Gan gardi, gan dekoratīvi
Kaut arī vizuāli adatainie bumbuļi ar brūnajiem augļiem izskatās kā līdzinieki pie mums izplatītajai zirgkastaņai, patiesībā tie pieder pavisam citai dzimtai un ir radinieki dižskābardim.
Ēdamajiem kastaņiem ir vairāk nekā 10 savvaļas sugu, kuras ir gan dekoratīvas, gan gardas, taču visizplatītākie ēšanai ir saldie kastaņi (Castanea sativa), un ir radītas dažādas šīs sugas variācijas. Latvijā tie tiek audzēti dažos privātos dārzos, kā arī Nacionālā botāniskā dārza Rucavas arborētumā. NBD Dendrofloras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Ināra Bondare rāda vairākas kastaņu sugas, kas atšķiras gan pēc lapu krāsas, gan koku formas, kā arī pēc augļu izmēra. Muižas kalnā Rucavā saldās kastaņas aug kopš 1998. gada, un koki sasnieguši jau vairāku metru augstumu, turklāt tiem ienākas kārtīga raža, kuru var gan lietot uzturā, gan izmantot sēklai, lai izaudzētu jaunus kastaņu dēstus. Dendroloģijas eksperte stāsta, ka kastaņkoki pie mums var sasniegt aptuveni sešu metru augstumu, bet savā dzimtenē Dienvideiropā tie mēdz būt pat 20–30 metrus augsti. Gan ražas, gan ziedēšanas laikā šīs kastaņas ir ļoti dekoratīvas. Pilnas adataino bumbuļu ķekariem uz zaļo, plato lapu fona tās izceļas citu koku vidū, bet ar savdabīgajiem skarainajiem un smaržīgajiem ziediem priecē vasarā – jūlija sākumā.
Mīl siltumu un aizvēju
Rucavas arborētums atrodas Muižas kalnā, līdzās Sventājas upei. Šeit, Dienvidkurzemes piejūrā, ir maigāks klimats nekā citur Latvijas iekšzemē, tāpēc šeit var augt daudzas siltāku zemju eksotisko koku un krūmu sugas. Ināra Bondare stāsta, ka saldās kastaņas mēģina audzēt arī citviet Latvijā un tās iztur ziemas pat Vidzemē, taču tur ir lielāki riski, ka raža var neienākties. Saldajai kastaņai patīk labi drenēta, auglīga smilšmāla augsne ar neitrālu augsnes reakciju, kas bagāta ar humusu. Koks ir arī saulmīlis, un ideāli, ja dārzā iespējams atrast tam tādu vietu, kur to no visām pusēm apspīdētu saule. Kastaņa jāstāda vietā, kur tā ir pasargāta no skarbiem vējiem. Vēlams stādīt vismaz divus kociņus. Bet, plānojot augu izvietojumu dārzā, jārēķinās, ka, kastaņai pieaugot, tās zaru vainags veidosies kupls un zem tā īsti nekas cits neaugs, jo lapotne ir diezgan blīva.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 16. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!