Zemnieka laukā – kaņepes

No sviesta līdz jaunbūvei 

No Latvijā audzētām kaņepēm pašreiz top tādi produkti kā eļļa, aizdars, staks, piens, sviests, lobītas sēklas, tējas, šķiedra, pat saldējums, bet pasaulē jau labi pazīst tehniskos audumus, kas darināti no izturīgām kaņepju šķiedrām, dabīgus matraču pildījumus un pat apģērbu. 

Kā stāsta Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis, savulaik tik iecienītajai kaņepju audzēšanai Latvijā laika gaitā popularitāti samazināja nesakārtotā likumdošana un realizācijas tirgus vai pieprasījuma trūkums. "2010. gadā asociācijas spēkiem ķērāmies pie likumdošanas sakārtošanas. Pateicoties Zemkopības ministrijas sapratnei, panācām kārtību, kādā tiek veikts THC monitorings: narkotisko vielu klātesamības pārbaude apsētajās kaņepju platībās, ko veic Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar zemnieku pieteiktajām platībām Lauku atbalsta dienestam. Šāda kārtība pastāv visās Eiropas Savienības valstīs," skaidro Vilnītis. 

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, kā 2018., tā 2019. gadā Latvijā ar sertificētu kaņepju sēklu ir apsēti aptuveni 900 hektāri, bet 2017. gadā tā bijusi uz pusi mazāka platība – 450 hektāri. Savukārt pēc Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas esošās informācijas, platības ir ievērojami lielākas un pēdējos divos gados tās sasniedz pat 1500 hektāru, jo daudzi zemnieki izvēlas sēt savas ataudzētās sēklas, bet tām nav sertifikāta un nav piemērojams Lauku atbalsta dienesta Vienotais platību maksājums. 

"Lai apmierinātu Latvijas tirgus pieprasījumu pēc kaņepju sēklām un to produktiem, mums teorētiski pietiktu ar apsētiem desmit hektāriem vai ar septiņām tonnām kaņepju sēklu. To apzinoties, 97% izaudzēto kaņepju riekstiņu nonāk eksportā. Šajā pozīcijā viss notiek pēc tirgus attīstības principiem un attīstība ir jūtama," skaidro Vilnītis. 

Ne tik sekmīga šobrīd ir kaņepju audzēšana šķiedrai un rūpnieciskai izmantošanai. Piemēram, uzņēmums Hempecosystems, izmantojot kaņepju apstrādes blakusproduktus stublāju koksnes daļas – spaļus –, būvē kaņepju spaļu betona mājas gan Latvijā, gan Baltijā, gan jau tālāk aiz Latvijas robežām, vienai jaunbūvei izmantojot ap divu hektāru kaņepju lauka spaļu. Kaņepju spaļu pieprasījums aug: tos izmanto zirgu pakaišiem, dārzu mulčēšanai kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Ja pirms trim gadiem kaņepju šķiedra bija pieprasīta, šobrīd šis pieprasījums mazinās, jo ar citu šķiedraugu piedāvājumu, turklāt lētāku, nāk Āzijas valstis.