Dažas domas par kultūru

To, ka šī diskusija kļūst pilnīgi bezjēdzīga un to nav jēgas turpināt, pierāda tas, ka Jūs katastrofāli jaucat cēloņus un sekas. Ja jau nav tekstu un grāmatu, iespiedmašīnas neviens neizgudro (vēl jo vairāk ar nolūku nopelnīt!!! kurš tad tiem cilvēkiem bija līdz tam iebarojis lasītprieku, kamēr neviens inženieris nebija ķēries pie darba, lai būtu tā pārliecība, ka tas nesīs naudu?), ja nav mūzikas, mūzikas instrumentus neviens nesāk ražot utt. Ja tas viss nepastāvētu vēl pirms tiem inženieriem, viņiem prātiņa varbūt pietiktu, bet ne radošā izdomas, lai to visu radītu. Nebūtu idejas! Es arī negaidu, lai Jūs to saprastu. Turklāt kaut ko aplamāku par šo: "rakstība pamatos nebija domāta mākslai - to sāka lietot gluži praktiskiem nolūkiem - pierakstīja cik labības nopļauts, cik govju aplokā. Mākslinieki to vēlāk sāka izmantot, lai pierakstītu arī savus tekstus, bet nav tā - ja nebūtu mākslinieku, nebūtu rakstības" vispār grūti iedomāties. Un kā tad ar sakrālajiem tekstiem. Cik mums māca kultūras vēsture pirmie ir tieši sakrālie teksti un likumu krājumi, kas principā ir tas pats, ņemot vērā to likumi tajā laikā bija vien dievu iedibinātās kārtības fiksēšana cilvēku savstarpējās attiecībās. Kādas vēl govis?! To skaitu norādīja akmeņu kaudze pie kūts durvīm, kur pielika klāt tik daudz, cik jaunu teļu dzimis vai iepirkts, un noņēma nost tik daudz, cik nokauts, nosprādzis vai pārdots. Ne jau nu rakstos! Tas, ka vēlāk rakstus sāka izmantot arī praktiskām vajadzībām, tā ir cita lieta. Pat mūsu alfabēts, kurš caur latīņu valodu ir aizgūts no grieķiem, kuri atkal to smēlās no feniķiešiem, sākas ar burtu A, kurš palika no reiz visu zīmju sākumā stāvošā "alef" - vērsis, kurš bija dievu un Olimpa valdnieka Zevs svētais dzīvnieks, ar kuru viņu mēdza identificēt. Sakrālais pirmsākums. Un, ziniet, tāds rumāņu autors kā Mirča Eliade apgalvo, ka mākslas ir radušās no kādreizējo reliģisko kultu un tradīciju sinkrētā veseluma - deja, mūzika, teātris, dziesma utt. Arī tā graudu pierakstīšana, atvainojiet, nu nekādi nevarēja stāvēt pirms Zeva vērša. Un tikai nesāciet stāstīt, ka ar vērsi domāti tie lopi, kurus pierakstīja. Ja Jūs paskatīsieties seno feniķiešu, Krētas un Mikēnu mākslu, Jūs redzēsiet, ka vērsis bija svēts dzīvnieks (iniciācijas rituālā jaunekļi salto lēca pāri vērša mugurai, pieturoties par ragiem). Jūsu inženierzinātnes ... nodalījās lēnītēm no šī sakrālā pirmsākuma kā vienas no pēdējām, un tā nodalīšanās sākās 17. gs., bet ļoti lielā mērā izmantojot humanitāros pamatus. Jūs zināt, no kurienes ir cēlies fizikai tik svarīgais jēdziens "matērija"? Un vēl daudz kas cits. Vienu vārdu sakot, lai Jums labi veicas meklēt citus, kurus Jums varbūt izdosies pārliecināt, bet fakts paliek fakts, ka antīkajā senatnē ikviena kultūra un sabiedrība, kurā tehnoloģija un veikals sāka ņemt virsroku pār mākslu, jau bija pakļauta bojāejas draudiem. Kad nojauc cēloņsakarību virkni, zūd loģika.

Nav nemaz tik viegli dot piemēru tam, kā kultūras atbalstīšana veicina inovācijas, tā iemesla dēļ, ka ļoti daudzas tehniskās inovācijas ir radušās no nevienas valsts neatbalstītas kultūras, bet tomēr no kultūras. Piemēram, jau minētais Gūtenbergs ļoti lielā mērā parazitē uz tā, kas jau bija līdz viņam - līdz viņam kultūra gadsimtu gaitā bija izstrādājusi alfabētu, rakstību, radījusi tekstu, grāmatu (ruļļi, vēlāk folianti), viņš tikai izdomāja tīri tehniski, kā to visu salikt kopā. Jūsu piemērs ar elektrisko ģitāru - Jūs taču nenoliegsiet, ka arī tās izgudrotāji parazitēja uz visa, kas kultūrā radīts līdz viņiem, proti, stīgu instrumenta izveide, tam radītā mūzika, nošu pieraksts, spēlēšanas tehnika. Tikai nesakiet, ka tā fabrika būtu pat iedomājusies, ko tādu radīt, ja līdz tam sen jau nebūtu pastāvējusi akustiskā ģitāra vulgaris. Un pat nemaksājot nekādus patentus un autortiesības. Ja nebūtu bijuši visi agrīnie stīgu instrumenti, līdz rokenrolam mēs diez vai būtu nonākuši. Es te nekādā gadījumā neuzvērtu eletriskās ģitāras "izgudrotāju" un ražotāju kā pirmo un svarīgāko posmu, jo tā būtu cēloņa un seku mainīšana vietām. Secinājums: atbalstīt tikai tehnoloģiju izgudrotājus nav godīgi, jo viņi ļoti bieži izmanto par pamatu saviem atklājumiem to, ko līdz viņiem radījuši mākslu un humanitāro zinātņu pārstāvji vēl tajos gadsimtos, kad autorība un patenti bija bērnu autiņos.

"Nu, šie autori pamatā piedāvā izklaidi, kas visos laikos ir bijusi cilvēkiem nepieciešama un padara cilvēku dzīvi mazāk garlaicīgu, bet fundamentāli nemaina veidu, kā cilvēki / sabiedrība funkcionē. Vismaz ne tā, lai cilvēks no malas varētu pateikt - re, pirms tam bija tā, tagad ir tā. Nu, masveida grāmatas pārvērta klausītājus par lasītājiem." Īsta māksla nav un nevar būt izklaide, jo tā prasa no tās uztvērēja priekšzināšanas un intelektuālu piepūli. Un pirms Jūs mēģināsiet to apstrīdēt, iesaku palasīt, piemēram, I.Kanta "Tīrā prāta kritiku" vai Dž Džoisa "Ulisu". Jā, paldies Gūtenbergam un visai turpmākajai tekstu pavairošanas attīstībai par to, ka teksti ir tik pieejami, bet ar to pieejamību vēl nebūt nav atrisināts viss. Šādu tekstu uztvere ir nopietns, smags darbs, kur ar patīk / nepatīk nekas nav pateikts. Tātad arī tagad būtībā īsto vērtību jau zina tikai "biezie", ar ko es nedomāju vis naudas ziņā "biezie", bet gan izglītotības un saprašanas ziņā biezie. Jo tieši nevēlēšanās pārvarēt savu intelektuālo kūtrumu ir galvenā problēma, kāpēc vairums ļaužu pasaulē vēl arvien vāji orientējas klasikā, ne jau tas, ka teksti nav pieejami. Lielā ziņā kino ir devis to, ka ļaudis vismaz zina, par ko ir slavenakājās Šekspīru lugās, piemēram. Un tie zinātnieki, kuriem mēs varam pateikties par tehnikas attīstību, lieliski pārzināja humanitāro nozari. Noliegt šo mijiedarbību būtu neprāts. Vēl tagad Latvijā ir cietvielu fizikas doktori ar tādām zināšanām klasiskajā grieķu literatūrā un modernisma mākslā, kurus var vien cienīt par neieciklēšanos savā šaurajā nozarē. Un kāpēc šie gudrie cilvēki ir veltījuši un vēl arvien velta savus spēkus tam, lai to visu apgūtu un paturētu prātā? Laikam jau tāpēc, ka tikai ar fizikas zināšanām vien būt par maz, lai patiešām kaut ko sasniegtu. Īsta māksla (ar uzsvaru uz "īsta", lūdzu nejaukt ar popkultūru un masu izklaidi) ir ļoti mainījusi un turpina mainīt pasaules vaigu. Un tā ir mūžsena tēma, ka to nekad nezina un nespēj novērtēt visi planētas iedzīvotāji. Arī tā ir bijis un turpina būt. Taču augļus no tā bauda visi - gan labos, gan indīgos. Jo māksla jau nav nekāda zelta vistiņa, kura dēj zelta oliņas - kā jebkāds cilvēka veidojums tā var maldīties, kļūdīties un būt greiza. Visā pārējā piekrītu "Kas tas par sviestu?" komentāra autoram. P.S. Jūs tiešām vēlaties apgalvot, ka mūsdienu Latvijas, Eiropas un pasaules iedzīvotāji ir masveida lasītāji? Jūs esat optimists! Jo tā tomēr arī piepūle. Kopš tehnikas attīstība tautai ir devusi televizorus un datorus ar interneta pieslēgumu, lasītspējas zūd ne pa dienām, bet pa stundām. Lasīšanas nodarbe vienmēr ir attīstījusi cilvēka iztēles spējas, kad bija pašam jāmēģina savā prātā "pieaudzēt klāt" to, ko melnie burtiņi uz baltajām lapām līdz galam nepateica, tādējādi ārkārtīgi rosinot radošos procesus. Tagad kopš cilvēki tiek baroti ar pabeigtām, krāsainām bildītēm, nekāds radošais process vairs nav vajadzīgs.

Tūlīt vēl sāksiet uzskaitīt, kādi izgudrojumi pirmo reizi parādījušies literatūrā un tur tikuši dažādu zinātnieku noskatīti un dzīvē realizēti!! Kultūra sagatavo pārmaiņām domāšanu. Ideja par to, ka zeme riņķo ap sauli nevarēja iedzīvoties Renesanses laikmetā, jo tur cilvēks ir visuma centrs. Toties tā pilnībā atbilda baroka estētikai. Einšteina relativitātes teorija ir modernisma produkts. Internets varēja parādīties tikai postmodernisma laikmetā. Un tā sagatavošanai bija vajadzīgi gan Borhesa 30-to gadu stāsti, gan franču 60 gadu postrstrukturālās filozofijas bāze. Izglītotā sabiedrībā inovācijas vienā jomā atsaucas arī uz citām.

Principā Jūs pats arī atbildējāt uz savu jautājumu: ja mākslinieki nebūtu sarakstījuši dzeju, lugas, romānus, esejas, tulkojuši un komentējuši Bībeli, filozofus utt., tad drukātu ēdienu receptes un ziņas. Gūtenbergs mainīja vien tehnisko bāzi, nevis saturu. Un Jūs tiešām gribat teikt, ka neredzat atšķirību starp to, kāda būtu pasaule bez Kretjēna de Truā, Volframa fon Ešenbaha, Čosera, Dantes, Petrarkas, Bokačo, Rablē, Servantesa, Šekspīra, Kalderona de la Barkas, Grimmelshauzena grāmatām utt., bet toties to vietā to piepildītu pavārgrāmatas un ziņas? Tas, ka Gūtenbergs kaut ko derīgu izgudroja, pastāv abos gadījumos. Jums vēl arvien šķiet, ka Gūtenbergs ir svarīgāka figūra par minētajiem autoriem un tieši viņš ir absolūti veidojis mūsu kultūras vaigu? Turklāt Gūtenbergs jau tieši pateicoties savai lieliskajai izglītībai un saprašanai par tekstu vērtību, arī veltīja savus spēkus, laiku un izdomu iespiedmašīnas izgudrošanai. Ļoti šaubos, ka ēdienu receptes viņu būt kaut mazākajā mērā iedvesmojušas kustināt savas smadzenes.

