Bez vakcīnas
"C hepatīta vīruss pasaulē un Eiropā ir otra aktuālākā hroniskā, vadāmā infekcijas slimība. Taču jāņem vērā, ka vīrusu pasaule ir viltīga, jo tā nemitīgi mainās. C hepatīta vīruss ir ar sešiem tipiem un vairākiem apakštipiem. Antivielas, kas veidojas organismā, šo vīrusu neiznīcina, un tas padara neiespējamu vakcīnas radīšanu," situāciju raksturo Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste profesore Baiba Rozentāle un piebilst, ka Latvijā 80% inficēšanās gadījumu C hepatīts jāārstē, bet pārējos 20% inficēšanās gadījumu ar vīrusu galā tiek pats cilvēks: šī daļa ar C hepatītu inficēto personu pašas nemaz nesaslimst, jo cīņu ar vīrusu izcīna pašu imunitāte, bet liecība par inficēšanos atrodama asinsainā, kur saglabājas pret vīrusu izstrādātās antivielas.
Infekcijas avots ir tikai viens – inficēts cilvēks un viņa asinis –, bet ceļi, kuros var nākties saskarties ar C hepatīta inficēšanās risku, ir dažādi – sākot no sadzīves situācijām un seksuālām attiecībām, beidzot ar dažādu manipulāciju kabinetu apmeklējumiem. Ir dabiskie ceļi, piemēram, dzimumceļš, kurā viens partneris var inficēt otru, neievērojot drošu seksu, vai grūtniecība, kad inficēta māte var inficēt savu mazuli. Ir nedabiskie ceļi, piemēram, dažādas tehniskas manipulācijas (kosmētiskie kabineti, tetovēšanas un pīrsinga saloni, zobārstniecības kabineti u. tml.), kur nav ievērotas augstas sterilizācijas un dezinfekcijas prasības. Inficēšanās risks pieaug, ja inficēts cilvēks dalās ar veselo personīgās higiēnas piederumos, kuros var nonākt lietotāja asinis, piemēram, nagu knaiblītēs, skuveklī vai zobu sukā.
"Ir ļoti svarīgi jau no mazotnes ievērot, lai katram individuālās higiēnas lietas ir pašam savas, un nedalīties ar citiem ne zobu sukā, kas var būt bijusi saskarē ar asiņojošām smaganām, ne skuveklī, kas var būt neveikli radījis iegriezumu ādā, pat vienas ģimenes robežās, jo ne vienmēr ar C hepatītu inficētās personas nonāk līdz hroniskai slimībai. Daļā gadījumu tas tiek izslimots akūti, pašam to nezinot," uzsver profesore un piebilst, ka pēdējos gados līdz ar aktīvu tetovēšanās un pīrsinga modi pieaug arī inficēšanās iespējamība šādos salonos, ja netiek lietoti atbilstoši sterilizēti vai vienreizējas lietošanas instrumenti, apkalpojot jaunu klientu. C hepatīta vīruss ir ļoti noturīgs, tāpēc, lai no tā izvairītos, jāievēro ļoti augstas un striktas sterilizācijas un dezinfekcijas prasības. Ja, ierodoties uz kādu procedūru, kaut vai uz manikīru vai pie zobārsta, rodas vismazākās aizdomas, ka konkrētais speciālists nav parūpējies par instrumentu dezinfekciju un sterilitāti, bez vainas un kauna apziņas var gan jautāt, vai viss tiek darīts atbilstoši stingrajām normām, gan doties prom, ja nerodas pārliecība par drošu vidi.
Vīruss, kas slēpjas
Latvijas Infektoloģijas centra pētījumā, kas veikts sadarbībā ar ģimenes ārstiem, Latvijā aptuveni 1,7% iedzīvotāju ir inficēti ar C hepatīta vīrusu, kas ir aptuveni 40 000–42 000 iedzīvotāju, un tas ir samērā augsts rādītājs Eiropas valstu kontekstā. Raksturojot C hepatīta pacientus, novērojams, ka biežāk inficēšanās notiek reproduktīvajā vecumā no 25 līdz 45 gadiem, proporcionāli biežāk vīriešu vidū. Ja vīruss skar personu lielākā vecumā, infekcija lielākoties norit lēnāk.
