Redzes renovācija © DIENA(23)
Autobiogrāfiskajā romānā Vārdi Žans Pols Sartrs sacījis: "Viss paliek pašā virspusē, viss ir tikai nervu spēle, un es to zinu."
Eksperti/Blogeri
Īstenībā ilūzija © DIENA(42)
Miervalža Poļa projekta sāls meklējama postmodernajā pieejā, kas apšauba visu un netic nekam, arī attēliem
Nespļausim © DIENA(7)
Vecu bandu apvienošanās bums arī Latvijā – divus koncertus Rīgā sniegs kulta grupa Aurora, kas līdz šim nav izdevusi nevienu albumu
Faķīra iedvesma © DIENA(11)
Četrdesmit gadu vecajām skandām manā darbnīcā beidzot pienāca nogurums. Lielajiem papīra skaļruņiem līdz pēdējam izdila stiprinājumi, kas tos noturēja korpusā, bet arī tas laika gaitā bija sažuvis. Tādi trausli un izkaltuši, tie vēl mēģināja spēlēt koncertus, tiesa, ļoti klusu, citādi kāds posms skaļruņos varētu pavisam pārlūzt, un tas būtu salīdzināms vairs tikai ar vectētiņa gūžas kaula traumu.
Sezonālā realitāte © DIENA(10)
Reizē, kad vēlies būt nemanāms un ielūkoties citu cilvēku dzīvē, civilizācija izzūd un tu tiec konfrontēts ar paša bailēm no šausmu filmām
Viskvēlākie sveicieni, skūpsti un nopūtas © DIENA(12)
Siltumnīca ir efektīga, globāli populāra metafora. Tā vienlīdz labi der gan iznīcinošas katastrofas draudu, gan ideālu izdzīvošanas apstākļu ilustrēšanai. Tā ir vieta, kurā meklēt eksotiskus ziedus, kādu citur vairs nav, un tā ir iluzori droša, patronizējoša, pat freidiska vieta, kura savus stādus nelaiž ārā. Tā ir ļoti ietilpīga metafora, un tā ir arhitektoniska!
Dejā nav pieaugušo © DIENA(11)
Mazliet pārspīlēju, bet dejā nav pieaugušo. Dejas notikumu ir daudz, arī izvēle ir gana plaša – no vērienīgiem baleta iestudējumiem līdz laikmetīgās dejas monoizrādēm. Taču tik un tā dejotājus īsti par pilnu neņem.
Biļetes pārdotas © DIENA(11)
Ievērojamais maestro Vladimirs Fedosejevs atkal ieradies Rīgā. Viņš diriģēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas noslēguma koncertu 14. maijā
Manšejetnāsera puķes © DIENA(18)
Ja gribi skaidri saskatīt saules gaismu, vispirms izberzē acis – III gadsimtā teicis koptu kristiešu bīskaps Svētais Atanāzijs no Aleksandrijas. Aprīlī viņa vēstījums ieguva jaunu formu – tas ir iešifrēts gleznojumā, ko uz Kairas Manšejetnāsera rajona 50 ēku sienu fragmentiem radījusi grafiti mākslinieku grupa tunisieša eL Seed vadībā.
Teilore Svifta © DIENA(24)
Jāatzīstas, ka sākotnēji biju iecerējis sleju par citu tēmu, taču no rīta, brokastojot un skatoties MTV, nolēmu, ka jāuzraksta par Teilori Sviftu
Pelēkā pasaka © DIENA(15)
Aprīļa beigas. Ainava aiz loga vēl ir neizteiksmīga kā gleznotāja molberts, kā Renuāra iekšupvērstais skatiens mirkli pirms krāsām.
Ģēniji un klavieres © DIENA(10)
Kā gan laikā, kad citās Latvijas pilsētās baudām mūziku uz izciliem instrumentiem, tāds stāvoklis ieildzis Latvijas valsts galvaspilsētas galvenajā koncertvietā?!
Uzvārda spēks © DIENA(11)
Kannu kinofestivāla ietekme gadu garumā ir pieņēmusies spēkā, gluži tāpat kā filmu veidotāju vēlme būt piederīgiem šim forumam
Melns uz balta © DIENA(32)
Latvijas Literatūras gada balvas jeb LaLiGaBa pasniegšanas ceremonijā šodien, 21. aprīlī, tiks noskaidroti laureāti piecās kategorijās par aizvadītajā gadā izdotajām grāmatām. Par LaLiGaBa šī gada moto izvēlēts sauklis "Melns uz balta", tāpēc ka pasaulē visas lielās patiesības ir vienkāršas, gluži kā melns uz balta uzrakstītas.
Mirušo mantas © DIENA(31)
Savu tēva tēvu neesmu redzējis – pirms man izdevās aizķerties mammas vēderā, viņš slēpojot siltā marta dienā pakrita un vairs nepiecēlās. Līdz ar to es veidoju priekšstatu par vectēvu, pētot viņa skapja saturu jeb – citiem vārdiem – rakājoties miruša cilvēka mantās.
Patiesības laboratorija © DIENA(38)
Skatos LTV jauno dokumentālo seriālu Deviņdesmitie, kaut gan nostalģiju manī tas neraisa. Drīzāk ziņkāri – atzīšos, esmu laikmeta drāmu fans
Kļūda un dzīvība © DIENA(19)
Paviršība nav akceptējama, taču perfekcija vien arī nav māksla. Mākslai nepieciešama dzīvība, brīvība un lidojums
Formu alķīmiķe © DIENA(28)
Ir divas reizes gadā, kad rakstīt ir grūti, jo ir tik daudz, par ko rakstīt. Rakstniekam jāprot rakstīt, kad nerakstās, kad nav nekā, kad ir tukšums, kad sāp, kad ir auksti, kad karsti, kad patīk un arī kad nepatīk, kad citi atpūšas un tā tālāk.
Paldies, ka esi © DIENA(9)
Vieta, no kuras viņa uzlūkoja ēkas un cilvēkus, vienmēr bija nemainīga. Kāds mākslas kritiķis par viņu raksta: "Viņai piemita ēnas raksturs. Viņa bieži vien fotografēja savu ēnu. It kā lai pārliecinātos, ka viņa patiešām pastāv." Dzīves laikā uzņēmusi vairāk nekā 100 000 melnbaltu fotogrāfiju, viņa tās nevienam nerādīja. Gadu pirms viņas nāves, 2008. gadā, pasaule uzzināja par kādu aukli – Vivianu Dorotiju Maieri.
Lācītis ripo © DIENA(7)
Cilvēka ķermeņa konstrukcija ir labi pārdomāta, taču lietošanas instrukcija līdzi nenāk, atliek to izgudrot pašam