„Vairāku iemeslu ietekmē domas par drošu nākotni sabiedrībā ir aktualizējušās, taču uzskatu, ka racionāla pamata nedrošībai, kas varētu tieši ietekmēt lēmumu par bērna radīšanu, šobrīd īsti nav. Aptaujas biežākā atbilde rada jautājumu – vai patiesi tik daudzi ir emocionāli ietekmējušies, vai tas tomēr ir arguments kādiem citiem vārdos nenoformulētiem iemesliem, ko cilvēki nevēlas minēt un arī negrib šajā problēmā iedziļināties. Man daudz labāk izprotami ir minētie finansiālie iemesli. Gan arī ar jautājumu – kādu materiālās dzīves kvalitātes latiņu katra ģimene izvirzījusi. Situācijas ir ārkārtīgi atšķirīgas, un ir ģimenes, kurās cilvēki visu budžetā ir jo sīki aprēķinājuši, papildu līdzekļu nav un nav saskatāmas iespējas arī tos iegūt. Taču dažkārt tas vairāk nozīmē atteikšanos no kādām luksus lietām, uz ko daudzi nav gatavi, un arī tas sabiedrībā ir jārespektē. Maza bērna uzturēšanai ir nepieciešams līdzekļu apjoms, kas, rūpīgi plānojot, nav tik liels, taču, bērnam paaugoties, kad jādomā par bērnudārzu un interešu izglītību, ģimenei patiesi ir vajadzīgi lielāki līdzekļi. To varu apgalvot, arī balstoties savā četru bērnu mātes pieredzē. Savā ginekoloģes praksē vēroju vēl vienu būtisku aspektu – daudzām sievietēm reproduktīvajā vecumā neizdodas sastapt savus partnerus, ar ko kopā viņas būtu gatavas radīt bērnus. To varbūt vēl pastiprināja pandēmijas laiks, taču arī līdz tai šāda tendence bija vērojama. Savukārt daudzās veiksmīgās ģimenēs bērnu radīšana tiek atlikta aizvien uz vēlāku laiku, tādējādi veselības stāvokļa dēļ atliek mazāk iespēju radīt vēl vienu bērnu. Ģimenē varbūt būtu trīs bērniņi, bet, tā kā pirmais radīts stipri pēc trīsdesmit, otrais – jau pēc četrdesmit, tad radīt trešo bērnu vairs var nebūt iespējams,” iedzīvotāju aptaujas rādītājus analizējot, atzīst Karlīna Elksne, ginekoloģe, Ginekoloģijas dienesta vadītāja Veselības centru apvienībā.
“Kopš deviņdesmito gadu vidus Latvijā palielinās jaundzimušā mātes vidējais vecums, pakāpeniski arī tēvu. Augstākie dzimstības rādītāji ir māmiņām 25-35 gadu vecumā, un, lai grūtniecība šajā vecumā un vecākām sievietēm noritētu, kā paredzēts, jaundzimušais būtu vesels, redzam, cik svarīgi vairumam topošo un jauno vecāku ir rūpēties gan par savu, gan mazuļa veselību. Ja izpratne par drošību katram ir relatīva, tad pēc mūsu farmaceitu vērojumiem daudzu topošo un jauno vecāku finansiālajam stāvoklim gan varētu būt nozīme, pieņemot lēmumu par mazuļa – viena vai vairāku laišanu pasaulē. Pieaugot sabiedrības dzīves kvalitātei, izglītības līmenim, palielinās arī izpratne, kā sev un bērnam nodrošināt labu veselību. Piemēram, redzams, ka daudziem ir svarīgs attiecīgu vitamīnu lietošanas kurss vēl pirms grūtniecības, topošās māmiņas, veicot analīzes, regulāri seko dzelzs līmenim organismā, un vajadzības gadījumā lieto dzelzs preperātus, mazuļiem tiek iegādātas visdažādākās arūpes preces – pretiekaisuma krēmi, knupīši, termometri zīdaiņiem u.c. Jāatceras, ka mūsdienās gandrīz katrs bērniņš lieto autiņbiksītes, bet vēl pirms nedaudz vairāk nekā 30 gadiem Latvijā tādu nebija,” par nepieciešamo mazuļa aprūpē stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Tiesa gan, farmaceiti saskaras arī ar situācijām, kad nepieredzējušie jaunie vecāki vēlas mazulim nopirkt iespējami vairāk lietu, bet reāli aprūpei nepieciešams mazāk – pēc sarunas ar farmaceitu, tiek izveidots optimāls jaundzimušajam nepieciešamo pirkumu saraksts. Bieži vien mazuļa tuvinieki, vecāku draugi dāvanu rauguļos sarūpē tieši aptiekā, novērojusi Ērika Pētersone.
