Komposta kaudze, visticamāk, ir katrā dārzā, un tur nonāk nezāles, noziedējušo un pāraugušo augu kāti un lapas, iespējams, arī organiskie atkritumi no virtuves – mizas, serdes, atgriezumi. Pareizi veidots komposts ir vērtīgs un lēts mēslojums, ko izmantot augsnes bagātināšanai. Ja visu komposta kaudzē metam haotiski, neveidojas pareiza gaisa un mitruma cirkulācija, kā arī dominē nevēlamās anaerobās baktērijas.
Rudenī, veicot dārza sakopšanas darbus, ir daudz lietu, kas ceļo uz komposta kaudzi – nezāles, nopļautā zāle, pāraugušie augi, iespējams, arī kritušie un bojātie augļi, nobirušās lapas… Vai tiem visiem ir vieta kompostā? Agronoms Māris Narvils saka – lai jau esošajā komposta kaudzē paātrinātu trūdēšanas procesus, var masai pievienot dārzkopības preču veikalos nopērkamos biokompostētājus. Tie sniedz nepieciešamo baktēriju kopumu, kas veicina kompostējamo materiālu straujāku sadalīšanos. Un tad, kad iegūta derīga pamatmasa, var domāt par turpmāko komposta kārtu veidošanu atbilstoši galvenajiem principiem, no kuriem svarīgākais ir oglekļa un slāpekļa proporcija kompostā, kam jābūt 30:1.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 19. septembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!