Katru reizi, kad sanāk apmeklēt Rīgas Zooloģisko dārzu, pārsteidz apmeklētāji, kuri baro dzīvniekus. Gandrīz pie katra iežogojuma vai būra, kur vispār ir iespējams dzīvniekam iedot barību, ir pielikti uzraksti trijās valodās: "Dzīvniekus nebarot!" Tomēr vienmēr gadās kāds, uz kuru šie uzraksti nekādi neiedarbojas. Kāda ir tā domu gaita, kas ļauj ignorēt to, ko tev skaidri un nezin cik reižu saka, turklāt skaidrojot, kāpēc? Rīcības cēloņi droši vien ir dažādi, tomēr starp tiem jābūt pārliecībai, ka šie noteikumi uz mani neattiecas un es varu darīt to, ko man šajā mirklī ir sagribējies darīt.