Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jolanta Plauka

Ar bailēm saslimt vien nepietiek. Saruna ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku

Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka rudenī iedzīvotāju atbalsts ierobežojumu ieviešanai bija mazāks nekā pavasarī, bet decembrī valdības politiku šajā jomā atbalstīja vairs tikai 58% (aprīlī – 85%) un par neatbilstošu uzskatīja 40% (pavasarī – 15%). Ar pētījumiem ik pa laikam tiek iepazīstināta arī valdība. Pēdējo reizi tas bija janvāra beigās, kad par sabiedrības attieksmi un rīcību Covid-19 apstākļos, balstoties uz datu analīzi jau kopš marta, informēja pētnieku grupa. Vairāk par secinājumiem stāsta viens no šīs grupas ekspertiem, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Izaicinājums – piepildīt ar saturu

Noteikt visas Latvijas teritorijā savulaik dzīvojošās mazākumtautības, nodrošināt obligātu latgaliešu rakstu valodas apgūšanu Latgales izglītības iestādēs un noteikt Rīgu kā vēsturisko zemi – tik dažādi ir Saeimas deputātu iesniegtie priekšlikumi Valsts prezidenta Egila Levita pērn rudenī iesniegtajam Latviešu vēsturisko zemju likumprojektam. Tas konceptuālu atbalstu parlamentā jau ir guvis, un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, visticamāk, nākamnedēļ sāks vētīt 110 iesniegtos priekšlikumus. Komisijas vadītājs Juris Pūce (A/P) Dienai atzīst, ka diskusijas 2. lasījumā gaidāmas emocionālas un plašas.

Spriedums ATR lietā – visu vai neko

Ikšķiles un Limbažu novada apvienotā lieta, kas ir Satversmes tiesā pirmā izskatāmā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) lieta, šonedēļ iegājusi finiša taisnē. 10. februārī vēl paredzētas tiesu debates, un pēc tām Satversmes tiesai (ST) spriedums jāsagatavo mēneša laikā. Lietu publiskā tiesas procesā sāka izskatīt 13. janvārī. Četru sēžu laikā uzklausīti pieteicēji, Saeimas pārstāvji, ekonomikas jomas eksperti un juristi, tostarp zvērināts advokāts, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Viņš intervijā Dienai vērtē līdzšinējo tiesas procesu un iespējamos situācijas attīstības scenārijus.

Vārda brīvība privātās rokās

Jau iepriekš bijuši mēģinājumi ierobežot sociālos tīklus un tajos publicējamās informācijas saturu. Šis jautājums bija īpaši aktuāls pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Un arī tagad Trampa precedents – ASV prezidenta kontu bloķēšana sociālo mediju gigantos Twitter, Facebook un Youtube pēc vardarbīgajiem notikumiem Kapitolijā – no jauna uzjundījusi diskusijas visā pasaulē par sociālo tīklu pieeju informācijas publicēšanai. Tiesa, izskan arī bažas, ka stingrāka regulējuma ieviešanas dēļ varētu ciest vārda brīvība. Tas liek uzdot jautājumus, kādas tālejošas sekas varētu būt pēc šī precedenta un vai būtu nepieciešamas izmaiņas likumos Eiropas Savienības vai Latvijas līmenī? Varbūt sociālie mediji pat būtu jādefinē kā piektā vara aiz tradicionālajiem medijiem?

Sāksies jauni laiki Valsts kontrolē un SPRK

53 Saeimas deputātiem balsojot par un 42 pret, valsts kontroliera amatā ceturtdien tika ievēlēts pašreizējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņu atbalstīja kandidātu izvirzījusī partiju apvienības Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas frakcija, Jaunās Vienotības, Nacionālās apvienības un Saskaņas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Bez būtiskiem incidentiem

Ceļot nebūtisku apstākļu dēļ Covid-19 pandēmijas laikā neiesaka daudzas valstis. Lidojumi notiek, taču to norisē bieži ir izmaiņas. No 15. janvāra atkal mainīsies noteikumi, un turpmāk lidojumi ES un EEZ valstu robežās vairs netiks atcelti, bet, lai ieceļotu Latvijā, būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā. Šāds tests kopš 28. decembra obligāti jāveic Lielbritānijas reisu pasažieriem.

