Eksperti/Blogeri / Diena / Eksperti/Blogeri / Diena

Pierast pie Raiņa © DIENA (59)

Krievu publicists Inozemcevs pēc Alekša Mierlauka un Jāņa Pliekšāna Uguns un nakts pirmizrādes 1911. gada 26. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī žurnālā _Rižskaja misļ _rakstīja: "Par nožēlošanu, es neprotu latviešu valodu, bet, sēdēdams piektdien Uguns un nakts pirmizrādē, es pārdzīvoju īstu mākslas baudu..."

Nacionālais parks © DIENA (77)

Atkal jāsaka – tā sauktā bēgļu krīze ir iespaidīga ne tikai ikdienas traģēdiju un risinājuma trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka tā atrauj vaļā vispārējai apskatei dziļas un ignorētas problēmas.

Man viss patīk © DIENA (63)

"Meli ir slinkums. Patiesība ir darbs," Dzejas dienu mājaslapas vizualizācijā apņēmīgi apgalvo Rainis, noplēsis Buratīno nodevīgo garo degunu

Noslīkt kino © DIENA (11)

Rudens būs pārpildīts ar labām filmām: notiks Baltijas pērle, Rīgas Starptautiskais kinofestivāls un festivāla Lielais Kristaps sesija

Dvēsele laivā © DIENA (200)

Pagājušajā vasarā karstākā debašu tēma bija karš Ukrainā, šovasar topa vietu ieņem bēgļu lavīna no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Padomāt © DIENA (27)

Populārās kultūras žurnālistam, kur nu vēl arhitektūras un dizaina kritiķim, pētnieciskās žurnālistikas saiets varētu arī nebūt pirmā izvēle saulainā brīvdienas rītā.

Sekmības cena © DIENA (56)

Mūsu valstij vajag nesekmīgos. Sekmīgie? Tie tikai rada liekas problēmas. Situācija atgādina stāstu par bagātajiem, kuriem dod, un nabagajiem, no kuriem ņem

Ermitāža © DIENA (40)

Uz rakstāmgalda, pie kura neesmu sēdējis sen (visa dzīve kā skuķim pa gultu vien tagad ar datoru, grāmatiņām, dažādu dzērienu traukiem), starp visādu drazu, kas tur krājas, iztukšojot kabatas dienas beigās, starp šķiltavām, tukšām cigarešu paciņām, vizītkartēm, vecām sabiedriskā transporta un pasākumu biļetēm, zīmuļiem, piezīmju blociņiem un kādām svešām atslēgām, vīd arī ķīniešu piala, Ziemeļbrieža dāvana, tērauda ceļojumu krūzīte, Zaigas dāvana, un kristāla karafe, Pētera dāvana.

Trauslie konservi © DIENA (197)

Es ticu, ka bēgļu atnākšanai ir iemesls – varbūt palīdzēt latviešiem cīņā ar lepnību, neiecietību un bēgšanu no mūsdienu realitātes, kas turpinās aiz pasaules nabas Rīgas robežām

Pierast pie sirds © DIENA (52)

Šodien debesis uzvedas kā cilvēks, kurš ilgi aizturējis klepu, – lietus nevis līst, bet ik pa laikam izgāžas no mākoņiem, kā daždien no veciem šķūņiem izgāžas tikpat vecas šķūņa durvis.

Apakšējos plauktos © DIENA (79)

Disidenti, kuri cīnījās par brīvību un tāpēc ir cietuši, varētu būt nāciju vienojoša mīta varoņi. Tomēr ar biogrāfu interesi viņiem nav veicies

Apreibinošā enerģija © DIENA (40)

Vasaras pilnbrieds ir intensīvs latviskās meditācijas laiks

Improvizācijas šarms © DIENA (16)

Džeza zvaigznes valdzina ar talantīgu, radošu improvizācijas brīvību. Publika kūtra to izbaudīt

Medicīna un labdarība © DIENA (59)

Pagājušonedēļ veselības ministrs Guntis Belēvičs paziņoja, ka pagaidām obligāto veselības apdrošināšanu ieviest nav iespējams.

Nav noslēpums, ka festivālos mūzika ir otršķirīga, un Positivus šajā ziņā nekad nav tiecies būt izņēmums

Kopš izskan bažas, ka Latvijā mītošie nelatvieši dzīvo nepareizā informatīvajā telpā, es šad tad ļaujos kādai spēlei: ieskatos latviešu medijos kā krievs.

Visas kaislības un vilšanās norims, bet Dziesmu svētku emocijas un enerģija paliks. Vai ir vēl kādai tautai tādi jaunieši kā mums?

Mūsu tēvzemē ir viens Rihards Bargais, mīļš un savā ziņā vienreizējs, protams, bet tikai viens, kurpretim Berlīnē sastapu veselus piecpadsmit rihardus bargos vienā telpā – maza Neiķelnes kluba mazā dibentelpā –, kādas Rīgā ir divas ar pusi, bet te – simtiem.

Pieaugušo augstprātībai pret bērnu mākslu bieži vien nav nekāda pamata. Mazs īsts mākslinieks no liela pēc būtības ne ar ko neatšķiras

Okupācijas muzeja tēma pēdējā mēnesī ir kļuvusi par karsto kartupeli, kas tiek mētāts no vienas rokas otrā, nekādi neatdziest, un arī apēst to neizdodas. Jautājums ir ne tikai par ēku un laukumu, bet par to, kā mēs redzam paši sevi, kurus simbolus uzskatām par būtiskiem. Galu galā, pārveidojot muzeju, mēs mainām ievērojamu šķautni mūsu nācijas identitātē.

Šodien