Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jolanta Plauka

Paši maksā, paši lemj par naudas sadali(16)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvāko gadu laikā iecerējusi izstrādāt metodiku pašvaldībām, lai tās savos budžetos varētu ieviest izmēģinājuma projektu – līdzdalības budžetu. Tas ļaus iedzīvotājiem nepastarpināti lemt par noteiktas pašvaldības finansējuma daļas sadalījumu. Šāda prakse ir izplatīta daudzviet pasaulē, arī tepat kaimiņos Igaunijā. Līdzīgu projektu pāris gadus īsteno Cēsu novada pašvaldība.

Elejā plunčāties varēs vēlāk

Jelgavas novada pašvaldība nolēmusi pārtraukt vairāk nekā pusgadu ilgušo iepirkumu, kas paredzēja īstenot vienu no pēdējā laika grandiozākajiem projektiem Latvijas novados – zema enerģijas patēriņa sporta halles un peldbaseina būvniecību. Piedāvājumi krietni pārsnieguši pašvaldības finansiālās iespējas un saimnieciski izdevīga projekta robežas.

Šoreiz Vējonim varētu sanākt(86)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis drīzumā ir plānojis parlamentā atkārtoti virzīt ieceri par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Iepriekšējā 12. Saeima iniciatīvu noraidīja. Jaunajā Saeimas sasaukumā ar nepārprotamu atbalstu likumprojektam prezidents var rēķināties no Attīstībai/Par! (AP), KPV LV un partijas Saskaņa deputātiem. Šīm trim frakcijām kopā ir 50 balsu. Savukārt kategorisku nē šai iecerei joprojām saka Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA), bet premjera pārstāvētais politiskais spēks par šo jautājumu lems valdē.

Ko dara Saeimā nepārvēlētie?(5)

Nemūžam un nekad vairs? Tik kategoriski kā eiroparlamentāriete Iveta Grigule par savu politisko nākotni neviens no SestDienas uzrunātajiem ilggadējiem politiķiem, kuri netika pārvēlēti 13. Saeimā vai arī šajās vēlēšanās nemaz nekandidēja, nesaka. Vairāki no bijušajiem deputātiem lasa lekcijas studentiem un raksta grāmatas, kāds izbauda pensiju, bet daži tikuši pie labiem amatiem valdības paspārnē.

Naudu grib ne tikai par vēlētāju balsīm(16)

Lai spēcinātu partijas un mazinātu to atkarību no sponsoriem, rosina piešķirt starta naudu, palielināt valsts finansējumu par vēlēšanās saņemto balsi un maksāt desmit eiro par katru biedru.

Atbalsta pasākumiem tautiešiem nauda būs(32)

Lemjot par 2019. gada budžeta ietvaru, valdība konceptuāli atbalstījusi 2,13 miljonu eiro piešķiršanu diasporas politikai, Dienai apstiprina Ārlietu ministrijā (ĀM). Šogad turpināsies arī pērn sāktais reemigrācijas koordinatoru projekts, kā arī tiks dubultots speciālistu skaits pašvaldībās. Lielākā daļa finansējuma – nepilni 1,2 miljoni eiro – atvēlēti Izglītības un zinātnes ministrijai tā dēvētajām latviešu skoliņām. Savukārt Kultūras ministrija var rēķināties ar 471 421 tūkstoti diasporas atbalstam, 34 tūkstoši eiro piešķirti latviešu valodas mācībām reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, 38 tūkstoši eiro – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai un 43,3 tūkstoši eiro – ĀM divām štata vietām.

Jaunās sejas Saeimā: Skolotājas pieredze kā bonuss politiķes darbā(16)

Turpinot iepazīstināt ar 13. Saeimā ievēlētajiem Saeimas deputātiem, kuru pilnvaras tika apstiprinātas 6. novembra sēdē, iztaujājām Anitu Muižnieci, kura kandidēja no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Vidzemes saraksta un ir viena no pieciem JKP pārstāvjiem, kas tika ievēlēta parlamentā no šī apgabala. Saeimā viņa apstiprināta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Eiropas lietu komisijā. Muižniece ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre.

