Pieaugšanas infantilisms

Thanks so very much for taking the time to eailxpn things and reminding us that this recording was for fun!After hearing your side of the story, I don't mind the compression quite as much as I used to. However, I'd still insist the loudest parts of the song kinda turn into a noise blast that induces ear fatigue. Of course this is related to my system and music preferences. Nearly all my recordings are of the audiophile category, so my ears are not accustomed to this kind of production. And I'm not the only one here.Us audiofools don't have the greatest tastes in music, and we often insist on impractical recording methodologies. We're listening to the gear. Let's open our ears first to hear what you're creating without jumping to hasty accusations. ~~~I'd like to say on a positive thought that the resolution here sounds FANTASTIC. I'm impressed and my ears eagerly await the minimally processed recording. And you've certainly nailed the concept of FUN! Make those bits byte,-j

I see, I suppsoe that would have to be the case.

[nezinu, kas ir "pieaugšanas infantilisms - cilvēks vai nu pieaug, vai nepieaug, i.e., paliek infantīls"], bet infantīliskas lielības paraugs ir šis teikums: >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Bet, gājusi skatīties uz dekonstruētām struktūrām (tās ir patiesi sarežģītas – entuziastiem ar pacietību un baudu risināmas), atdūros pie asprātīgi risinātas tēmas par pieaugšanu. >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Teikums, kas pieaugušo pasaulē/uztverē nozīmē: <ES (ZR) esmu entuziaste, kura ar pacietību un baudu risina patiesi sarežģītas, dekonstruētas struktūras, atduroties pie asprātīgi risinātas tēmas par pieaugšanu.> Jautājums ir - kāds man - vienkāršajam ierindas skatītājam no tā labums?

kaut kā stulbi, visi pazīst kādu cilvēku, uz ko varētu attiecināt rakstā minēto infantīlismu, bet ziniet par ko vajadzētu uztraukties (un kas mani tracina) - farizejiskums, kas ir visos komentāros - ... ar mani nav tā, bet ar kādu, ko pazīstu ir. Nu, ko pasaulīgā telpā tas ir infantīslisms, vai ne? Jebkurā parādībā var atrast zinātnisku pieeju, arī Meikšāna Egoistos, bet nespēju tikt vaļā no sajūtas, ka režisors pārkāpj kādu robežu, vienkārši pasmejoties par cilvēkiem, īpaši sievietēm, pielietojot kādu primitīvu paņēmienu, ko pasludina par smalku mākslu.

Teikšu īsi - perfekts, tā tapšanas vērts raksts.

Kad padebess tumst, jūtos iepriecināts, jo dienišķās ligas pēc pusnakts solās atstāties, bet par nākamajām domāšu rīt. Vakaros iemetu kādu skatu TV kaktos, tad lasu mīļākās, domājat, mīļotās vēstules, nē, avīžu pielikumus. Ja neesmu nekā un nevienu pasūtījis, izdrukāju kādu rakstiņu no interneta, kur allaž prieks ar skumjām savīts. Lasu tikai guļus, kājas sienā saslējis, lai šī rūme būtu jau aizņemta un nerastos kārdinājums dauzīt galvu pret mūri/ ar pieri sienā skriet. Vismaz šai ziņā ceru nekļūt banāls un bezgaumīgs. Šoreizīti par infantilismu. Akurāt kā man domāts, būs arī bērniem ko priekšā palasīt. Uz nakti. Pasakas vietā. Darbā iegruzījies, nepaguvu neko sagatavot. Un nav jau arī viegli, ja bērniem gan no vienas, gan otras puses ap trīsdesmit. Lasu ar prieku, līdz ar to mūžīgās jaunības noslēpums tikpat kā rokā. Tam, kas rakstīts iekavās, gan neticu, piemēram, ziņai -lai vīrs mīlētu, jānogriež mati! Mans kaimiņš nogrieza- sev un sievai, bet vienalga nerezultatējās pārliecinoši. Dažkārt spicēju ausis, burku pie sienas piespiedis, bet nekā īpaša nedzirdu. Amerikāņi sākuši raizēties par saviem divdesmitgadniekiem un trīsdesmitgadniekiem! Es arī, saprotams, tikai kā latvietis, kuram no šiem vēl daudz kas jāmācās. Pieaugšanas atslēga ir trauslā balansā starp reālistisku apkārtējās vides novērtējumu un apziņu, ka jebkurā gadījumā jāspēj pašam par sevi un saviem pienākumiem atbildēt. Turklāt, tam tiešām ir maz saistības ar ārējiem rādītājiem. Kas ar ārējiem rādītājiem domāts- norobežošanās, spēja neietekmēties, prast apiet neapejamas likumības, nauda, vara? To autore būs uzrakstījusi tāpēc, ka nav bijusi saeimā, ministru kabinetā, politiķu sanāksmēs, svarīgās pārvaldēs un vēl šur tur, jo uz visiem interesantajiem notikumiem paspēt nevar? Infantila paaudze ir tāda, kas pamatīgi atspērusies darba dzīvē, vēl nav atražojusi sevi sabiedriskā labumā. Viena no pieaugšanas definīcijām. Atrauju no sienas pieslietās kājas un burku. Kas ietverams sabiedriskajā labumā? Materiālās vērtības, neatrisināts demogrāfiskais stāvoklis? Ir viedoklis, ka jauni cilvēki attīstās tikai vienā virzienā uz iekšu. Tas tā kā būtu egoisms, kurš var pat izrādīties zvērināts. Normāli, mēs tikai pildām normālu programmu ( pie reizes vēl vairāk savstarpēji norobežojoties, atskaldoties) - nevienam nav jāupurējas, jāziedojas, jābauda, jāņem sava daļa. Ar kādiem līdzekļiem, tas jau ir katra temperamenta ziņā. Vismaz zīle rokā. Vēl te sacīts, ka trīdesmitgadnieki esot paspējuši zaudēt krietnu kaudzi ilūziju. Bet, ja tai čupiņai blakus noliktu lielās stirpas, ar ko aplaimoti citi līdzcilvēki daudzās paaudzēs, kam arī reiz ir bijis trīsdesmit... Vismaz daļai jaunu cilvēku attiecības ar šodienas pasauli Latvijā līdzinās tādai kā vienpusējai, nelaimīgai mīlestībai.Un vecāku cilvēku ne? Un vai Tēvzemes mīlestība visdziļākajā tās būtībā arī nav vienpusīga? Lai cik tas infantili kādam neizklausītos, tā ir tavas sirds paaudžu paaudzēs pārmantotā vērtība, kas neskaitāmas reizes ir mirusi līdz ar naivo ticību laimīgām beigām, tad augšāmcēlusies un atkal...Apburtais loks. Nezinu, vai ceļš, kas ved iekšā sevī ir vairāk prognozējams? Tas ir talanta un atlases jautājums- ar ko tu sevi bagātini vai noplicini. Vientuļi mēs esam un paliksim, jo neviens ne pat īsu brīsniņu otrā iekšā neesam bijuši un arī nebūsim. Es vēl apliecināšu savu interesi arī par tiem, kas par mani neinteresējas. Droši vien, ka tā tiks novērtēta kā infantilisma pazīme, vismaz kaut kas vairāk par vienaldzību.

Liela vaina ir jāuzņemas skolai un internetam...tā sauktās, darba burtnīcas vedina īsām standartatbildēm, tādēļ ir tik daudz cilvēku, kas neprot izteikt un pamatot savas domas, savukārt, interneta un īsziņu sarakste to tikai pastiprina...Neviena paaudze nav ne laba, ne slikta, bet savādāka...