Eglīte būs pateicīga, ja to ārā iznesīs uzreiz pēc svētkiem, jo telpās pavadītajam laikam vēlams būt pēc iespējas īsākam. Ja ziema ir barga, tad pirms nešanas ārā no siltas istabas eglīti vēlams paturēt vēsākā telpā. Kad eglīte iznesta ārā, to ar visu podu var likt kupenā. Ja sniega nav, būtu labi ierakt podu zemē vai piesegt ar siltumizolācijas materiālu – mulču, kūdru. Kad sniegs jau nokusis, jārūpējas, lai eglītei nebūtu sauss sakņu kamols – ja nepieciešams, tā jāaplaista. Eglīte konteinerā ies bojā, ja iekaltīs saknes. Jo lielākā podā egle atradusies, jo vairāk iespēju, ka tā ieaugs, jo saknes maz traumētas.
Eglīti vislabāk novietot ēnā, lai tā lēnām pierastu pie saules, citādi apdegs un aizies bojā.
Pārstādīšanai īstais laiks ir aprīļa otrajā pusē, kad zeme atkususi, jo būtu labi pēc iespējas agrāk eglīti izstādīt zemē, lai sāk veidoties jaunas saknītes un tā var turpināt augt.
Turpmākai augšanai eglēm labāk patiks mitrāka vieta. Egle vislabāk jutīsies ēnainā vietā un skābā (pH 5,0–6,5) augsnē. Ņemiet vērā, ka egles necieš pārpurvošanos, kā arī sausumu. Jārok liela bedre, augsni var uzlabot ar melnzemi. Ja augsnes pamatslānis ir neauglīga smilts, tā jāielabo vismaz 60–100 cm dziļumā un ap 100 cm diametrā ap stādu, bet mālainās augsnēs pietiks ar 40–60 cm ielabotu kūdrainu melnzemi.
Ja ārā iznestai (iestādītai, pieraktai vai ieziemotai) eglītei telpās jau bija parādījušies jaunie pumpuri, tomēr nolēmāt to pārziemināt ārpus telpām, tad tie, ja uznāks bargs sals, iespējams, nosals. Bet tas augam nav bīstami – pēc kāda laika eglīte, ja rūpīgi to kopsiet, saņemsies un atjaunosies.
Pēc iestādīšanas nedrīkst paļauties tikai uz laika apstākļiem, egli biežāk aplaista, jo pavasarī zemi ļoti izkaltē vējš. Vasarā to vairākas reizes mēslo ar īpašu skujkokiem paredzētu mēslojumu. Eglei nepatīk sausa, kaļķaina augsne. Pirmajos gados, kamēr egle ieaugas, tā jāatsien, lai veidotos laba koniskā forma. Vislabāk ieaugsies egle, kas līdz tam kokaudzētavā augusi četrus līdz sešus gadus.
Neslāvs