Jauns plauktiņš sirreālismam un popārtam. Mākslu Vladimirs Glušenkovs uztvēra kā procesu un eksperimentu, acīmredzot tāpēc viņa pieeja tiek novērtēta un akceptēta tikai tagad
Izcilas Vāgnera balsis ir sapulcētas un ieslēgtas konceptuālā režijas zīmējumā – Klīstošā holandieša lidojumā, kas šoreiz notiek debesīs, klaustrofobiskā un mazkustīgā sapņa realitātē. Miesu un asinis tai piešķir diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadītais Riharda Vāgnera mūzikas vēstījums
"No vēstures nevar mācīties vēsturi, tāpēc ka vēsture ir noziegumu un nodevību saraksts, un no kļūdām var mācīties tikai to, kā pareizāk kļūdīties," uzskata rakstnieks un dziesminieks Valdis Atāls.
Tenesija Viljamsa luga Ilgu tramvajs Regnāra Vaivara interpretācijā – izrādē Kaisles vilciens – iegūst jaunus akcentus un būtiski maina priekšstatu par hrestomātisko Blanšas tēlu
Anšlava Eglīša prasme uzgleznot ietilpīgus, raksturīgi universālus tipāžus komplektā ar precīzu aktieru atlasi veido režisores Annas Vidulejas filmas Homo novus lielāko pievilcības spēku
Valda Atāla dokumentālā grāmata Elles debesis, kurā viņš dedzīgi stāsta savus neticamos stāstus, ir vērtīgs pienesums nācijas vēsturiskās atmiņas diskursā
Nekad līdz šim luga Pūt, vējiņi! nav tikusi tik konsekventi ielikta žanra kanonā un struktūrā – Raiņa, Imanta Kalniņa, Elmāra Seņkova un Monikas Pormales izrāde ir traģēdija ar katarsi raisošu mērogu un pārdzīvojumu
Jaunais franču autors Eduārs Luī raksta no absolūtas atklātības pozīcijām, mērķtiecīgi padarot personisku ciešanu stāstu par sabiedriski aktuālu diskusiju
Tāda sajūta, ka grupa The Sound Poets kaut ko patur sevī un līdz galam nestāsta. Varbūt mūziķi ir tālredzīgi un domā ilgtermiņā, vēl neizsviežot visus trumpjus?
Latviešu laupītāji. Pēc Frīdriha Šillera lugas Laupītāji. Jaunais Rīgas teātris. Režisors Gecs Leinevēbers. Lomās Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs un Toms Veličko. Tuvākās izrādes 5., 6., 7. oktobrī
Režisors Dmitrijs Petrenko jauniestudējumā Planēta nr. 85 Dailes teātrī spēlējas ar klišejām par padomju laiku, ievijot tajā arī ģimenes drāmas elementus
Jaunā Rīgas teātra un Alvja Hermaņa jaunākā izrāde Linda Vista šķiet visai pragmatiska režisora izvēle, kas lieliski der jaunās sezonas deklarācijai – būt mazāk elitāriem un, ko tur slēpt, dabūt zālē skatītājus