Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jolanta Plauka

Atgriešanās pēc ceļojuma uz valsts rēķina(5)

Kopš 2012. gada vasaras tautiešiem, kuri ārvalstīs nonākuši ārkārtas situācijā un nevar saņemt palīdzību citādi, ir iespēja vērsties Latvijas pārstāvniecībā, lai varētu atgriezties mājās. Materiālās palīdzības fondu valdība iedibināja pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) ierosinājuma, sākotnēji rēķinoties, ka šim mērķim vajadzēs 50 tūkstošus eiro un gada laikā pēc palīdzības varētu vērsties 250 cilvēku.

Jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu risinās darba grupā(107)

Uz Saeimas pagājušajā nedēļā neviennozīmīgi pieņemto lēmumu nodot vērtēšanai Ārlietu komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iedzīvotāju iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa demontāžu 14. jūnija vakarā reaģēja arī Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Pastiprināti pārbaudīs Ukrainas olas(15)

Būtiski palielinoties importēto olu un to produktu apjomam no Ukrainas un ņemot vērā konstatētos salmonellas piesārņojuma gadījumus, lai nepakļautu patērētājus bīstamās pārtikas infekcijas – salmonelozes – draudiem, Pārtikas veterinārais dienests (PVD) sācis pastiprinātu no Ukrainas importēto olu un to produktu kontroli.

Vidējā malkas krāsns temperatūra valstī(27)

Plašu ažiotāžu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna sakarā izraisījusi iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji ceturtdien medijiem rīkotā pasākumā skaidroja – tas nenozīmē krāsnis aizliegt vai uzlikt to par pienākumu pašvaldībām. "Šādi piesārņojuma avoti ir būtiski jāierobežo," uzsvēra VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Lokāla, sen nepieredzēta stihija(12)

"Visi dzīvi, neesam stīvi," vēl pirms postījumu apsekošanas Dienai trešdien pēc nemierīgi aizvadītās negaisa nakts saka Tukuma pašvaldības izpilddirektore Dace Lebeda.

Jaunsardze un skolas lielu pārmaiņu priekšā(21)

Ieviešot valsts aizsardzības mācību (VAM), būtiski mainīsies ne vien skolēnu ikdiena, bet arī Jaunsardzes funkcijas, paredz Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais plāns, par kuru otrdien gaidāms konceptuāls Ministru kabineta lēmums. AM atzīst, ka tieši skolotāju sagatavošana būs lielākais izaicinājums. VAM skolotājiem tiks prasīta augstākā izglītība, militārā sagatavotība un bērnu un jauniešu pasākumu organizēšanai nepieciešamās prasmes. Skolotājus piesaistīt un sagatavot plānots divos veidos: sedzot mācību izdevumus par augstākās izglītības ieguvi esošajiem jaunsargu instruktoriem un pieņemot darbā sporta skolotāju sagatavošanas programmas absolventus.

Latvijas ārpolitikas "lielais piecnieks" ir uz viena viļņa(35)

Procesi iekšpolitikā un kaimiņvalstīs liecina, ka Latvijai ir visas iespējas izrauties par reģiona līderi. Par pārmaiņām Ukrainā un Eiropas Savienībā, iespējamo jaunievēlētā prezidenta vizīti Krievijā intervijā Jolantai Plaukai atbild ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Personības, ne vēlēšanu procesa spēks(5)

Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu prezidentu ievēlē tiešās vēlēšanās. Latvija un Igaunija ir divas no kopumā septiņām ES valstīm, kurās prezidentu neizvēlas tauta, bet gan parlaments. Tāpat ļoti atšķiras gan ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaits, gan prezidenta pilnvaru apjoms un termiņš. Lai gan Latvijā un Igaunijā nerimst diskusijas par tautas vēlētu prezidentu, abu valstu eksperti Dienai atzīst – šis "vilciens", visticamāk, jau ir aizgājis.

Pirmoreiz ne bez kļūdām, bet mierīgi(4)

Pirmo reizi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijas pilsoņi varēja doties uz 44 iecirkņiem ārvalstīs. Kopumā balsošanai bija pieteicies tikai 3191 vēlētājs, no tiem 1284 – balsošanai pa pastu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Aktivitāte uz kopējā fona ir augsta – nobalsoja 1665 jeb 52,18% pilsoņu. Taču, salīdzinot ar Saeimas vēlēšanām un diasporas lielumu, var secināt, ka interese par Eiropas Savienības (ES) lēmējvaras vēlēšanām ir zema.