Sāksies juristu cīņas par ATR

Šonedēļ Satversmes tiesa publiskā procesā sāks skatīt pirmo ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) saistīto lietu. Tā būs apvienotā Limbažu un Ikšķiles novadu lieta. Limbažu novada dome Satversmes tiesā (ST) apstrīd Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam, bet Ikšķiles pašvaldība – Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.

Ideoloģisko apsvērumu ēnā

Politizētas un ideoloģisku pretrunu ietekmētas vēlēšanas – tā īsumā varētu raksturot procesu, kā Saeima mēģināja izraudzīties savu kandidātu uz Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatu, kas kļuva vakants pēc bijušās ST priekšsēdētājas Inetas Ziemeles aiziešanas uz Eiropas Savienības Tiesu oktobra sākumā. Saeimas Juridiskā komisija jau oktobra beigās nolēma visus piecus izvirzītos kandidātus virzīt balsojumam parlamentā, taču vēlēšanas notika tikai vakar – teju trīs mēnešus pēc tam.

Nodrošinās sāktā kursa pēctecību

Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs (A/P), iespējams, ir viens no labākajiem kandidātiem, ceturtdien parlamentu lūdzot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā apstiprināt apvienības Attīstībai/Par! (A/P) pārstāvi, sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV). Pēc stundu ilgām debatēm par Plešu ministra amatā nobalsoja 65 deputāti, pret bija 15 deputāti (ZZS frakcija, divi Saskaņas frakcijas deputāti un četri neatkarīgie deputāti), atturējās Evija Papule, bet nebalsoja 20 parlamentārieši. Plešs ir viens no gados jaunākajiem ministriem Latvijas vēsturē.

Analizēt, nevis vienam otru apkarot

Mediju nepietiekamais finansējums Latvijā ir vispārzināms fakts. Sākoties Covid-19 krīzei, to vēl vairāk padziļināja straujais ienākumu kritums. Latvijā mediju atbalstam tika piešķirti 2,04 miljoni eiro, kurus sadalīja vairāku projektu konkursu rezultātā. Daļu jeb 1,04 miljonus eiro Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), bet daļu – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Diplomātija digitalizācijas zīmē

Ārpolitikas debates, kā ierasts, notiks nākamā gada pirmajā mēnesī. Turklāt zīmīgi, ka 26. janvārī Latvija atzīmēs 100 gadu kopš Latvijas starptautiskās atzīšanas (de iure). Šīs, visticamāk, būs pirmās digitālās ārpolitikas debates, jo Covid-19 pandēmijas dēļ parlamenta sēdes notiek e-Saeimas platformā. Ikgadējo ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ziņojumu vakar izvērtēja Saeimas atbildīgās komisijas, taču pagaidām šim dokumentam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tas nozīmē, ka to vēl koriģēs. Dažas deputātu izteiktās piezīmes ministrs teicās ņemt vērā.

Pelēkais kabinets

Draugi, nav labi! Šo premjera Krišjāņa Kariņa (JV) aizvadītajā svētdienā Latvijas Televīzijas tiešraidē teiktās uzrunas sākumu var attiecināt uz daudzām pašreizējām aktualitātēm – un vispirms jau uz Ministru kabinetā notiekošo. Nav laba ne tikai epidemioloģiskā situācija, bet nav laba arī Covid-19 izplatības pārvaldība. Nepavisam nav laba komunikācija, nav laba gaisotne valdībā. Un nav uzticības.

Būt prasīgākiem

Analizējot un runājot par Latvijas mediju piedāvāto saturu, asākās diskusijas un skaļākie skandāli līdz šim bijuši saistīti ar nepietiekamu finansējumu, kura dēļ pietrūkst oriģinālsatura vai nav iespējas nopirkt tiesības pārraidīt, piemēram, populārus sporta vai kultūras dzīves notikumus. Daudz diskutēts par to, cik liela daļa jāatvēl izklaidei, cik tā dēvētajai nopietnajai kultūrai; tāpat runāts par nepieciešamību vairāk popularizēt pašmāju zinātnes sasniegumus, labos piemērus uzņēmējdarbībā utt. Taču cik daudz uzmanības Latvijas mediji ikdienā pievērš tādai nopietnai tēmai kā ekonomika un finanses?

