Peldēšana nāk par labu ikvienam. Tā ir vērtīga dzīves prasme. Sengrieķu filosofs Platons cilvēkus, kuri neprot peldēt, dēvēja par cilvēkiem ar trūkumiem izglītībā. Mūsdienās neesam tik kategoriski, taču tā ir ne tikai veselībai noderīga, bet arī pašu drošībai nepieciešama māka, uzskata RTU Ķīpsalas peldbaseina peldēšanas trenere Eleonora Šišlova.
Kaut vai reizi nedēļā
Atrodoties ūdenī, ķermenis atrodas bezsvara stāvoklim līdzīgā pozīcijā, jo ūdenī darbojas Arhimēda spēks, kurš darbojas pretēji Zemes pievilkšanas spēkam, tāpēc šādā vidē tiek atslogotas locītavas, mugurkauls. Savukārt, ūdenī kustoties, darbojas lielāka pretestība, jo ūdens ir blīvāks nekā gaiss. Rodas spiediens. Īpaši to nejūtam, taču notiek dabiska ķermeņa masāža. Muskuļi kļūst elastīgāki, arī spēcīgāki, āda – gludāka, plastiskāka. Peldēšana noslogo visus muskuļus, tā arī lieliski attīsta līdzsvaru, un notiek dziļās muskulatūras trenēšana, skaidro E. Šišlova. Regulāri peldot, palielinās muskuļu masa, tāpat palielinās plaušu apjoms, turklāt daudz vairāk nekā skrienot vai, piemēram, spēlējot basketbolu. Notiek sirds un asinsvadu trenēšana, pat jau iekāpjot ūdenī – vides temperatūras maiņas ietekmē sākumā asinsvadi sašaurinās, bet, uzsākot kustības, paplašinās, tādējādi asinsvadi kļūst elastīgi. Peldot aktivizējas vielmaiņa, samazinās liekais svars. Cilvēkiem ar lielu ķermeņa masu ūdenī kustēties ir vieglāk. Peldēšana ir lielisks nervu sistēmas atslogošanas veids, jo ūdenim ir arī nomierinošs efekts – dažkārt pietiek kaut vai tikai ieiet dušā un pastāvēt dažas minūtes zem tekoša ūdens, lai pašsajūta uzlabotos. Tāpat peldēšana lieliski attīsta līdzsvaru, līdz ar to notiek dziļās muskulatūras trenēšana.
Baseina apmeklēšana divas reizes nedēļā pa 45 minūtēm – tas ir minimums
Peldēšana ir īpaši ieteicama tiem, kam ir stājas traucējumi vai mugurkaula slimības, taču pirms tam vēlams konsultēties ar ārstu un izstāstīt par savām veselības problēmām. Ķīpsalas peldbaseinā ir iespēja apmeklēt koriģējošas peldēšanas nodarbības gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.
Peldēšanas biežums atkarīgs no katra peldētāja situācijas individuāli – cik daudz laika un citu līdzekļu cilvēks var veltīt fiziskām aktivitātēm. Pasaules veselības organizācija pieaugušiem cilvēkiem, lai saglabātu veselību, iesaka nodarboties ar fiziskām aktivitātēm 150 minūšu nedēļā vidējā intensitātē vai 75 minūtes nedēļā intensīvā aerobā slodzē. Ideāli, ja ik dienu vidējas slodzes kustībām velta 30 minūšu. Baseina apmeklēšana divas reizes nedēļā pa 45 minūtēm – tas ir minimums. Bet arī tad, ja iespēja peldēt ir tikai reizi nedēļā, to noteikti vajag darīt – salīdzinot ar cilvēku, kurš nepeld vispār, efekts noteikti būs arī tad.
Iemācīties var ikviens
Ja cilvēks zina savas hroniskās slimības, tad zina arī, ka tām ir paasināšanās periodi, un to brīžos labāk nepeldēt. Ja ir sēnīšu infekcijas, tās pirms došanās uz baseinu jāārstē, jo šīs saslimšanas ir bīstamas arī apkārtējiem. Arī tad, ja uz ādas ir izsitumi, brūces, uz baseinu doties nevajadzētu. Ar ārstu vēlams konsultēties tiem peldēt gribētājiem, kam ir problēmas ar mugurkaulu vai bijušas traumas, sirds un asinsvadu slimniekiem, cilvēkiem, kas cieš no paaugstināta asinsspiediena. Ja ir slikta pašsajūta un apaukstēšanās, vīrusu infekcijas, labāk atlikt baseina apmeklējumu līdz brīdim, kad veselība atgriezīsies. Arī pārslodzes situācijā labāk peldēt neejiet.