Miera vējos(46)

Raimonds Vējonis būs jau trešais kopumā no pieciem atjaunotās Latvijas prezidentiem, kurš savā amatā bijis tikai četrus gadus. Vējoņa vislielākais sasniegums prezidenta amatā esot miers Latvijā, uzskata viens no viņa bijušās partijas biedriem. Ar ko paliks atmiņā tik cerīgi sākusies, bet nemanāmi beigusies prezidentūra?

Portfelis zem finanšu bloka jumta(24)

Jau nākamajā nedēļā, kad būs zināmi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti, sāksies "taustāmas" diskusijas par to, kurš būtu piemērots Latvijas pārstāvis jaunajā Eiropas Komisijas (EK) sastāvā. Uzreiz pēc vēlēšanām Briselē uz neformālu tikšanos pulcēsies arī ES valstu un valdību vadītāji, lai apspriestu EK prezidenta izvirzīšanas procesu.

Lielāku skaidrību par reformu(14)

Iepriekšējo 29 gadu pieredze pierāda, ka centralizēta reģionālās attīstības vadīšana valstī neveicas, tāpēc atbildība un būtiska daļa naudas jānodod pašiem reģioniem – pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis.

Viens otru nedzird un turpina sākto(7)

Līdzīgi kā Ikšķilē, arī Jelgavas novada pašvaldība pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmuma nedomā apstāties, un otrdien visā novadā sāksies divu nedēļu ilga iedzīvotāju aptauja. Tajā iecerēts noskaidrot cilvēku viedokli par iespējamu Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu. Savukārt par Ikšķiles novada domes deputātu rīcību VARAM jau ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.

Lai kara gadījumā nebēgtu uz tuvāko lidostu(26)

"Karošu, [darīšu] to, kas būs no manis prasīts konkrētajā gadījumā, bet es nekur prom nebēgšu," atbildot uz Dienas jautājumu par rīcību kara gadījumā, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P!). Ministri pirmdien notikušajā pirmajā darba grupas sanāksmē vienojušies par tālāko rīcību visaptverošas aizsardzības sistēmas izveidei Latvijā.

Tuvākajā laikā paredzētas krīzes situācijas mācības ministriju vadītājiem un valdības pārstāvjiem, par kurās gūtajiem secinājumiem spriedīs 17. jūnijā. Savukārt līdz rudenim plānots izveidot informatīvos bukletus un materiālus internetā iedzīvotājiem. Sistēmas izveidē tiks piesaistīti arī starptautiskie eksperti, tostarp no Somijas.

Reforma nonāks tiesu gaiteņos(23)

Ikšķiles novadā pirmdien sāksies iedzīvotāju aptauja par novada turpmāko likteni, neskatoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt aptaujas nolikumu. Pašvaldība rīkojumu apstrīdēs Satversmes tiesā, kā arī vērsīsies Tiesībsarga birojā, jo saskata cilvēktiesību pārkāpumu. Tāpat novada dome pirmdien pulcēsies uz ārkārtas sēdi, kurā pieņems lēmumu par aptaujas organizēšanas kārtību. Šī ir neliela, bet būtiska nianse, jo domes lēmumu tiesā apstrīdēt ir sarežģītāk nekā tās izdotu normatīvo aktu.

Iezīmētajām robežām nedomā piekrist(3)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums paredz atjaunot bijušās Talsu un Tukuma rajona robežas. Talsu novadam tiktu pievienots Dundagas, Rojas un Mērsraga novads, bet Tukuma – Kandavas, Engures un Jaunpils novads. Jāatgādina, ka iepriekšējās reformas laikā Rojas novads sašķēlās, mērsradzniekiem panākot ārkārtas vēlēšanas un izveidojot atsevišķu pašvaldību.

Nesamierināsies ar statusa zaudēšanu(21)

"Piedāvājums ir sagatavots ļoti vājā līmenī un kā politisks dokuments bez ekonomiskā pamatojuma, nesniedzot atbildes uz jautājumiem, kā tiks sasniegti izvirzītie mērķi. (..) Piedāvājumā ir liela radošā daiļrade," Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto jauno novadu karti vērtē Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis (LZS). Līdzīgus uzskatus pauž arī Dienas aptaujātie republikas pilsētu un apkārtējo novadu vadītāji. Neoficiālās sarunās gan tiek minēts, ka dažas republikas pilsētas, piemēram, Liepāja un Valmiera, ir ieinteresētas paplašināt savu teritoriju, bet ne tik plaši, kā rosina ministrija. Vienīgais pašvaldības vadītājs, kurš priecājas par novada pievienošanu pilsētai, ir Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa), taču ne visi domes vadībā tā uzskata.

