Vislabāk garšo svaigi vai fermentēti
Pekinas jeb Ķīnas kāposti, kā tos lielākoties dēvē, der gan salātos, gan sautējumos, kā arī marinēšanai, piemēram, kimči – fermentētu dārzeņu pamatsastāvā, kas īpaši iecienīti Korejā un iemantojuši pikantu uzkodu cienītāju simpātijas arī citur pasaulē.
Tos vislabāk ēst svaigus, bet vēsumā neilgu laiku iespējams arī uzglabāt. Taču, tā kā ilgstošai glabāšanai nepieciešami īpaši apstākļi – noteikta temperatūra un gaisa mitrums, salīdzinot ar baltajiem vai violetajiem galviņkāpostiem, kuri pagrabā mierīgi spēj sagaidīt pavasari, to glabāšanas laiks ir īss, tikai pāris mēnešu. Taču Ķīnas kāposti arī izaug samērā ātri, – dārzkopības eksperte Vija Rožukalne stāsta, ka aptuveni divos mēnešos ir nogatavojusies kāposta galviņa, kas gatava ēšanai, tāpēc tos vērts audzēt tā, lai sezonas gaitā varētu baudīt svaigus.
Ķīnas kāpostus var izaudzēt no sēklām, tā nodrošinot dēstu pieejamību no maija līdz pat augustam. Sēkliņas sadīgst 1–2 nedēļās. Kad tiem izveidojušās 4–5 lapas, tos var stādīt dobē. Ērtības labā vasarā šos kāpostus var sēt uzreiz dobē vai siltumnīcā, bet, ja ir pārāk sauss, sēklas var slikti dīgt. Kāposti jāstāda atstatus viens no otra – četri līdz seši uz kvadrātmetru.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 26. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!