Iemācīties peldēt var ikviens
Seniori jebkurā vecumā droši var peldēt, saņemot ārsta konsultāciju, it sevišķi jāpārbauda sirds. Arī grūtniecības laikā baseins ir ieteicams, taču arī tad vispirms jāaprunājas ar ārstu. Pozitīvie efekti, ko sniedz peldēšana, grūtniecības laikā palīdz justies labāk un nāk par labu ne tikai topošajai māmiņai, bet arī mazulim. Taču grūtniecēm ieteicams apmeklēt īpašas peldēšanas grupas, kuras vada apmācīts fizioterapeits, piedāvājot atbilstošu slodzi un kustības.
Publiskajos baseinos ir pieejami treneri, parasti viņi strādā ar noteiktām peldētāju grupām vai individuāliem peldētājiem, taču nepieciešamības gadījumā padomu vai palīdzību viņiem var lūgt jebkurš apmeklētājs. Peldētapmācības grupas tiek organizētas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Bērnībā iemācīties peldēt ir vieglāk, taču daudz kas atkarīgs no individuālajām spējām, kas katram cilvēkam ir atšķirīgas. Kāds grimst un nekādi nespēj aptvert, kā ūdenī pareizi elpot un kustēties, savukārt citam izskaidro un parāda kustības, un viņš pēc pāris nodarbībām jau pats veiksmīgi peld vismaz uz muguras. Elpošanas tehnika peldot (izelpot ūdenī, ieelpot – virs tā) prasa vairāk piepūles un ilgāku laiku. Parasti pieaugušos no peldēšanas attur bailes vai arī viņiem nav tikuši izskaidroti pareizas peldēšanas principi, taču iemācīties peldēt var ikviens.
Uz muguras, uz vēdera
Mūsdienās reti kuram nav stājas problēmu, turklāt tās parādās aizvien agrīnākā vecumā. Esam saspringti, stresaini. Tādēļ, ņemot vērā pašsajūtu un veselības stāvokli, jāizvēlas arī pareiza tehnika, un, ja peldēt gribas, bet prasmes nav pareizi attīstītas, ir vērts to izdarīt. Nepareizi peldot, piemēram, ar paceltu galvu virs ūdens, saspringst spranda, un cilvēks nogurst ātrāk nekā peldot pareizi.
Vispiemērotākais veids ir peldēšana uz muguras, jo tad nav iesaistīta ieelpa un izelpa ūdenī, un šādi peldēt ir vieglāk. Bet laiku pa laikam ir jāpeld arī uz vēdera, teic E. Šišlova. Savukārt tiem, kas nogurst, peldot ar paceltu galvu, ik pa brīdim jāveic atslogojoši vingrojumi un palaikam jāatpūšas, piemēram, paguļot ūdenī uz muguras. Ieteicams izmantot arī palīglīdzekļus – t.s. makaronus, dēlīšus, kas palīdz atslogot ķermeni.
Peldēšana ar aizvērtām acīm ir pielīdzināma auto vadīšanai ar acīm ciet
Īpašs inventārs baseinā nav nepieciešams. Ierodoties uz peldēšanu, ikviens pārvelk apavus, iekāpjot mitrumizturīgās peldčībās. Tad ir jānomazgājas dušā, un tikai tad jāvelk peldkostīms. Ja ir gari mati, jāliek peldcepure. It sevišķi, sākot mācīties, mati traucē. Tiesa gan, ir atļauts peldēt arī bez cepurītēm, jo mūsdienu filtru sistēmas efektīvi attīra ūdeni, taču ar cepurīti peldēt ir ērtāk. Noderēs peldbrilles, lai pasargātu acis, jo baseina ūdenī ir ķīmiskas vielas, kas to attīra, bet tās var kairināt acis. Ar brillēm arī redzamība ir labāka, jo automātiska reakcija, iegremdējot seju ūdenī, ir aizvērt acis. Peldēšana ar aizvērtām acīm ir pielīdzināma auto vadīšanai ar acīm ciet.
Visbeidzot pirms baseina apmeklējuma aptuveni stundu nevajadzētu ēst smagu pārtiku, aptuveni tikpat ilgi – arī pēc tam.
aha