Nebaidīties runāt par nejēdzībām(31)

Maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, Latvijai kļūstot vienai no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurās darbosies šāda veida mehānisms. Darba vietās turpmāk būs jābūt iekšējai trauksmes celšanas sistēmai, taču ikviens par konstatēto pārkāpumu varēs vērsties arī atbildīgajās iestādēs vai kontaktpunktā Valsts kancelejā. Likums garantēs aizsardzību trauksmes cēlējiem un viņu radiniekiem. Vienlaikus būs paredzēti sodi par nepatiesu ziņu sniegšanu.

Suitu novads grib būt reformas izņēmums(11)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums paredz Alsungas novadu pievienot Kuldīgas novadam. Taču, līdzīgi kā pirms iepriekšējās reformas 2009. gadā, arī šoreiz suiti vēlas panākt sava novada izveidi. Pirms desmit gadiem tas neizdevās, un arī šoreiz cerības ir nelielas, jo apkārtējie pagasti to nevēlas.

Apes novadam jāizšķiras, kuram no lielākajiem centriem pievienoties(23)

Apes novads ir viens no retajiem, kas vēl pirms kritēriju un jaunās novadu kartes izstrādes aktīvi runā par apvienošanos. Tiesa, tas sācies bez paša novada vadības ziņas. "Mēs nesākām šo aktivitāti, to sāka kaimiņi – Valkas novads, kas organizēja tikšanos ar [Apes novada] Gaujienas pagasta iedzīvotājiem. Precinieki brauc, bet par to mūs neinformē," Dienai izteicās Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts (vēlētāju apvienība Mēs – savam novadam). "Precinieki" ir trīs kaimiņu novadi.

Mazināt atkarību no importētiem resursiem(21)

Vēja enerģija patlaban ir lētākā no zaļajām enerģijām, tai prognozējama liela loma, intervijā Jolantai Plaukai uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

Risinās ieilgušu problēmu(1)

Pieprasījums pēc dienesta dzīvokļiem, uz kuriem var pretendēt profesionālā dienesta karavīri ar ģimenēm, būtiski pārsniedz piedāvājumu. Līdz ar valdības pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu Aizsardzības ministrija (AM) sāks šo problēmu risināt. Savukārt Ādažu novada domē Dienai atzīst, ka pašvaldībai tas būtu izdevīgi, taču vienlaikus jārisina jautājums par bērnudārzu un skolu pieejamību.

Latvijas institūta statuss joprojām neskaidrs(6)

"Nav sliktu scenāriju, ir vajadzīga skaidrība," par mazākās valsts pārvaldes iestādes Latvijas institūta (LI) turpmāko darbību Dienai saka Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Laimes lācis nenāks, un nemaz nevajag. Saruna ar Liepājas mēru Jāni Vilnīti(6)

Ne vienmēr viss vecais ir slikts. Ļoti labi atceros, kad Latvijā bija deviņas republikas nozīmes pilsētas un 26 rajoni. Iespējams, Rīga/Pierīga ir jaunā situācijā, bet reģionos tas būtu tikai saprātīgi, ja atjaunotu bijušos rajonus, nosaucot tos par novadiem, intervijā Jolantai Plaukai norāda Liepājas mērs Jānis Vilnītis.

Skverneļa izteikumiem pārāk lielu nozīmi nepiešķir(26)

Lietuvas premjera Sauļus Skverneļa izteikumi, ka latvieši lietuviešiem "nav brāļi, bet konkurenti daudzās jomās", nedēļas nogalē izpelnījās plašu rezonansi Lietuvas medijos un sabiedrībā. Lai gan izteikumus asi kritizējusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, bet sociālajā tīklā Facebook pat tapusi latviešiem draudzību apliecinoša grupa Brāļi, nevis konkurenti, Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) Dienai norāda – premjera paustais neatstās ietekmi uz starpvalstu attiecībām un komunikācija šajā jautājumā starp abu valstu ārlietu ministrijām nenotiekot

Novadi labprātīgi apvienoties negrasās(10)

"Gudrāka nekļuvu. Jautājumu no novada vadītājiem bija daudz, bet atbildes – vispārīgas. Neziņa ir liela," tā pēc Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāju tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) Dienai izteicās kāda sarunas dalībniece, novada domes priekšsēdētāja.

Nebaidīties no skandaloziem jautājumiem(127)

Iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa demontāžu, kas vietnē Manabalss.lv savākusi nepieciešamos vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu, plānots iesniegt Saeimā šīs nedēļas beigās vai nākamnedēļ, Dienai apliecināja iniciatīvas autors Uģis Polis. Tikmēr Ārlietu ministrija iniciatīvu vērtē skeptiski, norādot, ka starp Latviju un Krieviju 1994. gadā ir noslēgta vienošanās par memoriālo būvju un karavīru masu kapu uzturēšanu.