Tipiskas Agatas Kristi varoņa Erkila Puaro – pedantiskā beļģu tautības izmeklētāja – ūšeles savu ceļu pretim aksesuāra statusam sāka aptuveni pirms pieciem gadiem. Miera zīmīšu, pulksteņu butaforiju, kūciņu un pat pēdējā laikā visur esošā pūču simbolika var atkāpties kaut kur veikalu plauktu dibenā, jo ūsas beidzot ir izkarojušas savu vietu starp meinstrīma kulta objektiem. Matu sprādzes, manikīra dizains, krūzītes, plānotāji, T krekli, garderobes pakaramie – ūsas prot pārtapt par jebko. Ja paredzēta ballīte, var viesiem sagādāt uz alus pudeļu korķiem uzmaucamas vai pie kokteiļsalmiņiem pielīmējamas ūsas, kas padarīs atraktīvu ikvienu iedzeršanas mirkli, toties mazākajiem ģimenes locekļiem var ļaut sanākušos izklaidēt, sūkājot ar ūsām rotātus knupīšus. Kvēlākie ūsu fani askētisko simbolu nevilcinoties uztetovējuši uz rādītājpirksta, lai vajadzības gadījumā visus kārtīgi sasmīdinātu, pieliekot to virs augšlūpas. Un tā ir tikai maza daļa no ūsu simbolikas daudzdimensionālajiem stāvokļiem šodien.
Citi minētie pēdējā laika kulta objekti simbolizē mieru, gudrību, laiku vai ko nu nēsātājs pats tam izlēmis piešķirt, savukārt ūsu nēsāšana tikusi iesaistīta ikgadējā sociālajā akcijā pret prostatas un sēklinieku vēzi. Kampaņa ar nosaukumu Movember (radies, savienojot angļu vārdu moustache (ūsas) ar mēneša apzīmējumu November (novembris)), kas tradicionāli notiek novembrī, aicina vīriešus audzēt ūsas, atbalstot cīņu ar tādām stiprā dzimuma slimībām, par kurām publiski līdz tam tika runāts visai reti. Arī Latvijā jau vairākus gadus sabiedrībā pazīstami cilvēki parādās sociālajās reklāmās, kuru lozungs, īsi ieskicējot, ir apmēram šāds – esmu vecis, tāpēc audzēju ūsas, savukārt par veselību nevis vīrišķīgi klusēju, bet regulāri dodos pārbaudīties.
Tieši īstajā laikā ar savas apaļās 150 gadu jubilejas svinībām notrāpījis arī Latvijas slavenāko ūsu īpašnieks Rūdolfs Blaumanis, kura Valmierā notiekošajam teātra festivālam par godu Valmiermuižas alus speciāli radījis īpaša dizaina miestiņu. Askētiskais alus etiķetes noformējums liek manīt, ka ne jau Blaumanis vien, bet arī ūsu aktualitāte pati par sevi ir bijusi par iemeslu šim veltījumam. Tā, lūk, vēsturiskas kultūrvērtības organiski savijas ar šodienas aktualitātēm, kopīgi līksmi sasniedzot produkta mārketinga mērķus.
Lai saprastu, kāpēc tieši ūsas pēkšņi ir tik stilīgas un visiem nepieciešamas, var izvirzīt vairākus pieņēmumus. Pirmkārt, tās labi iederas pret visu dārgo, spīdīgo, glamūrīgo un mūsdienīgo vērstajā vintāžas dzīvesstilā, pavisam dabiski saskaņojoties ar ūsu nēsātāja rūtaino kreklu, nodilušajiem šņorzābakiem, brūnu ādas somu pār plecu un lielām brillēm uz deguna. Otrkārt, vīrieši varbūt atkal grib izmantot savus pārliecinošākos ieročus – modē galu galā ir ne tikai ūsas, bet arī bārda (starp citu, ziemā aktuālas kļuvušas arī adītas "zodasegas").
Tādā veidā džeki var atgādināt, ka – lai gan varbūt ir lietojuši mitrinošo krēmu un matu masku, viņi joprojām spēj čurāt stāvus un uz vaigiem ļaut izšķilties vismaz asiem, pārliecinošiem rugājiem, ja ne kārtīgam, testosteronu saturošam matu ērkulim. Treškārt – varbūt tā tiešām galvenokārt ir veiksmīga apstākļu sakritība, tāpat kā viens ne sevišķi pretenciozs video interneta vietnē YouTube var mudināt tūkstošiem cilvēku visās pasaules malās dejot hārlemšeikā vai gangnamstailā.