Es tagad retāk runāju pretī

60. gadu vidū strādāju savā pirmajā darbavietā Latvijas Rakstnieku savienībā par tehnisko sekretāri un, elpu aizturējusi, vēroju, kā literārās konsultantes dzejnieces Mirdzas Ķempes kabinetā pulcējās jaunie, talantīgie un cerīgie. Viņu vidū bija arī ārsts Jānis Liepiņš, tolaik manā skatījumā straujš, dedzīgs, tiešs, bet pārāk tievs.

Pārdaugava mīļa

Rakstnieka divstāvu māja Pārdaugavā, Zvārdes ielā mantota no skolotājas Valeskas Mangules. Ēku ieskauj milzu kļavas, aizaugušajā dārzā jūtama rudens elpa. Jānis mani sagaida pie vārtiņiem. Mundra balss, humors – nekas nav mainījies. Stingrs apskāviens un neviltota sirsnība priecē sirdi. Jānis vedina pa koka kāpnēm uz otro stāvu un atver durvis uz savu askētisko celli. Logs uz dārzu, ar latviski austām segām pārklāta pašaura gulta, rakstāmgalds, otrs galds ar datoru un sena lāde. Tepat divi laika pārbaudi izturējuši skapji, koka krēsli, kamīns, plaukts ar grāmatām, mūzikas atskaņotāja skandas. Pie sienām Jāņa Pūpola un Hildas Vīkas gleznas. Vīka Jāni Liepiņu gleznojusi trīs reizes, bet Felicitas Pauļukas darinātais rakstnieka portrets atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Rakstnieks Pārdaugavā dzīvo kopš ienākšanas Rīgā 1947. gadā, bet šajā Zvārdes ielas mājā jau pusgadsimtu. Kopā ar viņu mājā dzīvo meita Zane Neikena ar vīru Juri un mazmeita – gleznotāja Madara Neikena, kas tobrīd Amsterdamā. Mazdēls Lauris Neikens un viņa sieva Māra biežāk uzturas Ogrē nekā Zvārdes ielā. Rakstnieka dēls Didzis ar sievu dzīvo Irlavas ielā, un viņiem ir vasaras mītne Vestienā. Dēla bērni dzīvo ārzemēs.

Jāņa Liepiņa dzīves ceļu būtiski noteica divi nozīmīgi cilvēki – profesore Ksenija Skulme un dzejniece Mirdza Ķempe. Viņš stāsta: "Izcilās dietoloģes profesores Ksenijas Skulmes ievadīts, es līdz pensijai 1993. gadā strādāju Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, kas sākumā ietilpa Zinātņu akadēmijas sistēmā. Mirdza Ķempe bija man labvēlīga, virzīja un ieveda mani mākslinieku sabiedrībā, uzskatīja par mājas draugu. Varēju pie dzejnieces iet, kad vien gribēju."