Pagasta aptieka – savējo aptieka
Līga šo gadu laikā sniegusi palīdzīgu plecu un farmaceitisko aprūpi vairākām praulēniešu paaudzēm. “Kad sāku strādāt Praulienā, iepazinu gan pensijas, gan darbspējas vecuma cilvēkus. Paaudzes mainās, noveco, jaunie bieži vien iegādājas sev nepieciešamās aptiekas preces arī pilsētā, taču mūsu aptiekai vienmēr bijuši un ir savi uzticīgie apmeklētāji. Šeit cilvēkus konsultējam ne tikai par zāļu lietošanu, bieži vien ir jāpalīdz saprast, kā izpildīt citus ārsta norādījumus, piemēram, kā pieteikties uz kādu izmeklējumu un kā uz to tikt. Mums uztic savus stāstus arī par bērniem, dārziem, mājdzīvniekiem… Pagastā farmaceiti ir tie cilvēki, kam var izstāstīt visu un kuriem ir jāzina teju viss gan par veselības aprūpi, gan arī par pagasta dzīvi. Izpalīdzam, kā spējam,” stāsta Līga un atzīst, ka arī tad, ja kādu zāļu piegāde aptiekai mazliet jāuzgaida, viņa zina, ka klients pagaidīs, nemeklēs citur, un vienmēr cenšas strādāt tā, lai nodrošinātu visu, kas nepieciešams.
“Reizēm ir tik aizkustinoši un pat uzjautrinoši, cik ļoti cilvēki pierod pie mūsu padoma un līdzās būšanas. Pirms pāris gadiem salauzu kāju un trīs mēnešus nevarēju strādāt aptiekā. Lieliskas kolēģes aizvietoja, viss pieejams, tomēr bija cilvēki, kuri pacietīgi gaidīja, kad atgriezīšos, un arī tādi, kuri aptiekā kaut ko iegādājās savai vajadzībai, taču zvanīja man un pārjautāja, vai tas, ko nopirkuši, būs labs un palīdzēs. Vajadzīgs laiks, lai iegūtu uzticību, bet, kad tas noticis, tā arī paliek, jo strādājam ar lielu rūpību.”
Vienmēr līdzās
Līga ir pārliecinājusies, ka tas, ko jebkura vecuma klienti vēlas, ir pieejamība un profesionālas zināšanas – lai informācija, ko saņem aptiekā, ir saprotama, uzticama un droša. “Mūsu mazajā aptiekā mums ir arī gana laika katram izstāstīt un izskaidrot, kā zāles darbojas, ko organismam dos tie vai citi vitamīni. Dažreiz gadās, ka cilvēks noklausās kādu reklāmu, nāk uz aptieku un jautā, vai taisnība, vai vajadzētu lietot, vai tas būs viņam piemērots. Šad tad jautā arī, kuru ārstu speciālistu es ieteiktu. Var sacīt – vēlas konsultāciju visos ar veselību saistītajos jautājumos, un tā tas ir no paaudzes uz paaudzi. Tie, kuri bija mazi, kad šeit sāku strādāt, tagad paši ir vecāki un uzdod jautājumus par to, kas viņu bērniem ieteicams kādā noteiktā situācijā. Mūsu padoms ir svarīgs, vienlaikus ir nozīmīgi, lai cilvēki uzklausa ārstu, nenovēlo vajadzīgās konsultācijas.
Klientu vajadzības šo gadu laikā nav mainījušās, jo īpaši, ja ir runa par medikamentiem hroniskām slimībām. Ir satraucoši, ka vecākā paaudze aiziet, bet nākamās paaudzes klientiem jau atkal ne vienā vien receptē parādās zāles hipertensijas vai cukura diabēta ārstēšanai.”
Praulienā pilnvērtīgas ģimenes ārsta prakses pašlaik uz vietas nav. “Kad ģimenes ārste ikdienā bija uz vietas, bieži vien kopā ar pacientu ienāca aptiekā, lai noskaidrotu, kādas zāles pieejamas, ko pacientam izrakstīt. Tagad ir sarežģīti. Gadās, ka klients ir aptiekā un mums pašām tad jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai izraksta hroniskam pacientam nepieciešamo recepti. Citreiz cilvēks nāk uz aptieku un lūdz arī injicēt muskulī izrakstītās zāles, jo pagastā nav, kas to dara. Mēs šeit esam ļoti vajadzīgi.”