"Daiļliteratūra kļuva iespējama tad, kad izgudroja iespiedmašīnu." Vai tiešām Jūs vēlaties apgalvot, ka daiļliteratūra ir kļuvusi iespējama (radusies) tikai pēc 1460.g.? Tādā gadījumā ieteiktu Jums nedaudz painteresēties par antīkās un viduslaiku kultūras laicīgās literatūras bagātībām - par grieķu un romiešu liriku, kura nebija paredzēta ne kultam (par ko daļēji var uzskatīt antīkās traģēdijas un komēdijas, jo tās spēlēja dieva Dionīsa svētku ietvaros), ne akadēmijām (filozofija), bet vienkārši tāpat - skaistumam. Un viduslaiku kurtuāzais romāns un lirika - 12.gs. beigās - 13. gs. sākumā Rietumeiropā uzplauka krāšņa laicīgās literatūras kultūra, kur veseli galmi klausījās romānu dzejā priekšlasījumus, jo parasti galmā bija tikai viena grāmata, kas neļāva nodoties individuālai lasīšanai vienatnē. Paralēli klosteros un universitātēs cītīgi studēja Aristoteļa un arābu filozofiju, paši to komentēja un radīja jaunas filozofiskas nostājas. Mūki aizgūtnēm pārrakstīja tekstus, jo tas bija vienīgais to izplatīšanas veids, kurš ne tuvu nespēja apmierināt pieprasījumu. Tātad iespiedmašīnu radīja, lai atrisinātu tik ļoti pieprasīto un par vērtīgiem uzskatīto tekstu pavairošanu, nevis otrādi - vispirms radīja iespiedmašīnu un tikai tad sāka domāt, ko mēs tagad ar to drukāsim. Tas pats par kino. Vispirms vienmēr bija pieprasījums pēc kā tāda un tikai tad tehniskie risinājumi. Varbūt Jūs arī teiksiet, ka vispirms izgudroja krāsu un tikai pēc tam gleznotāji sāka gleznot, jo kaut kas jau ar to krāsu bija jādara? Kultūra ir tā, kas ģenerē idejas un tehnika tikai meklē risinājumus to īstenošanai. Un kultūra daudz plašākā nozīme - cilvēki, kuriem kultūra vajadzīga, kuri to izbauda un no tās dzīvo ("kultūras patērāji" tomēr izsaka pārāk maz), un cilvēki, kuri to rada un izgudro, un cilvēki, kuri to īsteno.

Nu, nē, nesapratu gan. Ja mežoņi vienmēr tikai grauj, tad kā tu izskaidrosi kultūras attīstību no akmens laikmeta (kurā pilnīgi visi ir stereotipiskie mežoņi) līdz mūsdienām (kur dažus īstus mežoņus var atrast tikai nepieejamos džungļos, bet pārējie par tādiem kļūst vien epizodiski - ap hokeja un futbola laiku)? Nē, man šķiet tu nenovērtē mežoņu spējas. Kāpēc vajag tieši māksliniekus, nevis, teiksim, inženierus, atbalstīt ar nodokļu maksātāju naudu - ar kādu pamatojumu mākslinieki var apgalvot, ka tieši viņi, nevis kādi citi, ir galvenais valsts attīstības virzītājspēks? It īpaši ņemot vērā, ka mākslinieki paši mēdz bīdīt teorijas, ka neko jaunu jau nav iespējams uzrakstīt/sakomponēt, ka viss ir tikai jau bijušā atražojums (un labi, ka tā - lielākā daļa cilvēku dod priekšroku māksliniekiem, kas izklaidē vai māksliniekiem, kas runā par sabiedrībā aktuālām problēmām, nevis māksliniekiem, kas par katru cenu cenšas būt oriģināli). Tu saki: "attīstītāka kultūra paģēr arī attīstītāku ekonomiku" Es saku: attīstītāka ekonomika paģēr attīstītāku kultūru. Daiļliteratūra kļuva iespējama tad, kad izgudroja iespiedmašīnu. Kinomāksla kļuva iespējama pēc tam, kad bija izgudrota kino uzņemšanas un rādīšanas tehnika.

jā, man, nodokļu maksātājai ir vagīna, bet jums, cerams, nodokļu maksātājam, ir, cerams, olas. vai vagīna un olas ir kaut kas slikts, no kā būtu jākaunas? tie arī ir orgāni, kas mums palīdz izzināt pasauli. to, ka jākaunas no olām un vagīnas, jums noteikti ir iestāstījuši puritāņi vai kaut kādi tumsonīgi kristieši. lai dzīvo tavas olas, Aramiss!

LL izklāstīja anekdotes pārstāstā savā slejā pirms kāda laiciņa.