Valdība par Covid-19 ir tikpat polarizēta kā sabiedrība

Vien pēdējo nedēļu laikā tiek beidzot izstrādāta Covid-19 pārvaldības stratēģija, kas aptvers plašu jautājumu loku, neaprobežojoties tikai ar piesardzības pasākumiem. Stratēģijas trūkums novedis pie haotiskiem un nereti nepārdomātiem lēmumiem (plašāk lasiet šodien žurnālā SestDiena). Stratēģijas izstrādē iesaistīti arī sociālie partneri, zinātnieki, uzņēmēji. Plānots, ka apstiprināšanai valdībā to virzīs nākamnedēļ. Taču tā nedrīkst palikt tikai kā papīra gabals – jābūt kopīgai izpratnei gan valdībā, gan sabiedrībā, kā vislabāk varam savaldīt Covid-19. Plašāk par priekšlikumu tapšanu stāsta Valsts kancelejas direktors un tā dēvētās Covid grupas vadītājs Jānis Citskovskis.

Vienam arguments, citam nē

Vai laikā, kad cilvēki Covid-19 ierobežojumu rezultātā paliek bez darba un iztikas līdzekļiem, ir solidāri palielināt algas augstākajām valsts amatpersonām? Lai gan publiskajā telpā plašu rezonansi izsauca ziņa par algas un reprezentācijas izdevumu pieaugumu Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš pagājušajā piektdienā tomēr pārdomāja, darba samaksas kāpums nākamgad paredzēts arī premjeram, ministriem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem valsts pārvaldes darbiniekiem un iestāžu vadītājiem.

Bez apvienību konkurences

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā Dienvidkurzemes novada domē būs jāievēlē 19 deputāti. Tas nozīmē ļoti ievērojamu deputātu skaita samazinājumu, jo Dienvidkurzemi veidojošo astoņu novadu domēs pašlaik ir ievēlēti kopumā 90 deputātu. Lai arī jaunā novada teritorija ģeogrāfiski ir salīdzinoši ļoti liela, tajā kopumā dzīvo ap 33,3 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju skaita prognoze, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, ir negatīva, un tiek lēsts, ka 2030. gadā šajā novadā būs par 17,1% mazāk cilvēku.

Atšķirīgi spēles noteikumi

To, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas nav aiz kalniem, apliecina ne tikai notikumi Pierīgas pašvaldībās, biedriem pametot pašlaik pie valsts stūres neesošas partijas un to apvienības un pieslienoties varas partijām. Politiskie spēki vēlēšanām gatavojas arī Liepājā, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) lepni sauksies par valstspilsētu.

Nevar ar vienu roku solīt, ar otru nedot

Politiķiem godīgi jāatzīst – tukšie solījumi ir māņi, no kuriem jāatsakās, Satversmes tiesas spriedumu intervijā Jolantai Plaukai skaidro konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Sauc pēc papildspēkiem medicīnas nozarē

Medicīnas māsu, internistu, ķirurgu, anesteziologu un reanimatologu skaits Latvijā jau šobrīd ir mazāks, nekā vajadzētu, norāda Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika. Meklējot iespējamos papildspēkus, vēlreiz pārbaudīti tie vairāk nekā 250 brīvprātīgie, kas gatavību palīdzēt pauda jau pavasarī. Tiesa, te steidzami jāatrisina likuma nepilnības, jo pašlaik tas valsts kapitālsabiedrībām (slimnīcām) neļauj piesaistīt brīvprātīgos. Veselības ministrija (VM) nule kā izplatījusi atkārtotu aicinājumu pieteikties vēl citus, kuri būtu gatavi palīdzēt tā dēvētajā X stundā.