Jaunās sejas Saeimā: Politikā kalpot sabiedrībai(9)

Turpinot iepazīstināt ar 13. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kuru pilnvaras tika apstiprinātas 6. novembra Saeimas sēdē, iztaujājām Juri Rancānu, kurš startēja no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Latgales saraksta ar piekto numuru un ir viens no diviem kandidātiem, kas ievēlēts parlamentā no šī apgabala. Saeimā Rancāns darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un pieteicies dalībai 15 sadarbības grupās ar citu valstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas populisma gaismā(3)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām plāno vairākas aktivitātes, Diena noskaidroja birojā. KNAB rīkos informatīvos seminārus partijām, kandidātiem un reklāmas sniedzējiem par priekšvēlēšanu aģitāciju, uzskaitīs gan apmaksāto, gan iespējamo slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju medijos, publiskajās vietās un internetā, īpašu uzmanību pievēršot arī sociālajiem tīkliem.

Krievijas aktivitātes raisa bažas par ilgtermiņa ambīcijām reģionā(32)

Aizvadītajā gadā netālu no Latvijas robežām ir konstatēti kopumā 186 Krievijas lidaparāti un 179 šīs valsts kuģi. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norāda, ka Krievijas bruņoto spēku aktivitātes Baltijas reģionā ir nemainīgi augstas pēdējo gadu laikā. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) uzskata, ka Krievijas aktivitātes ir atgādinājums mums pašiem paveikt savus mājasdarbus, tostarp izveidot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu un turpināt attīstīt infrastruktūru.

Korupcijas apkarošana buksē(26)

"Korupcijai ir lielāka tendence uzplaukt tur, kur demokrātijas pamati ir vāji, un [..] tur, kur nedemokrātiski un populistiski politiķi to izmanto savā labā," otrdien publiskojot jaunāko Korupcijas uztveres indeksu, uzsvērusi organizācijas Transparency International (TI) Padomes priekšsēdētāja Delija Fereira Rubijo. Latvija indeksā saņēmusi 58 punktus no 100 – tieši tikpat daudz, cik pirms gada.

Ārlietu debatēs no slavējumiem līdz kritikai(48)

"Šodienas pasaule nav mūsu izcilā rakstnieka Kārļa Skalbes pasaku pasaule, kur Miera un Pieticības malā valda miers un laime un katram debesīs iesprausta viņa karote," atklājot jau devītās ārlietu debates Saeimā, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Arī zināmais klusuma un miera periods Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā ir mānīgs, tādēļ šogad atslēgas vārds iekšpolitikā un ārpolitikā būšot "drošība".

13. Saeimai, kurā divas trešdaļas ir jaunievēlētu deputātu, šīs bija pirmās ārlietu debates. Paralēli pieredzējušiem politiķiem, kas debatēs uzstājas regulāri, tribīnē kāpa arī vairāki pirmo reizi ievēlētie tautas kalpi. Debatēs bieži izskanēja bažas par Krievijas īstenoto politiku, kā arī Latvijas nonākšanu finanšu sektora "pelēkajā sarakstā". Pēdējai problēmai ziņojumā šogad veltīta īpaša sadaļa.

Ozolzīles bez kofeīna

Veselīgs un dabīgs produkts, kas nav zaudējis bērnības garšu. Tā par vecmammas pūra lādē atstāto cigoriņu kafijas recepti saka Alīdas kafejas zīmola saimniece Jolanta Kovnacka

Jaunās sejas Saeimā: Vairāk nekā podziņu spaidīšana(39)

Turpinot iepazīstināt ar 13. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kuru pilnvaras tika apstiprinātas 6. novembra sēdē, iztaujājām Daci Rukšāni-Ščipčinsku, kas startēja ar trešo numuru partiju apvienības Attīstībai/Par! Vidzemes sarakstā un ir viena no četriem deputātiem, kas no šī politiskā spēka tika ievēlēti šajā apgabalā. Rukšāne-Ščipčinska jaunajā parlamenta sasaukumā apstiprināta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā.

Jaunās sejas Saeimā: Ar globālu skatījumu uz pārvaldi(8)

Turpinot iepazīstināt ar 13. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kuru pilnvaras tika apstiprinātas 6. novembra Saeimas sēdē, iztaujājām Reini Znotiņu, kurš startēja ar piekto numuru no Jaunās konservatīvās partijas Rīgas saraksta un ir viens no pieciem deputātiem, kas no šī politiskā spēka tika ievēlēts šajā apgabalā. Znotiņš parlamentā apstiprināts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Eiropas lietu komisijā.

Jaunās sejas Saeimā: Lai Latvija tuvotos Šveices līmenim(51)

Rubrikā Jaunās sejas Saeimā turpinot iepazīstināt ar 13. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kuru pilnvaras tika apstiprinātas 6. novembra Saeimas sēdē, iztaujājām Karinu Sprūdi, kura startēja ar devīto numuru partijas KPV LV Vidzemes sarakstā un ir viena no četriem deputātiem, kas no šī politiskā spēka tika ievēlēta šajā apgabalā. Sprūde jaunajā parlamenta sasaukumā apstiprināta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā.

