Nepieciešama daudzveidība
"Sabalansēti ēst var visu gadu, un, ja mērķtiecīgi pie tā piedomā, tad vitamīniem un minerālvielām bagātīgus produktus var atrast arī ziemā. Tomēr pavasaris ir izcils laiks, kad valda vietējo labumu pārpilnība, un lielāko daļu no tiem katrs pats var izaudzēt uz savas palodzes vai balkona. Bez iecienītajiem dārza gardumiem ir arī kulinārijā mazāk izmantotas un ļoti veselīgas dabas veltes – sākot no gārsas un beidzot ar koku pumpuriem. Pavasara gardumi ikdienas ēdienkartē sniegs ķermenim ne vien vitamīnus, bet arī šķiedrvielas, uzlabojot gremošanu un zarnu trakta darbību," stāsta farmaceite Anna Kivleniece.
Pavasara ikdienas uzturā liela vērība jāpievērš tam, lai ēdiens saturētu antioksidantus, – C vitamīns, beta karotīns un E vitamīns atrodami zaļajos lapu salātos, kāpostos un burkānos. Lai dažādotu pavasara maltītes, farmaceite iesaka vairākus vērtīgus dabas produktus. Tie ne tikai padarīs šķīvi krāsaināku un piešķirs ierastajām maltītēm jaunas garšas nianses, bet arī ļaus organismam atgūties pēc garās ziemas.
Superprodukti
Diedzēti graudi, pupiņas un sēklas. Populārākie no tiem ir kvieši, zirņi, Ķīnas pupiņas, saulespuķes, rukola, kressalāti un redīsi. Diedzējumos ir daudz vairāk vērtīgo vielu nekā izaugušā augā. Dīgsti satur tādus mikroelementus un minerālvielas kā kalciju, jodu, dzelzi, cinku, kā arī B grupas vitamīnus un C vitamīnu.
Mazie spināti jeb baby spinach. Tie satur dzelzi, kalciju, kāliju un magniju. To sastāvā ir maz kaloriju, un tie labi garšo kā pamatsastāvdaļa dažādos salātos vai piedeva omletēm, sacepumiem un sautējumiem. Tāpat spinātus var pievienot smūtijiem, piemēram, sablendējot tos ar banānu, augu pienu un vienu vai pāris kivi.
Sīpolloki ir vērtīgs C vitamīna avots, un tos var viegli izaudzēt uz palodzes, jo tie neprasa daudz rūpju. Labi garšos rupjmaize, uz kuras uzziesta masa no biezpiena, krējuma, smalki kapātiem sīpollokiem un redīsiem. Lociņi var būt arī laba piedeva zupām.
Pirmās nātres ir nozīmīgs dzelzs avots. Tās var iekļaut gan salātos, gan zupās.
Koku – bērzu, priežu un liepu – pumpuri arī ir lietojami uzturā. Tos var ēst svaigus vai žāvētus, vēlāk rudenī un ziemā tie noderēs tējas pagatavošanai. Svaigi pumpuri ir C vitamīna avots, taču satur arī dažādas citas aktīvās vielas, kas var radīt kairinājumu gremošanas sistēmai, tāpēc tos nav ieteicams ēst lielā daudzumā.
Gārsa ir izplatīts savvaļas augs, kas satur dzelzi, varu, C vitamīnu, karotīnu, organiskās skābes un šķiedrvielas. Garšīgākie ir jaunie dzinumi un lapiņas, jo tām ir maigāka garša un nav izteikta rūgtenuma. Gārsu var pievienot salātiem, smūtijiem un zupām. To pielieto arī podagras, reimatisma, nieru un urīnpūšļa saslimšanu ārstēšanā.
Pienenes satur A un C vitamīnu, dzelzi, tiamīnu, kā arī kālija, magnija un kalcija sāļus. To sastāvā ir daudz inulīna, kam piemīt probiotiska iedarbība. Pieneņu lapas un ziedus var izmantot līdz pat vasarai, bet saknes gan ieteicams ievākt agrā pavasarī, kad tajās ir visvairāk aktīvo vielu. Lapas var lietot svaigas vai blanšētas, var pievienot salātiem, smūtijiem, no tām iespējams pat izspiest sulu. No ziediem var pagatavot ziedu sīrupu jeb medu, kas var uzlabot gremošanu vai palīdzēt saaukstēšanās gadījumā.
Bērzu un kļavu sula nelielā daudzumā satur tādus mikroelementus un minerālus kā mangāns, cinks, dzelzs, magnijs un fosfors. Šīm sulām piemīt diurētiska iedarbība. Pavasarī tās var dzert ūdens vietā, pievienot bezalkoholiskajiem kokteiļiem vai izmantot dažādu auksto zupu pagatavošanā.