienībām.