Sēžam un ēdam par daudz, kustamies par maz. Rezultātā liekais svars un aptaukošanās mūsdienu pasaulē kļuvusi par vienu no lielākajām un straujāk augošajām veselības problēmām. Vienlaikus rietumu sabiedrībā pieņemas spēkā veselīga dzīvesveida, pareizas ēšanas un sportošanas popularitāte, ekstrēmākos gadījumos varbūt pat robežojoties ar sava veida fitnesa un slaiduma kultu. Tas slaidajiem un sportiskajiem dažkārt var likt uz cilvēkiem ar lieko svaru raudzīties ar zināmu nožēlu, nosodījumu vai neizpratni, tomēr resnuma problēma mēdz būt komplicētāka par vienkāršu slinkumu vai gribasspēka trūkumu.
"Liekais svars un aptaukošanās mūsdienās ir globāla veselības krīze," uzsver PVO hronisko slimību eksperte Fiona Bulla, piebilstot, ka situācija tuvākajos gados kļūs vēl sliktāka, ja netiks pieņemti stingri mēri, piemēram, ieviešot noteikumus un nodokļus, kas pasargātu bērnus no neveselīga, cukurota ēdiena. Tāpat bērniem vajadzētu pavadīt mazāk laika pie dažādiem ekrāniem un vairāk sportot, eksperte norāda.
Arī Latvijā ik gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no liekā svara. 2002. gadā Latvijā aptaukošanās problēma bija 13,4% no populācijas, 2012. gadā jau 16,9% no populācijas, bet 2014. gadā – 21,3%. Latvijā ir augsts deviņus gadus vecu 3. klases skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos, proti, 25,8%. To pērn, pētot bērnu antropometriskos parametrus un skolu vidi 2015./2016. mācību gadā, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Arī septiņgadīgu pirmklasnieku ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos ir daudz – 21,7%, turklāt, kā norāda SPKC Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule, vecāku viedoklis par savu bērnu ķermeņa masu bieži ir stipri vien nekritiskāks par faktiem, ko atklāj mērītie antropometriskie dati, raksta LETA.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 11. janvāra, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Diēta