Kad populisms satiekas ar realitāti(41)

Reālākais scenārijs pēc Lielbritānijas parlamenta noraidītās vienošanās ir izstāšanās sarunu termiņa pagarinājums, intervijā Jolantai Plaukai paredz Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.

Jaunās sejas Saeimā: Lai nemirtu no ārstējamām kaitēm(5)

Turpinot iepazīstināt ar 13. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kuru pilnvaras tika apstiprinātas 6. novembra Saeimas sēdē, iztaujājām Andri Skridi, kurš startēja ar otro numuru apvienības Attīstībai/Par! Vidzemes sarakstā un ir viens no četriem deputātiem, kas no šī spēka ievēlēts šajā apgabalā. Skride jaunajā parlamenta sasaukumā ievēlēts par Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju.

Ārpus ārlietu dienesta rāmja(31)

Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā, par kuru debates Saeimā plānotas 24. janvārī, jau tradicionāli izklāstīts aizvadītā gada veikums Latvijas ārpolitikā un iezīmēti globālie un reģionālie izaicinājumi. Pirmo reizi ziņojumā parādījusies jauna sadaļa Nelegālo finanšu plūsmu ierobežošana. Tas nav nejauši, jo arvien skarbāku kritiku par institūciju kapacitāti, kontroles trūkumu šajā jomā un brīdinājumus par negatīvajām sekām Latvijas ārlietu dienests saņem nu jau ar satraucošu regularitāti.

Slēgto skolu dažādie likteņi iezīmē nākotnes izaicinājumus(10)

Tikai trīs no kopumā 42 gandrīz pirms desmit gadiem slēgtajām skolām bija sākumskolas, pārējās – pamatskolas. Pirmie nelāgie vēstneši ir apvienotās klases un pāris bērnu, kas sāk skolas gaitas. Iestāžu slēgšanas cēloņi bijuši dažādi, bet kopumā tā ir cīņa ar sekām, ko izraisījis pamatīgs iedzīvotāju skaita samazinājums, darba vietu trūkums un globālā tendence izvēlēties dzīvi lielpilsētās. Iespējams, var piekrist dažu projekta laikā sastapto cilvēku teiktajam, ka 7.–12. klases posmam laukos nav nākotnes. Tomēr apjomīgās rakstu sērijas Bez skolas noslēgumā gribētu apgalvot – arī Latvijai tad nav nākotnes. Skola un bērnudārzs daudzviet bijusi un ir pēdējais bastions, kas pagastā vēl notur jaunās ģimenes, taču, ja vecākiem tuvējā apkārtnē nav darba vai brīvu dzīvokļu, par paaudžu nomaiņu runāt ir grūti. Tas ir kā nepārraujams aplis, jo Diena daudzviet saskārās ar to, ka ģimenei, ja tā vēlētos dzīvi laukos, nemaz nebūtu māju. Daudzviet cilvēki un pašvaldību vadītāji cer, ka "tur augšā [valsts vadītāju līmenī] kaut kas mainīsies", bet projekta laikā ne mazums bija tādu līderu, kas negaida, bet dara.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies(3)

Ne visur, kur savulaik slēgta skola, tagad valda klusums. Ir vietas, kurām dota atdzimšanas iespēja un kur mācību iestādi izdevies pārveidot tā, lai uz to pat būtu gribētāju rinda. Noslēdzot projektu Bez skolas, SestDiena meklē atbildi, kas ir šo vietu veiksmes atslēga un vai to iespējams izmantot arī citur.

Dziestošo rītu pusē(10)

Iznīcinot lauku skolu, iznīcinām kultūras un sociālo vidi. Skola ir kā saturošais elements, kas uztur visu pagasta dzīvi. Tā par mazo skolu nozīmi saka Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka. "Skola tā ir dzīvība, aizsardzības funkcija, jo visus svešos uzreiz redzam," viņa turpina. Apmeklējot trīs slēgtās pierobežas skolas Kārsavas novadā, SestDiena šim viedoklim guva tiešu apliecinājumu.

