Eksperti/Blogeri / Diena / Eksperti/Blogeri / Diena

Uz Kurzemi! © DIENA

Baltkrievu grupa Super Besse Latvijā jau tik ļoti kļuvusi par savējo, ka arī pagājušonedēļ Jersikas ielas vinila dienas tirdziņā tās plates bija atrodamas latviešu mūziķu plauktos jeb kastēs – Super Besse ierakstus izdod pašmāju kompānija I Love You Records, un nu jau atkal grupa pie mums viesojas arī klātienē.

Apledošanas ātrums © DIENA (1)

Vienmēr esmu mazliet apskaudusi daiļslidotājus un hokejistus. Cilvēki, kuri spēj sevi noturēt uz ledus, raisa ne vien apbrīnu, bet arī cieņu.

Raiņa rudens © DIENA (4)

Tas ir un tomēr nav pārsteigums – Latvijas simtgadē Raiņa devums kultūrā aktualizējies sprādzienam līdzīgā intensitātē, atraisot jaunradi

Saulrietu vakari © DIENA

Festivāli ir jaunā arhitektūra, un ielas – jaunās galerijas.

Bet es vēl ne © DIENA (7)

Krievu rokmūzikas klasika mūsu sirdīs turpina dzīvot – uz ekrāna, ierakstos un koncertos. Šonedēļ pie mums atkal viesojas B. G.

Gribu uz jūru © DIENA (3)

Vasaras izskaņā raudāju. Ne tāpēc, ka netiku uz jūru, bet arī. Ne tikai pie jūras, kad beidzot tiku, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka vasara beidzas, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka cilvēks ir mirstīgs, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka saldūdens izsīkst un sālsūdens ir piesārņots, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka nākotne var izrādīties tuvāk, nekā liekas, bet arī. Gribu uz jūru!

Pēdējais salmiņš © DIENA (19)

Grāmatai par Mārtiņu Freimani varētu būt ilgāks mūžs nekā viņa atstātajām dziesmām. "Mans draugs" izklausās ticamāk nekā "mans elks".

Vēsturisks brīdis © DIENA (1)

Varbūt entuziasms, ar kādu tiek kalts Rīgas cirka atdzimšanas plāns, iedrošinās arī citu kultūras nozaru pārstāvjus būt uzstājīgākiem

Kinomāna sirds © DIENA

Atmiņā ieķēries kāda ārzemēs daudz strādājoša Latvijas teātra režisora kuluāru izteikums: "Ai, kā es nevaru ciest, ka kāds kaut kur ir aizbraucis, kaut ko redzējis un par kaut ko uzrakstījis."

Sveika, bāreņu tauta! © DIENA (21)

Pajautāt, sarunāties, uzklausīt, dzirdēt – tā vienmēr ir laba doma. Vēl labāk, ja šai domai seko rīcība. Kad vēroju, kā Tautas panorāmas žurnālisti izbraukumā uz Latvijas ciemiem teju vai skrien pakaļ katram ciemā ieraudzītajam cilvēkam, pārņem lielas skumjas un vēl kāda sajūta, kas nav skumjas.

Baltijas kino ceļš © DIENA

Rudens sezona sākas ar Baltijas filmu dienām, kuras sniedz iespēju paplašināt priekšstatu par to, kas notiek kaimiņu valstu kinematogrāfijā

Papildināts 17:31

Burvīga vasara © DIENA

Ja neskaita bērnu dienas, Igaunijā neesmu bijusi kā tūriste, vienmēr uz turieni ir vedis darbs, un lielā mērā šie braucieni ir bijuši saistīti ar arhitektūru. Bieži esmu braukusi apskatīt kādu jaunu ēku. Mērķis ir viena, bet pa ceļam daudzas citas.

Dievišķā harmonija © DIENA (5)

Antonio Papāno un Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestra koncerts Dzintaros bija būtisks notikums mūzikas iemīlēšanai

Manī arī nav skatītāja © DIENA

Borisam Groisam ir kāds asredzīgs novērojums par laikmetīgās mākslas biennāļu fenomenu. Nē, ne jau par to, ka tās tagad ir katrā sevi daudzmaz cienošā ciemā, – to konstatēt ir gurdi un banāli. Un ne par to, ka biennāļu un mūsdienu mākslas muzeju tūristu skaits pretēji šķitumam kopā pasaulē esot daudz lielāks par futbola fanu skaitu. Nē.

Reāla dāvana Latvijas simtgadei! Vasaras brīvlaikā mūsu un ārzemju jaunieši sagatavo mūziklu, kas pārsteidz ar kvalitāti

Reizēm iedvesmas meklējumos ņemu fotoaparātu, staigāju pa ielām un knipsēju visu, kas pagadās, – nolupušas fasādes, dīvainus tipāžus un ēnu rakstus. Vienvārdsakot, visu to pašu, ko šajā brīdī dara simtiem ielu fotogrāfu lielpilsētās, sekojot pagājušā gadsimta vidus vērotājiem un glūnētājiem ar mazām "leikām" pie acs.

Valmieras vasaras teātra festivāls ved skatītāju ārpus ierastajām izrāžu norises vietām, gan interpretējot pazīstamu dramaturģiju, gan radot jaundarbus

Versme, svelme, tveice, drudzis, liesmains, ugunīgs, spiedīgs – tie ir tikai daži sinonīmi, ar kuriem apzīmē karstumu. Ja tos uzliktu uz nošu līnijas, sanāktu diezgan iespaidīgs skaņdarbs. Jūlijs šos sinonīmus prasmīgi diriģē katru dienu. Un katru vakaru, savācot šo uguns simfonijas skaņu dūrē, diriģenta zizlis aizdegas kā liesmojošs saulriets. Katram no mums ir sava personīgā karte, kurā vasara mūs ir gaidījusi gluži kā apzinīgs gids, tomēr neplānoti notikumi un galapunkti kādā brīdī liek aizmirst visas kartes un vadīties pēc kā neizskaidrojama, gluži kā pēc deus ex machina principa.

Festivāls Komēta aicina uz piedzīvojumu, aizmirstot pagātni un nenozogot sev nākotni, – Daugavgrīvas cietoksnī 27.–29. jūlijā

Pagājusī nedēļa bija balva visaugstākās raudzes vokālās mākslas cienītājiem

Šodien