Kruts tas teātris!

Lieliska un pašcieņas pilna ideja, kuras pamatā varētu būt arī gaisā virmojošā, iespējams, negaidot atdzimusī sabiedrības interese par visu veidu teātri. Identitāšu haossLaba doma šī jaunā projekta centrā likt pazīstamu personību ar tikai tai raksturīgu skatījumu un šarmu. Pārbaudīts paņēmiens, bet darbojas. LTV1 izplatītajās projekta reklāmās un dzīvē Ojārs Rubenis pavisam noteikti ir Nacionālā teātra direktors, bet titros tiek pieteikts kā žurnālists. Mazliet mulsinoši visām pusēm – skatītājiem, kas zina pašreizējo amatu, pašam Ojāram Rubenim, kurš tomēr ir direktors, un arī žurnālistiem uz pilnu slodzi.Ojāra Rubeņa plusi ir enerģija un pārliecība. Viņa piedāvātais saturs vismaz raidījuma pieteikuma fāzē atgādina aizrautīgu pašdarbnieciska teātra vēsturnieka un individuālu atmiņu stāstu savienojumu. Ievadam – nav slikti, jo piesaista uzmanību. Bet viss turpmākais, izņemot slavenā Branda (vai citas izrādes) arhīva ierakstu, liek uzdot jautājumus, cik projekts ir pārdomāts un izstrādāts.Skatāmies kopā!Jaunais projekts cenšas būt kā pārdomas jundošs, diskusiju vidi bagātinošs ideju katls, kurā ikviens ir aicināts sekot gan teātra izrādei, gan notikumiem. Ne velti pieejama tā tiešraide ltv.lv portālā. Teātra vides pārstāvēšana un pārzināšana raidījumā palīdzēja Ojāram Rubenim  veidot lielisku sākuma sarunu ar aktieri Juri Strengu un aktrisi Ausmu Kantāni. Tas bija iesaistoši, priecīgi un aizraujoši, palīdzēja skatītājiem atcerēties nozīmīgo izrādi. Saruna par Branda veidotājiem kā krutiem gan mazliet mulsināja, jo scenogrāfam Ilmāram Blumbergam veltītais apzīmējums netika izskaidrots. Bet tas bija tikai nieks, ja iedomājos, ka vakars nebija veltīts tikai tiem, kuri gadu desmitiem sirdī nesuši atmiņas par Brandu.Kopš izcilās izrādes pagājis vairāk nekā 30, patiesībā gandrīz 40 gadu. Gribas ticēt Ojāra Rubeņa privātajām atmiņām, taču tajās var dalīties tikai notikumu aculiecinieki. Visiem pārējiem vajadzīga plašāka informācija un emocijas, kurās nejūties kā nepiederīgs teātra vēstures klubam. Pat ja Ojāram Rubenim ir specifiskas atmiņas, būtu labi, ja par to raidījumā pastāstītu vēl kāds, kas labāk zina Branda nozīmi un kontekstu. Varbūt kritiķi? Vizuālajai pusei derētu fotogrāfijas, grafika ar izrādes veidotāju vārdiem... Ne vienmēr pietiek ar personisku draudzību teātra aprindās un interesi par materiālu. Gribējās saprast notiekošā jēgu. Par ko ir saruna – par seno izrādi, tās sociālo kontekstu, par mums šodien, izmantojot izrādē ietvertās idejas?Tagad runāsimies!Izrāde nav vainīga, ja raidījuma studijā saaicinātie cilvēki, tuvojoties sestdienas pusnaktij, ir noguruši un nerunīgi. Pieteikti kā Kultūras akadēmijas studenti, raibā pulciņa pārstāvji Branda izrādes starpbrīdī lēnīgi izteicās par visu ko. Bet tas nebija interesanti, jo pietrūka laba sarunas vadīšanas plāna, skaidri formulētu jautājumu un visiem saistoša sarunas iemesla. Gribējās, lai turpinās izrāde un beidzas svešinieku mazā mocīšanās kameru priekšā.Pašlaik teātris.zip ir laba ideja un mazliet pusgatavs formāts. Cerība, ka raidījums attīstīsies, liek gaidīt nākamo izrādi un sarunas par to. Jo teātris ir labs, galvenā problēma – atvērt to televīzijas vajadzībām. Raidījuma nosaukumā taču likts failu arhivēšanas un samazināšanas apzīmējums "zip"? Vērts to vēl plašāk un enerģiskāk vērt vaļā!