Cīņa par bērniem un izdzīvošanu(38)

Noslēdzot Latgales stāstus par dzīvi pagastos pēc skolas slēgšanas gandrīz pirms desmit gadiem, Diena apzināja situāciju astoņos Latvijas pierobežas pagastos ar Krieviju un Baltkrieviju. Šeit pēdējo astoņpadsmit gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies būtiski. Viskritiskākā situācija bijusi Bērziņu pagastā, kas zaudējis 53,9% iedzīvotāju. Tāds skaitlis projekta Bez skolas laikā vēl nebija redzēts.

Ieguvumu vairāk nekā ierobežojumu(19)

Pirms pāris gadiem slēgtajā Lūznavas profesionālajā vidusskolā dienestu jau nākammēnes sāks jaunizveidotā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienība. Tie būs Zemessardzes 36. kājnieku bataljona karavīri rotas apmērā. Aizsardzības ministrija pašlaik izstrādā bāzes attīstības projektu, kas paredz ēku renovāciju un jaunu namu būvniecību. Tikmēr pašvaldība no bāzes izveides Lūznavas ciemā saredz vairākus ieguvumus. Jāpiebilst, ka gan profesionālā vidusskola, gan Lūznavas pamatskola, kuras ciemā vairs nav kopš 2009. gada, tika aizvērta nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ.

Otrā atdzimšana(5)

Arī ārpus galvaspilsētas simtkilometru loka dzīvība ir iespējama, ja vien tajā investē un pie tā strādā, ir pārliecināti apņēmīgi cilvēki Rēzeknes novadā. Lai arī šeit jau pirmajā lielajā vilnī ne viena vien skola likvidēta, rokas nav nolaistas un tiek kalti dažādi nākotnes plāni.

Par spīti kopējām tendencēm, ar cerībām raugās nākotnē

No Latvijas vēsturiskajiem novadiem tieši Latgalē pirmajā un līdz šim vienīgajā skolu slēgšanas vilnī gandrīz pirms desmit gadiem slēdza visvairāk skolu – 2009. gadā durvis aizvēra divpadsmit, bet gadu vēlāk – vēl divas izglītības iestādes. Izņemot vienu – Labiešu sākumskolu –, visas bija pamatskolas. Latgales skolu un pagastu liktenim būs veltīti vairāki raksti, tostarp šodien SestDienā lasāms plašāks stāsts par dzīvi trijos Rēzeknes novada ciemos – Lūznavā, Strūžānos un Ciskādos.

Kad apstājas laiks(4)

No altārgleznas bijušās skolas zālītē līdz mūra plītij virtuvē un vēža izbāznim, kas atceļojis pa jūras ceļiem, – tas ir kā ceļojums laikā. Turpinot pētīt, kas notiek ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās arī uz diviem Sēlijas ciemiem – Dvieti un Elkšņiem.

Iespējas un jau nokavētais(13)

Sēlijā 2009. gadā slēdza sešas pamatskolas – Zalves (Neretas novads), Dvietes (Ilūkstes novads), Sēlpils (Salas novads), Vīgantes (Staburaga pagasts, Jaunjelgavas novads), Elkšņu (Viesītes novads) un Mežzemes (Kalna pagasts, Jēkabpils novads). Skolu slēgšanas iemesli atkārtojas – mazs skolēnu skaits, tā brīža lēmumi izglītības jomā un ekonomikas krīze.

Laukus redz kā guļamrajonus(53)

Zemgalē gandrīz pirms desmit gadiem slēdza piecas skolas: Lestenes, Zentenes un Praviņu pamatskolu Tukuma novadā, Codes sākumskolu Bauskas novadā un Lielauces pamatskolu Auces novadā. Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām, apstiprinās jau Kurzemes pagastu pētījumā secinātais, ka lielākās iedzīvotāju izmaiņas bijušas laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam, kad uz ārzemēm un citām vietām Latvijā no pagastiem aizbrauca procentuāli un skaitliski vairāk iedzīvotāju nekā pēc 2011. gada. Šie rādītāji atšķiras arī pašos Zemgales pagastos. Proti, Codes pagastā iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada samazinājies par 17%, Lielauces pagastā – par 35%, Degoles pagastā – par 20,5%, Lestenes pagastā – par 24%, Zentenes pagastā – par 33%. Arī pēc skolas slēgšanas iedzīvotāju skaits sarūk, bet ne tik strauji.

Laikraksts Diena 9. novembrī sāka publicēt rakstu sēriju Bez skolas, kurā pētīja tos Kurzemes pagastus un novadus, kur 2009. gadā pirmajā un līdz šim vienīgajā skolu slēgšanas vilnī tika likvidētas izglītības iestādes. Žurnālā SestDiena lasāmi Usmas, Vecpils un Sermītes cilvēkstāsti.