Godaprāta mēraukla: Deputātu kompensācijas

Deputātu kompensācijas nonāk zem lupas ik reizi, kad kāds deputāts tiek pieķerts negodprātīgā rīcībā. Šoreiz arī SestDiena nolēma papētīt apmaksāto labumu sarakstus, un atklājās klasika. Daudziem deputātiem, kuri saņem kompensācijas, amatpersonas deklarācijā nemaz nav norādīts, ka viņi īrētu dzīvokli vai viņiem piederētu auto. Tāpat tiek mainīta dzīvesvieta, kas ļauj saņemt lielāku kompensāciju, un kovidlaiks ne visu deputātu paradumos ieviesis korekcijas

Sarkanais saraksts klauvē pie durvīm

Latvijā šobrīd ir augsts Covid-19 izplatības risks, ņemot vērā gan 14 dienu kumulatīvo saslimšanas rādītāju uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, gan pozitīvo testu apjomu pret kopējo testu skaitu. Arī iepriekšējās diennakts rezultāti neiepriecina, lai gan dažu iepriekšējo dienu rādītāji viesa zināmu cerību, ka situācija sāk uzlaboties.

Satversmes tiesas tiesnešu sastāvā vēl turpināsies rokādes

Līdzšinējā Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova bija vienīgā kandidāte uz ST priekšsēdētājas amatu, un viņa tajā tika arī ievēlēta. Taču Osipovas pilnvaru termiņš beigsies 2021. gada augustā, līdz ar to nākamgad atkal būs jāmeklē jauns ST priekšsēdētājs.

Par atbalstu vajadzēs vēl pacīnīties

Satversmes tiesas (ST) tiesneša amata kandidātam, kuru izvēlēsies Saeima, vajag vismaz 51 deputāta balsi. To iegūt nebūs vienkārši, jo uz šo amatu izvirzīti kopumā pieci kandidāti, tostarp Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (JV). Līdz ar to, visticamāk, būs vairākas vēlēšanu kārtas, jo vismaz pagaidām neviens no oficiāli izvirzītajiem kandidātiem atteikties negrasās. Izskan spekulācijas arī par atkārtotām vēlēšanām, taču, kā Dienai atzina kāds politiķis, "vienai no Inesēm ir lielākas izredzes", bet viss varot mainīties. Par kandidātiem tiek lūgts arī Tieslietu padomes viedoklis.

Vai jauni politiski veidojumi?

Vairākās Latvijas pašvaldībās jau gadiem darbojas iedzīvotāju konsultatīvās padomes vai valdes (nosaukumi atšķiras). Rēzeknes novadā esošās 25 padomes ir apolitiskas – tajās nedrīkst būt pašvaldības domes deputātu, struktūrvienību un iestāžu vadītāju, kā arī politisko organizāciju (partiju), apvienību un to institūciju locekļu. Līvānu novadā šādu ierobežojumu nav, un, pētot piecu pagastu valžu sastāvus, katrā ir domes deputāti vai pagasta pārvalžu vadītāji, turklāt vieni vai otri valdi arī vada.

Meklējot draugus austrumos

Francijas prezidenta Emanuela Makrona un viņa kundzes Brižitas Makronas divu dienu oficiālā vizīte Latvijā ir viena no pēdējo gadu būtiskākajām vizītēm. Līdzvērtīga varētu būt vien ASV valsts galvas, Vācijas valdības vadītāja vai britu karaļnama pārstāvju viesošanās.

Iedzīvotāju valdes kā tautas sargsuņi

Ievēlot konsultatīvās iedzīvotāju valdes tiešās vēlēšanās, tām tiktu iedots ārkārtīgi spēcīgs mandāts – intervijā Jolantai Plaukai pauž Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle.

Reformas kļūdu labojums

Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana varētu mazināt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) vājās vietas, jo šajā reformā problemātiska ir kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana, – ceturtdien Saeimai iesniedzot savu pirmo likumprojektu, norādīja tā autors Valsts prezidents Egils Levits. Tas ir tikai viens no daudziem argumentiem, kas uzskaitīti likumprojekta izvērstajos pavadošajos dokumentos. Lai gan šis likums neparedz ne administratīvi teritoriālā iedalījuma līmeni, ne valsts pārvaldības reģionus, diskusijas sabiedrībā un parlamentā var izvērsties par tam pievienoto vēsturisko zemju – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas – karti un pielikumu, kas līdz pat pagastu (vai to daļu) līmenim novelk zemju robežas. Prezidents gan uzsver – tās ir saskarsmes līnijas.