Aptaujā 67% respondentu atbildējuši, ka dzimstība Latvijā palielinātos, ja iedzīvotāji reproduktīvajā vecumā justos drošāki par Latvijas nākotni. Šādu atbildi sniedza 70% sievietes un 64% vīrieši. Šādi gan vismazāk domā jaunie cilvēki vecumā no 18-29 gadiem – 54%, bet pārējās vecuma grupās drošības aspekta ietekmi atzīmējšui 68-72% iedzīvotāju. Reģionos mazāk to norādījuši respondenti Vidzemē – 60% no aptaujātajiem, bet visvairāk Rīgā – 69% un Kurzemē – 71%.
58% aptaujāto – vienlīdz daudz sievietes un vīrieši – ir pārliecināti, ja iedzīvotāji pelnītu vairāk, arī dzimstība būtu augstāka. 18-29 gadu vecumā šādi uzskata 60% aptaujāto, 30-39 gadu vecumā 62%, bet pārējās vecuma grupās nedaudz mazāk par pusi. Rīgā, Kurzemē, Vidzemē dzīvojošo vidū vairāk nekā 60% ir pārliecināti, ka lielāki ienākumi nodrošinātu arī augstāku dzimstību, un arī pārējos reģionos šāds uzskats ir līdzīgs – vidēji tikai par 10% mazāk iedzīvotāju ir atbildējuši šādi.
23% aptaujā norādījuši, ka bērnu dzimtu vairāk, ja reproduktīvā vecumā esošie iedzīvotāji mazāk laika pavadītu pie datoriem un internetā, bet vairāk atrastos sabiedrībā – darbavietā, pasākumos, pašdarbības kolektīvos, interešu grupās, ceļotu u. tml. Jaunākie iedzīvotāji no 18-39 gadiem par šo ir mazāk pārliecināti, un šādu atbildi apstiprināja 19% no šajā vecumā esošajiem respondentiem. Iedzīvotāji ar ilgāku dzīves pieredzi šo aspektu dzimstības iespējamājā palielināšanā minējuši biežāk, piemēram, 50 – 59 gadu vecuma grupā visvairāk – 28%. Zemgalē šādam apgalvojumam piekrīt vismazāk – 17% respondentu no šī reģiona, tikmēr Latgalē 20%, Rīgā un Kurzemē 23%, bet Pierīgā un Vidzemē visvairāk – 25% aptaujāto.
14% sacījuši, ja iedzīvotāji studijas, mācības pabeigtu un sāktu strādāt vecumā līdz 25 gadiem, Latvijā palielinātos arī dzimstība. Tieši gados jaunākie cilvēki no 18-39 gadiem par šādu argumentu ir pārliecinātākie, un šo atbildi apstiprinājuši gandrīz piektā daļa no viņiem. Populārāk šādi domāt ir Rīgā, Pierīgā un Kurzemē, bet vismazāk viedoklim, ka agrāka patstāvīgas dzīves uzsākšana palielinās arī dzimstību Latvijā, piekrīt iedzīvotāji Vidzemē – tikai 7%.
9% aptaujas dalībniekiem bijis grūti pateikt, vai arī viņi norādījuši citu variantu, kas būtu sabiedrībā jādara, lai dzimstība Latvijā palielinātos.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2023. gada janvārī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes uz astoņiem jautājumiem, izvēloties vairākus atbilžu variantus.