Uz karstām pēdām par Ņikitina radošo nākotni «pārdomāšot» arī Ņujorkas Metropolitan Opera un Madrides oprnams, kurās uzstāties, tiesa, ne Vāgnera repertuārā, Ņikitinam rudenī bija plānots. Kamēr rietumu masu mediji apspriež, kas pie šāda jaunam talantam bēdīga lēmuma vairāk vainojams – Baireitas festivāla tagadējās vadības arvien agresīvākā cīņa ar pagātnes rēgiem (Tomass Manns taču reiz nosauca Baireitu par «Hitlera galma teātrīti», jo nacistu līderi tiešām bija iecienījuši šī muzikālā teātra kolektīvos apmeklējumus, arī Vāgnera antisemītiskie saukļi 30. gados bija modē), kas spiež pašreizējo Baireitas PR cilvēku Pēteru Emerihu Vācijas TV, ZDF kanālam kaut ko murmulēt par «nepieciešamību ieņemt kaut kādu pozīciju šajā sakarā, nevar taču atgriezties pie darba, it kā nekas nebūtu noticis».Bet kas tad ir noticis?Tas, ka Ņikitinam ir šāds nesmuks pagātnes grēks uz krūtīm, nevienam jau vairākus gadus nav noslēpums – krievu un ārzemju prese ir labi informēta par dziedoņa jaunības aizraušanos ar tetovēšanos (kāškrusts ir tikai maza daļa no pulkajiem «grafitti», kas klāj Ņikitina rumpi). Par skandalozajiem tetovējumiem, Ņikitina rokera un baikera pagātni nesen ar daudzām bildēm pat rakstīja vācu dzeltenais tabloīds Bild. Tomēr šie tetovējumi gadus septiņus nebija traucējuši varenās balss īpašnieka straujajai karjerai no ģēnija Gergijeva vadītā Marijas teātra dēļiem līdz pasaules vadošo opernamu skatuvēm. Turklāt – kas ir pats būtiskākais – Jevgeņijs ne reizi vien publiski uzsvēris, ka viņam tik tiešām ir kauns par šādiem, jaunības neprātā veiktiem, tetovējumiem, viņš tos ir mēģinājis «aizkrāsot», likvidēt, mazināt. Arī topošajā Klīstošajā holandietī ne mirkli nebija paredzēts, ka Ņikitina apkaunojošo ķermeņa mākslu varētu ieraudzīt skatītāji.Kādēļ šāds nežēlīgs Baireitas festivāla vadības («pie šprices» tur tagad divas Vāgnera mazmazmeitas) lēmums – lauzt kontraktu ar dziedātāju nedēļu pirms pirmizrādes? Vai tiešām Baireitā neko par Ņikitona «krūšu svastiku» neviens neko nebija dzirdējis? Kuram te grib aizmālēt acis?Un kā tad ar cilvēka godīgu grēku nožēlošanu, uz indivīda tiesībām mainīties, «izpirkt grēkus»?
Izskatās, ka politkorektajos rietumos forma (ķermenis) ir daudz būtiskāks par saturu (sirdsapziņu). Nožēlojams reklāmas gājiens ir šāda talantīgu mākslinieku pazemojoša «krustā sišana» politkorektuma vārdā.