Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Suns kā cilvēks

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
vohomurka
v
:))) Pie manis tavs noslēpums paliks drošībā. :) Tieši tā - mēdz notikt kā tu teici! Esmu pieredzējis, ka situācija naudas ziņā tuvojas nopietnām problēmām (lai arī ne tik ekstremāli kā stāstīji), bet viss allaž ir atrisinājies - vai nu paredzamie tēriņi "pabīdījušies" uz priekšdienām, kad nauda būs nopelnīta, vai arī iegadījies neparedzēts darbs, kas nesis tik ļoti vajadzīgo papildalgu. Pie tam attiecībā uz Dievu - sevi pieskaitu ticīgajiem, jo tā tomēr manai psihei ir droša vērtību atskaites sistēma. Un man pagrūti saprast tos, kuri aktīvi noliedz... Dieva eksistence taču nav pierādāma - gluži tāpat kā tā neesamība. Tāpēc gan ticīgie, gan ateisti ir vienādās pozīcijās: vieni pārliecināti, ka Viņš ir, otri - ka Viņa nav, bet abi to nevar pierādīt! :))) Un vispār - kā reiz teica mans tuvinieks: labāk nepūlēties meklēt pierādījumus, ka Dieva nav, jo es ar to neko neiegūstu. Toties, ja patiešām Viņš ir, tad es esmu tikai vinnētājs! :))) Es tagad līdz pirmdienai slēdzos ārā - raušos gan dārza darbos, gan intelektuālā smadzeņu vingrināšanā - esmu, galvai sākot sirmot, pievērsies studēšanai pilnīgi citā lauciņā nekā jaunībā tiku absolvējis, tāpēc jācīnās arī vasarā, lai neklātienē darbojoties varētu turēt līdzi dieniniekiem... Jauku nedēļas nogali, Skaisle! :)) Gan jau atkal kādos komentos patarkšķēsim! Čau! :))
Skaisle Jātaļniece
S
Labi, jauku nedēļas nogali :))) Man šovakar pa pilsētu.
  • 0
  • 0
vohomurka
v
Pilnīgi piekrītu! Protams, ka sliņķi ir biezā slānī - šitās mantas mums netrūkst jau kopš mērkaķu laikiem. Bet tas nenozīmē, ka starp 100 slaistiem nav 1 vai 2 tiešām godīgi cilvēki, kuriem pienācis dzīvē brīdis, kad jāpārkāpj savai pašcieņai un pretēji dzīves uztverei jālūdz... Tādi ir! Un es uzskatu tā: ja es esmu palīdzējis, bet par mani ir paņirguši, tad tā ir ņirdzēju problēma, jo viņi ir reāli gara kropļi. Es nabagāks nepalieku no tā, ka iedodu kādu naudu vai izdaru kādu darbu tikai par paldies, bet ar to es varbūt esmu palīdzējis tam reālajam trūkumcietējam. Tie slaisti vienkārši stieg dziļākā morālās kroplības purvā. Un tur patiešām neviens nevar palīdzēt - pat Dieviņš, ja tāds cilvēks spļauj virsū ikvienai palīdzīgas rokas padošanai... :( Savukārt man personīgi ir vienkārši prieks, ja man no sirds pasaka paldies - tā ir tāda "alga", ko ne ar kādu naudu nevar novērtēt: tas vienkārši dod spēku un baudu dzīvot! P.S. Starp citu arī man pašam pāris reizes ir bijušas kritiskas situācijas - ne naudas, bet psiholoģiskā ziņā... un starp daudziem vienaldzīgiem cilvēkiem atradās iejūtīgi un izpalīdzīgi... un ar viņu atbalstu es spēju tikt galā un atrisināt problēmas. Lieliski! Un viņi būs man godā visu atlikušo mūžu. P.P.S. Apkarot morālus kropļus nav vērts, jo tas, manuprāt, ir konstants lielums - katrā sabiedrībā tādi bijuši un būs. Sabiedrības garīgās veselības rādītājs ir spēja fiziski un morāli palīdzēt VISIEM apdalītajiem. Patiešām mums nav jācenšas tapt par dieviem, lai šķīstītu cilvēku dvēseles! Es dodu priekšroku labāk palīdzēt arī tostarp draņķim nekā nepalīdzot atstāt bešā īsto cietēju.
