Cik ekonomisks ir Eco

Teorētiski start-stop vajadzētu ietaupīt līdz 8% degvielas, kas naudas izteiksmē nav maz, turklāt darboties bez raustīšanās un kavējumiem. Reālajā dzīvē viss izskatās nedaudz citādi. Dažādiem ražotājiem dažādi izdevies implantēt jauno ierīci motora un kārbas duetā. Turklāt nebūt nav teikts, ka dārgākos auto start-stop darbojas labāk. Pirmais mēģinājums savienot «stopētāju» ar Porsche PDK ātrumkārbu neizdevās (sistēma iedarbināja motoru ar jūtamu kavējumu), un vāciešiem nācās steigšus visu pārprogrammēt.Diezgan pretrunīgs ir arī sasniegtais taupības efekts. Vācu žurnāls Auto Bild savācis raibu automobiļu kompāniju ar start-stop un izmēģinājis to darbību pilsētas satiksmē, kur no ierīces jābūt vislielākajam labumam. Tai pašai Panamera atšķirība ar un bez ierīces bija tikai 0,41 l jeb 3,8% (10,8 l/100 km pret 10,39 l/100 km). Pilnīgi nekādas jēgas no start-stop nav bijis VW Golf 1.6 TDI BlueMotion, kas tāpat izrādījies gana taupīgs, 4,47 l/100 km pret 4,44 litriem ar ieslēgtu sistēmu. Rekordists ir Audi A6 3.0 TFSI, kura V6 benzīna motoram ar kompresoru iekārta ļāvusi ietaupīt teju 2 litrus uz simtu jeb 14,8%. Mērījumi noved pie loģiska secinājuma, ka start-stop efektivitāte atkarīga no paša dzinēja ekonomiskuma. Tā, piemēram, AutoDienas izmēģinātais Opel Astra 2.0 CDTI ar start-stop testā izrādījās par veseliem 11% ekonomiskāks. Lieliski, tikai kāpēc viegla kompaktklases automašīna patērē vairāk degvielas par lielu, smagu un prestižu Mercedes-Benz E 250 CDI? Kāpēc mūsu testētā Astra garā ceļā tā arī nenolaidās zemāk par 6,5 l/100 km, turpretim C klase ar jaudīgāku dīzeli var nobraukt ar pieciem litriem? Acīmredzot ekonomiskuma talants vispirms atkarīgs no motoru būvētāju talanta, bet start-stop drīzāk ir mehānisks triks, kā iekļauties CO2 izmešu normās. Turklāt, kā rāda pieredze, diezgan kaitinošs triks.