C hepatīta vīrusa klātbūtni organismā cilvēks ilgāku laiku var pat neapzināties, jo bieži vien nav novērojami izteikti simptomi vai tie aprobežojas ar nespēku, pazeminātām darbspējām, nogurumu, ēstgribas trūkumu un retos gadījumos – sliktu dūšu. Tāpēc drošāk ir nevis paļauties uz simptomu atpazīšanu, bet gan uz piesardzību ikdienā, izvairoties no saskares ar iespējamiem infekcijas avotiem – inficētām personām. Ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņš ir bijis pakļauts inficēšanās riskam, noteikti ieteicams mēneša laikā pēc šāda gadījuma vai saskares ar inficētu personu doties pie ģimenes ārsta un veikt atbilstošas analīzes. Noteikti ir ieteicams pārbaudīt iespējamo inficēšanos ar C hepatītu gadījumos, ja ilgāku laika posmu ir pasliktinājusies pašsajūta, bet nekādu cēloni tam vai konkrētu diagnozi ārsts nevar noteikt.
"Ideālā gadījumā cilvēkam būtu ieteicams, reizi gadā veicot obligāto veselības pārbaudi pie sava ģimenes ārsta, veikt arī atbilstošu asins analīzi, lai pārliecinātos, vai nav antivielu pret C hepatīta vīrusu. Taču, pat ja analīze uzrāda šīs vielas, nav jākrīt izmisumā, bet pēc ārsta norādes jāveic apstiprinošās asins pārbaudes, lai saprastu, vai vīruss ir skāris organismu un jau sākusies hroniska slimība, radot aknu šūnu iekaisumu," skaidro B. Rozentāle.
Inficēto skaita pieaugums lielā mērā ir saistāms ar cilvēku rūpēm par savu veselību un pārmaiņām veselības nozares politikā: cilvēki biežāk laikus dodas pie ārstiem, lai noskaidrotu savu veselības stāvokli, tāpēc arī pacientu skaits aug. "Pašreiz C hepatīta gadījumā ir pieejama komfortabla un, kas vēl jo svarīgāk, efektīva terapija, kas noris īsāku laiku ar augstiem, tas ir, gandrīz 100%, rezultātiem. Turklāt īsākā laika posmā un ar mazāk blakusparādībām. Cilvēks redz, ka ir efektīvas ārstēšanās iespējas, un dodas pie infektologiem, lai precizētu C hepatīta diagnozi un saņemtu ārstēšanu," skaidro Baiba Rozentāle.
Der zināt!
- C hepatīta vīruss jeb HCV atklāts 1989. gadā un ir strukturāli daudzveidīgs jeb mainīgs; tas apgrūtina C hepatīta ārstēšanu un pretvīrusa vakcīnas radīšanu.
- Izdala akūtu C hepatītu un hronisku C hepatītu. Ja hronisko C hepatītu neārstē, tas, lēni attīstoties, pārtop aknu cirozē, kas ir neatgriezeniska aknu slimība, vai pat aknu vēzī, kas ir ļaundabīgs audzējs, kurš attīstās uz aknu cirozes fona.
- Cilvēkiem ar C hepatītu ieteicams vakcinēties gan pret A, gan pret B hepatītu, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos un samazinātu nopietnu aknu slimību attīstību.
- Pēc apkopotajiem datiem Latvijas Infektoloģijas centra pētījumā, kas veikts sadarbībā ar ģimenes ārstiem, Latvijā aptuveni 1,7% iedzīvotāju ir inficēti ar C hepatīta vīrusu, tas ir aptuveni 40 000–42 000 iedzīvotāju.
- 2016. gadā tika izārstēti aptuveni 1000 pacientu, šogad šis skaits sasniedz jau vairāk nekā 1200 veiksmīgi izārstēto gadījumu, līdz gada beigām šis skaitlis vēl turpinās pieaugt.
- Kopš 2016. gada pieejama 100% kompensējama jaunā bezinterferona terapija, kas ir gan efektīva, gan ērta īsāka terapijas laika un samazināto blakusparādību dēļ: 48 nedēļu ilga kursa vietā terapija norit 12 nedēļu, turklāt vieglākā formā, bez tādām blaknēm kā depresija vai mazasinība.