Vecāku atbildība
Stājas tipu lielākoties mantojam no vecākiem, un bērns piedzimst ar taisnu mugurkaulu. Ja vien nav bijušas traumatiskas dzemdības, mūsu spēkos ir mugurkaulu dzīves laikā nesabojāt. Bet vecāki mazuļus sāk pāragri sēdināt, tāpēc veidojas kifoze – palielināts izliekums krūšu daļā. Kamēr nav attīstījies pietiekams muskuļu spēks, nedrīkst priekšlaikus mazu bērniņu sākt staidzināt. Veselības centra Medeors fizioterapeite Daina Streļča aizrāda arī par vecāku kļūdām, bērnus nepareizi nēsājot. "Modē ir ķengursomas un sasienamie slingi. Bet, ja ķengursomā ieliek 5–6 mēnešus vecu mazuli, kad bērns vēl nesēž un dažs labs vēl neveļas, somā bērniņš spiests atrasties uz astes kaula, bet galva un kakla daļa ir nofiksētas un netiek pilnvērtīgi kustinātas, līdz ar to veidojas starplāpstiņu izliekums. Arī sēžas pauguri ir noslogoti, tāpēc apakšējā iegurņa daļa sāk izliekties uz vienu vai otru pusi," skaidro Streļča.
Slingā bērns pie mammas ir piespiests ļoti cieši, un var veidoties stāja, kad kakls tiek izbīdīts uz priekšu. Šī poza vēlāk var atspēlēties arī ar asinsrites problēmām, veģetatīvo distoniju, skriemeļu nestabilitāti, saišu vājumu. Nepareiza poza bērnam ir arī tad, kad mamma paņem mazuli uz vienas rokas un ar otru maisa zupas katlu vai veic citus darbus. Bērns elkonī ir ilgstoši saspiests, nenotiek plaušu ventilācija, un sāk veidoties šķībais kakls, jo bēbis skatās uz vienu sānu un veidojas asimetrija. Divgadīgus bērnus mammas mēdz nēsāt sev uz viena gurna, kas veicina X kājiņu veidošanos, jo gūžas tiek izvērstas uz āru, bet ceļu locītavas – uz iekšu. Nepareizas stājas iemesls var būt arī nepareizs spilvena augstums un matracis.
Atbildība nemazinās arī vēlāk, jo vecākiem savas atvases noteikti jāpavēro arī pubertātes laikā, īpaši, ja ir mazkustīgs dzīvesveids. Stājas novirzes visātrāk progresē straujas augšanas periodā – 11–15 gadu vecumā. Pēc tam mugurkaula izliekumi nostiprinās, saites un locītavas kļūst mazāk elastīgas. Pusaudžu problēma ir sēdēšana ar sakumpušu muguru. "Drīz sāksies skolas laiks, un uzmanība jāpievērš mugursomām. Stājai labākas tās, kam muguriņa ir cietāka. Lenču garums jānoregulē tā, lai soma nekarājas uz dibena (līdz iegurnim). Ja soma ir zemāk par jostas pirmo skriemeli, tad vairāk tiek nospiesti pleci un veidojas paaugstināts trapeces muskuļu tonuss," skaidro Streļča un piebilst, ka būtu ideāli, ja skolās ne tikai fizioterapeits izvērtētu stāju, bet arī ergoterapeits sekotu sola un krēsla augstuma piemērotībai bērnam.
Uzmanīgi ar sportošanu!
Vecāki bieži vien iedomājas, ka tad, kad bērns sāks sportot, stājas problēmas atrisināsies. "Tiklīdz treniņi kļūst intensīvāki (4–6 reizes nedēļā), vecumā, kad bērniem veidojas muskuļu masa un pastiprinās hormoni (12–14 gadi), biežāk jāseko arī stājai," saka sporta skolas Rīdzene fizioterapeite Linda Skulme. Par visharmoniskāko no sporta veidiem viņa sauc vieglatlētiku (skriešana, tāllēkšana, augstlēkšana), jo tā visu ķermeņa muskulatūru attīsta daudzmaz vienmērīgi un vispusīgi. Peldēšana arī ir simetriska, lai gan lielāka slodze tomēr ir pleciem un rokām, tāpat futbols – lai gan tur arī viena kāja ir vadošā, lai tiktu līdz bumbas sišanai, tomēr daudz jāskrien.
Stāju nelabvēlīgi ietekmē jebkurš sporta veids, ar kuru nodarbojas bieži un ilgstoši. Izteikti asimetriski ir skvošs, badmintons, teniss, paukošana. Pat basketbolā un volejbolā dominē viena puse. Dažs priecājas, ka ir fiziski aktīvs, jo katru dienu brauc ar velosipēdu, lai gan nereti ir savilkti pleci un kakla daļa, sāp vai reibst galva. Riteņbraukšana stiprina kāju un sirds muskuļus, kā arī uzlabo asinsriti, taču nepalīdz koriģēt stāju.
"Jo aktivitātes daudzpusīgākas, jo mugurkauls būs pateicīgāks," saka Skulme un piebilst, ka treneriem jārūpējas, lai fiziskais treniņš harmoniski attīsta abas ķermeņa puses. Sporta skolās sistemātiski pārbauda jauniešu veselību, fizisko sagatavotību un tiek vērtēta arī stāja. Skulme uzskaita acīmredzamākās problēmas: lielākai daļai pusaudžu viens plecs ir augstāks nekā otrs, bērni pēdas liek uz iekšu, pleci ir saspringti, mugura uzkumpusi.
Ķēdes reakcija
Ģimenes ārsta konstatācija – stājas vājums – liek meklēt risinājumu. Vienas gatavas receptes visiem nav. Ja ir iegurņa asimetrija, plakanā pēda, padoms jāmeklē pie podometra, ortopēda, jo ir stājas problēmas, kas jāsāk koriģēt ar piemeklētām zolītēm. Ja tiek noteikta skolioze, svarīgi secināt, vai tā ir funkcionāla vai strukturāla, ko parāda rentgens. Funkcionālo iespēju robežās koriģē fizioterapeits, strukturālo – ķirurgs.
Ir nopērkami dažādi palīglīdzekļi stājas korekcijai: "zirneklīši", fiksatori, korsetes. Fizioterapeite Streļča muguras deformācijas vai asimetrijas gadījumā šad tad, piemēram, kad ilgstoši jāveic mājas darbi, pieļauj, ka tiek izmantota koriģējošā korsete. "Jāskatās, vai nepareizā stāja iegūta dzīves laikā vai sēžot ergonomiski nepareizā pozā, bet varbūt tā veidojusies, nepilnvērtīgi darbojoties kādam iekšējam orgānam vai iekaisuma dēļ. Arī bronhiālā astma var iespaidot stāju, jo ir vienas puses savilkums un nenotiek plaušu ventilācija. Stājas pārmaiņas var rasties pēc traumām – potīšu sastiepumiem, lūzumiem, ceļu traumām –, ja sāpošā vieta tiek saudzēta, otra puse pārņem slodzi," uzskaita Streļča.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 29. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!