Uz jautājumu: “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko veselības ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm veselības labā nodarbojas jaunieši vecumā no 18-29 gadiem, nedaudz mazāk – 21% – iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem. Taču tikai 8% no aptaujātajiem senioriem tās atzinuši par būtiskām. Visvairāk fizisko aktivitāšu “fanu” ir Vidzemē un Rīgā – attiecīgi 24% un 22%, nedaudz mazāk Pierīgā – 17%, Kurzemē – 14% un Zemgalē – 13%. Vismazāk paradumu – savas veselības labā nodarboties ar fiziskajā aktivitātēm – par vērtīgu atzinuši iedzīvotāji Latgalē – tikai 7%. Uz jautājumu: “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir svarīgākais veselībai?” vēl 15% atbildējuši, ka uzturas svaigā gaisā, 7% – lieto veselīgu uzturu, 6% – regulāri vēdina telpas, 2% – ir sociāli aktīvi. 25% no respondentiem norādījuši, ka viņu veselībai svarīgi ir visi atbilžu variantos pieminētie ieradumi, savukārt 6% atzinuši, ka tas ir cits ieradums.
“Pavasaris ir piemērots laiks daudzveidīgām fiziskām aktivitātēm, un katram cilvēkam jāatrod savam organismam piemērota intensitāte un regularitāte. Savukārt veselības pārbaudi vajadzētu veikt vismaz reizi gadā, un nepieciešamības gadījumā izmeklējumus turpināt. Praksē pārliecinos, ka ir populāri par pietiekamām fiziskām aktivitātēm uzskatīt dienā nostaigātus 10 000 soļu, kāpšanu pa kāpnēm, dārza darbus, taču tas būtu uzlūkojams kā minimālā profilakse, nevis pilnvērtīgas fiziskās aktivitātes. Piemēram, Pasaules Veselības organizācija rekomendē mērenas vai aktīvas sporta nodarbības, kuru laikā cilvēks kaut nedaudz iesvīst, un katru dienu vai vismaz piecas reizes nedēļā tām vajadzētu veltīt 40-60 minūtes,” saka ģimenes ārste “Veselības centru apvienībā” Jekaterina Āboliņa.
Viņa arī aicina regulāri – vismaz reizi gadā – pārbaudīt veselību: “Svarīgi būtu vismaz reizi gadā veikt profilaktiskās pārbaudes, atbilstošus izmeklējumus, nodot analīzes, reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu, kurš izmēra asinsspiedienu, nosver, izvaicā par ieradumiem ikdienā, vajadzības gadījumā sniedz rekomendācijas. Praksē redzu, ka profilaktiskās pārbaudes veic arī jauni cilvēki. Piemēram, tie, kuri vēlas uzsākt papildu fiziskās aktivitātes, apmeklēt sporta zāli, un pie ārsta pārliecinās, ka nav tam traucējošu veselības problēmu. Taču ir gadījumi, kad ārsts izraksta nosūtījumu veikt papildu pārbaudes, bet cilvēks sīkāk savu veselības stāvokli nenoskaidro. Īpaši tā mēdz būt, ja izteiktu sūdzību nav. Tas nav ilgtermiņa risinājums! Jebkuru slimību vieglāk un efektīvāk var ārstēt sākuma stadijā, rezultāts būs efektīvāks, mazāks risks, ka tā ilgstoši atstās iespaidu uz veselību. Īpaši, ja runājam par sirds un asinsvadu, onkoloģiskajām slimībām.”
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada februārī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.