Sīpolpuķes sāk stādīt augustā, bet septembris, silts oktobra sākums ir piemērots vairumam. Tulpēm un hiacintēm gan vēl par agru – tās uz dārzu jānes labi ja oktobra nogalē.
Ilgi augs, agrāk ziedēs
Narcisēm labākais stādīšanas laiks bija augusts, un tagad stādīto ziedus nav ko gaidīt tik agri, kā šķirnei vajadzētu plaukt. Arī izaugs tās ne tik raženas un tumšzaļas – nepaspēs iesakņoties. Kur nu vēl izaugt līdz maija siltumam. Iestādīt jau var – tām patīk mazliet noēnota vai saulaina vieta, barības vielām bagāta augsne, kas papildināta ar kompostu vai kūtsmēsliem (ne svaigiem!), rudenī un pavasarī diezgan mitra. Jāiestrādā arī minerālmēslojums. Stādot jāuzmanās, lai nebojātu jaunās saknītes, ja tādas jau parādījušās, – sliktāk apsakņosies. Dobi rudenī ieteicams mulčēt.
Jāpārstāda pēc 3–5 gadiem – izrok jūlijā pēc lapu nodzeltēšanas. Var stādīt jau tūlīt vai glabāt 16–18 °C temperatūrā.
Septembra sākums bija vislabākais laiks muskaru stādīšanai. Kas nokavēts, tas nokavēts, tomēr paspēt šoruden vēl var – gan saulainā, gan ēnainā vietā, turklāt tās labi ziemo. Tikai jāgādā pietiekami daudz barības vielu un mitra augsne – tad puķes augs spēcīgas. Ziedus gaida pēc sniega nokušanas. Jāpārstāda ik pēc 4–5 gadiem – izrok jūlijā un glabā 18–20 °C temperatūrā līdz stādīšanai.
Septembrī vai tagad (bez kavēšanās) stāda agros dekoratīvos sīpolus. Atkarībā no sugas un šķirnes tie zied no maija līdz jūlijam. Der saulaina vai mazliet noēnota vieta. Augsne nedrīkst būt skāba, vasarā tai vēlams būt sausai.
Šie sīpoli jāpārstāda ik pēc 4–5 gadiem. Izrok vasarā, kad dzinumi dzelteni, un līdz stādīšanai glabā 20 °C temperatūrā.
Vairākums krokusu sugu zied agri pavasarī, un tos stāda (Pallasa, krāšņie un jaukie krokusi) rudenī. Visiem der saulaina, nedaudz noēnota vieta. Ja ziemā nav sniega, bet piesalst, der mulčēt.
Jāpārstāda pēc 3–5 gadiem. Izrok, kad nodzeltē lapas, un glabā 18 °C temperatūrā.
Arī eritroniju, fritilāriju stādīšanas laiks ir no augusta, septembra sākums.
Vairākumam liliju vajag neitrālu augsni, bet dažas sugas (Austrumu grupas) labāk aug mazliet skābā augsnē saulainā vietā. Arī audzēšanas vietas prasības retākām sugām atšķiras, tāpat labākie pārstādīšanas laiki – pirms pērk mazāk zināmu skaistuli, jānoskaidro, kā to labāk kopt. Tās jāstāda no augusta beigām līdz oktobra sākumam, bet var arī pavasarī vai vasarā. Rudenī dobes der mulčēt, bet pavasarī seguma biezākā daļa jānovāc, tikai jāraugās, lai asnus neapkož salnas. Stāda 6–15 cm dziļi atkarībā no sīpolu lieluma. Jāpārstāda pēc 3–5 gadiem. Āzijas grupas hibrīdus var pārstādīt katru gadu vai pēc diviem gadiem.
Vēl nav jāsteidzas
Lai maijā uzziedētu krāšņa, saulaina hiacinšu dobe, rudenī ļoti vēlams augsnē iestrādāt organisko mēslojumu (tikai tas nedrīkst saskarties ar saknēm – jāiestrādā dziļāk vai stādot zem katra sīpola jāber grants vai smilts gultiņa). Vēlama smilts augsne, bet noteikti ne smags māls. Pamatmēslojumā jālieto arī minerālmēsli.
