Kā jūs sākāt audzēt lilijas?
Pirms 32 gadiem, kad piedzima meita, sapņoju, ka mācīšos gleznot, un domāju – ak, ja man būtu tādas lielas, skaistas puķes, ko varētu uzgleznot! Kaimiņiene ieteica doties uz Carnikavu pie liliju audzētāja Andra Krūmiņa. Aizbraucu, bet tur – divas četrus metrus garas un metru platas dobes – pilnas ar smaržīgām trompetlilijām visvisādās krāsās. Neaizmirstami! Kā ieraudzīju, tā – tankš! – pa galvu kā ar zibeni iespēra! (Smejas) Visu ģimeni esmu pataisījis līdzatkarīgu!
Un saslimāt uz mūžu!
Andris Krūmiņš piedāvāja kādu izvēlēties sev: "Še, dzīpariņš, piesien klāt tām, ko gribi." Nopirku pirmos piecus sīpoliņus, un tie tik skaisti uzziedēja, ka pēc gada iegādājos vēl 10, pēc tam – 20, un tā arvien skaits auga. Vēlāk iestājos tikko dibinātajā Liliju audzētāju biedrībā, un Andris Krūmiņš pastāstīja, ka lilijas var arī krustot. Biju domājis, ka kaut ko tādu dara tikai milzīgos institūtos zinātnieki baltos halātos, gudri kā jūra. Izrādās – nē. Pamēģināju, un sanāca.
Cik liliju šķirņu tagad ir jūsu laukos?
Liliju audzētāju biedrības reģistrā iekļautas vairāk nekā 300 manis selekcionētas šķirnes, kam ir doti vārdi. Vēl ir ļoti daudz atlasītu hibrīdu ar numuriņiem. Tie gaida, vai tiks pie vārda – skatīšos, kā uzvedas. Lai tiktu līdz selekcionēšanai, vispirms ir vajadzīga kolekcija.
Kādas lilijas audzējat vislabprātāk?
Audzēju visu, kam vien tieku klāt. Man ir Āzijas lilijas, Austrumu lilijas, trompetlilijas, arī starpgrupu lilijas, ko var radīt tikai mēģenēs. Ir maza laboratorija, pavairošana notiek, bet pašam starpgrupu krustojums vēl īsti nav sanācis. Selekcijas darbā izaicinājumu ir daudz, piemēram, ļoti trūkst zaļu liliju – gan trompešu, gan Āzijas grupā – tādas es gribētu radīt. Vienu laiku cieņā bija lieli, uz augšu stāvoši ziedi, bet tagad modē nāk nokarenie – vajadzētu izveidot. Vēl gribu radīt lilijas ar ziedlapiņām, kam ir adatiņas, līdzīgi kā tulpēm. Viena man ir, bet ar to nepietiek, nepieciešama vēl kāda, ar ko likt kopā. Austrumu lilijām ir viļņotās maliņas, Āzijas lilijām nav – atkal viens darbiņš. Dažas tādas man ir, jāstrādā tālāk.
Kādas ir galvenās liliju grupu atšķirības?
Āzijas lilijas vieglāk izaudzēt – tās ir pieticīgākas, nav tik prasīgas pret augsni, ātrāk var tikt pie dažādības. Trompetlilijas savukārt smaržo, tām ir lieli, eksotiski ziedi, bet – mazāka krāsu dažādība un grūtāk pavairot. Viegli audzējamas ir nokarenās martagonlilijas, tautā sauktas par Daugavas lilijām, vienīgā Latvijā sastopamā savvaļas liliju suga. Bet nu dikti lēnas! Pirmajā gadā pēc iesēšanas nav nekā. Nākamajā pavasarī izlien mazas peļu austiņas, bet līdz rudenim nekas nemainās. Ziedi jāgaida piecus gadus.
Viskaprīzākās ir Austrumu lilijas, sēklas pirmajā gadā neizdīgst. Piņķerīga audzēšana, bet ļoti skaistas. Runājot par Austrumu lilijām, gribu atkārtot vēsturisku un leģendāru krustojumu savā variantā. Ir tāda amerikāņu šķirne Black Beauty, viens no pagrieziena punktiem liliju selekcijā, krustojums starp Lilium speciosum un Lilium henryi. Vispirms man jāizaudzē vesela grupa ar katru no šīm sugām, lai atlasītu labākās, piemērotas mūsu apstākļiem, un tad krustotu. Arī krustošana nebūs vienkārša, visticamāk, būs jāņem palīgā mēģenes. Black Beauty ir ļoti plašs pēcnācēju spektrs un labas īpašības.
Kas jāņem vērā, ja gribas audzēt lilijas?
Lilijām patīk saule. Vienīgais izņēmums ir martagonlilijas, tās var audzēt arī ēnainākās vietās. Bet citas ēnā izstīdzē un šķiebjas uz gaismas pusi. Austrumu lilijām vajag skābāku augsni, savukārt trompetēm – sārmaināku, kaļķaināku zemi – tām jākaisa pelni vai dolomītmilti, krīts. Āzijas lilijas augs katrā sētmalē. Jāņem vērā, ka lilijas ir diezgan rījīgas. Tie nav nekādi laimiņi, ko var palaist mežā uz smiltīm. Ja zeme vairākus gadus ir mēslota tikai ar minerālmēsliem un nav dabūjusi organiku, augsne noplicinās. Tādā lilijas neaugs. Labi palīdz lapu komposts. Parasto baidos likt, tajā mēdz būt visādi slimību izraisītāji, bet lapu komposts lilijām ļoti patīk. Ja ir pieeja kūtsmēsliem, tad var parakt bedri dziļāku, zemi virsū un tad likt sīpolus. Augs griezdamās.