Aptieka iet līdzi laikam
Aptiekas darbinieku ikdiena pēdējās desmitgades laikā ir krietni mainījusies. “Kad sākās aptiekas procesu digitalizācija, šķita – nē, man nav vajadzīgs dators! Taču viss izrādījās tik vienkārši! Līdzīgi arī ar e-receptēm. Ja sākumā jauninājumi mazliet biedē, tad darot izrādās, ka visi mūsdienu uzlabojumi dzīvi tikai atvieglo. Kādreiz papīra recepšu ievadīšana prasīja daudz laika – stundām sēdēju vakaros pēc darba vai, savulaik strādājot arī diennakts aptiekā Madonā, reģistrētu tās naktī, kad nav apmeklētāju. Tagad par to nav jādomā.
Kad receptēs ieviesa starptautisko nepatentēto zāļu nosaukumu, arī bija mazliet sarežģīti, galvenokārt gan klientiem. Mūsu grūtākais uzdevums bija nomierināt uztrauktos un saprotami izskaidrot jauno kārtību,” atceras Līga.
Nekādu šaubu – farmācija!
Skolas gados Līga nodarbojās ar vieglatlētiku un pat apsvēra domu studēt Fizkultūras institūtā. “Sportoju cītīgi, bija iespēja doties uz Murjāņu sporta skolu, taču atteicos – man, mājas bērnam, ne par ko negribējās kaut kur braukt.”
Līgai patika ne tikai sports – mīlestībai uz farmāciju aizmetņi arī dzimuši jau bērnībā. “Mamma strādāja par feldšeri. Zāles feldšeru punktam gādāja no aptiekas, un es vienmēr braucu līdzi. Tur man ļāva saskaitīt visu, kas mammai bija vajadzīgas, un būt klāt zāļu gatavošanas procesā. Jau tad apjautu, ka gribētu apgūt farmāciju. Skolā paveicās ar ķīmijas skolotāju – viņa bija perfekta, un tātad – arī ķīmija “aizgāja”. Beidzot vidusskolu, nebija nekādu jautājumu par izvēli un nekādu grūtību studēt. Pabeidzu Rīgas 1. medicīnas skolu un jau no 1982. gada strādāju aptiekā. Sākumā – Dzelzavā, pēc tam – Praulienā. Sākumā piekritu darbam uz pusslodzi, taču aptiekā tā arī paliku līdz pat šai dienai. Nu jau septiņus gadus mūsu Praulienas iedzīvotājiem tik tuvā “Saules lāse” darbojas visā Latvijā iedzīvotāju mīlētajā “Mēness aptieku” saimē. Kolektīvs mums ir sens un stabils – strādājam gadiem kopā. Tagad jūtamies arī kā daļiņa lielākā kolektīvā.
Gandarījumu sniedz sajūta, ka esmu vajadzīga. To tā īsti sapratu, kad kājas traumas dēļ nevarēju būt darbā. Tad tā īpaši izjutu, ka tiešām esmu nepieciešama un daudzi gaida mani atgriežamies. Nedrīkstu nemaz ieminēties, ka gatavojos pensijai, tūlīt dzirdu: pat nedomā!”
Veselības recepte
No Līgas staro dzīvesprieks un enerģija, kas mudina domāt, ka viņai noteikti ir kāda noslēpumaina veselības recepte, taču viņa attrauc –nekādas īpašas receptes nav. “Labi gēni, daudz darba un mazbērni! Neesmu slimotāja – četrdesmit darba gadu laikā tikai viena darba nespējas lapa un tā pati lauztas kājas dēļ. Domāju, ka fiziskā aktivitāte, visu laiku strādājot arī lielajā ģimenes saimniecībā, ir mani norūdījusi. Var pat teikt, ka dažkārt uz aptieku eju kā uz atpūtu. Enerģiju sniedz arī mazbērni. Kad nedēļas nogalēs visi pieci sabrauc, katrs prasa uzmanību – kam vēlme vasarā ārstniecības augus savākt, kam peldēt… Tas viss kopā ir jāizbauda!”