Hiacintes nevajag audzēt vienā un tajā pašā vietā gadu pēc gada – jāpārstāda ik rudeni. Noziedējušas izrok, kad dzeltē lapas. Divus mēnešus glabā 25–27 °C, pēc tam līdz stādīšanai 18 °C temperatūrā.
Tulpes pārstāda ik gadu – organiskām vielām bagātā augsnē ar minerālmēslojumu (rudenī mazāk slāpekļa, vairāk kalcija, magnija un citu mikroelementu). Tikko nokūst sniegs, pavasarī dod papildmēslojumu, kurā ir slāpekļa īpatsvars. Sezonas laikā tulpes papildus baro vēl divas trīs reizes. Der saulaina vai daļēji noēnota vieta. Izrok, kad sāk dzeltēt lapas, glabā 18–20 °C temperatūrā.
Pavasarī ziedošās sīpolīrisu sugas (piemēram, Holandes vai Juno grupas īrisi) plaukst maijā, jūnijā. Tad augsnei jābūt pietiekami mitrai, der saulaina, daļēji noēnota dobe. Sākot dzeltēt lapām, tai jābūt sausai un siltai. Rudenī dobes ieteicams mulčēt. Pavasarī mulču noņem un puķes mēslo. Jāpārstāda pēc 4–5 gadiem, bet, ja vasarā augsne nav sausa un sīpoli nebriest, jāpārstāda ik gadu. Izrok, kad lapas nodzeltē, un glabā 18–20 °C temperatūrā.
Sagatavojamies, un – uz priekšu!
Puķu sīpoliem jāsagatavo augsne – vismaz lāpstas dziļumā jāuzrok vai jāuzar, lai tā irdena, un jāiestrādā komposts, labi sadalījušies kūtsmēsli vai virca, savukārt smagā, mālainā augsnē der bagātināta kūdra. Protams, svaigus kūtsmēslus lietot nedrīkst. Ja organiskā mēslojuma nav, pavasarī ziedošām sīpolpuķēm pirms stādīšanas iestrādā komplekso pilnmēslojumu. Vislabāk, ja tam ir lēna iedarbība. Mēslojumu iestrādā, ņemot vērā augsnes auglību un sastāvu, piemēram, vieglā smilts augsnē – ne vairāk kā 50 g/m2 –, savukārt smagā deva var būt nedaudz lielāka. Sīpolpuķu augsnē nedrīkst iestrādāt hloru saturošus mēslojumus, atgādina agronome Anita Trūpa.
Pirms došanās uz dobi jāizpēta, kādi ir sīpoli – vai bez slimībām un kaitēkļiem. Ja ir slimības pazīmes, labāk nestādiet tādus. Parasti mitros, siltos rudeņos vairāk attīstās dažādas puves. Visus vēlams kodināt – pirms stādīšanas pamērcēt 0,1% kālija permanganāta šķīdumā. Dārzlietu veikalos permanganātam vajadzētu būt.
Kad dobe gatava, var sākt stādīt. Cik dziļi? Klasiskā atbilde: divu trīs sīpolu dziļumā atkarībā no to lieluma. Sīkos vairsīpoliņus vēlams stādīt dziļāk. Turklāt vieglā augsnē jāstāda dziļāk, smagā – seklāk. Ja grib, lai nākamajā sezonā nobriestu lielāki sīpoli, arī tad jāstāda nedaudz dziļāk nekā parasti (ziedi gan būs nedaudz vēlāk). Ar tulpēm gan tā nerīkojas, šo puķu sīpoliem palīdzēs briest ziedu nogriešana (visu garo kātu nevajag griezt).
Dobi rudenī ieteicams mulčēt narcisēm, sniegpulkstenītēm, fritilārijām, sīpolīrisiem un krokusiem. Pavasarī mulču atsedz.