Skaisle Jātaļniece
S
Man bija naudas ziņā tāda situācija , ka sev teicu, labi - ja neproti ar galvu nopelnīt, pelnīsi ar dibenu un nopirku avīzi ar intīmkluba sludinājumiem. Biju izdomājusi, ka piezvanīšu un pateikšu , ka vajag naudu un pieteikšos darbā. Pirmdien man bija jāved pie ārsta cilvēks, par ko biju uzņēmusies atbildību , bet piektdien nebiju saņēmusies darbā trešo avansu paprasīt. Un naudas ārstam man nebija. Radi, draugi , kam prasīt - nebija. Daži atteica un visiem nemaz neprasīju. Biju nobijusies un zināju, jutu, ka īsti pareizi tas nav, bet uz ielas ar izstieptu roku taču arī nestāvēšu. Jā un tad notika brīnums. Dievs pašķīra debesu maliņu un pastiepa man roku ar palīdzību. Lūk , rakstu to un asaras acīs, jo nekad tik tiešu Dieva tuvumu netiku jutusi. Tas bija brīnums ,par kuru varu stāstīt un man nenoticēs, bet tā ir. Man nebija jāzvana ne uz kādiem intīmklubiem un nebija ne no viena jāaizņemās. Un gribi tici, gribi netici - bet man rokās ielika tieši , latu latā tādu summu, kas bija jāmaksā ārstam. Tāpēc es ticu Dievam un viņa brīnumiem un labajam. Un tiem, kas tai brīdī man lasīja morāli -lai es nesot uz lombardu savas jusk baltās papes mēbelītes, vai pāris jauno grāmatu , kamēr pašiem kontos gulēja tūkstoši - tos es sev aizliedzu nosodīt, jo ne man to darīt. pasaulē jau ir zināma kārtība un tai ir tikai jāļaujās. Lūk, izstāstīju tev visādus baigākos intīmos sīkumus. Tas ir apmēram kā ar svešu ceļabiedru , kad izstāsti visu, ko pazīstamam nemaz tā nestāstītu.
  • 5
  • 0
vohomurka
v
Tev taisnība - karināt birkas nav liela māksla un padodas ātri. :)) Par nabagajiem - īsti nesapratu, ko tu ar to gribēji teikt... Ja tiešā nozīmē, tad no visas sabiedrības ir atkarīgs, lai, piemēram, mazāk intelektuāli cilvēki vai invalīdi (garīgi un fiziski) nestaigātu ar ubagu spieķi. Kopējā puslīdz godīgā sociālā nodrošinātība neļautu šādiem cilvēkiem dzīvot nabadzībā. Viņiem no pilnīgi darbspējīgo nodokļiem pienāktos palīdzība, jo viņi taču nav izvēlējušies saslimt vai būt muļķāki par citiem. Bet intelektuālajā ziņā, ja tu domāji tā sauktos "jurodevij" - krievu valodā, tad - jā. Ir cilvēki, kuri kā Sv. Asīzes Francisks izvēlas nabadzību par savu dzīvesveidu. Atšķirībā no nespējīgiem cilvēkiem viņi ir īsti gara aristokrāti, jo spēj nolikt malā ikdienišķi miesiskās vajadzības un dzīvo teju vai no gaisa vien... Es apbrīnoju tādus cilvēkus, jo pats neko tādu mūžam nespētu. Patīk man paprātuļot pie datora vai laižoties miegā, bet atteikties no zemes priekiem augstas idejas vārdā nespēju. :( :)
Skaisle Jātaļniece
S
Jā, pļāpīgums ir arī mans liels netikums. Apskaužu tos klusos ūdeņus. Bet par nabagiem. Es to domāju ļoti tieši un īstenībā ļoti kategoriski. Lūk, Rīgas centrā ko ievēroju. Sēž viena veca sieviete un ubago - viņai iet klāt ticīgi cilvēki, vienreiz ar viņu runāja kāds sociālais darbinieks , bet dzirdu , ka ubadze saka, ka man ir tiesības te sēdēt un ne uz kādu nabagmāju mani nevedīsiet, neļaušu. Kā es saprotu - viņa negrib iet uz veco ļaužu pansionātu, viņai patīk ubagot, izjust cilvēku līdzcietību, žēlumu, runāties. Es strādāju pašā Rīgas centrā un tad jau var teikt pēc skata noteikti tos ubagus pazīstu. Viena ir ļoti nesimpātiska , viņa lādē visus , kas paiet garām un neko viņai nedod. Bet pavisam trakā garā viņa sāka lamāties, kad viņai blakus nostājās vēl viena ubadze. Šī esot viņas vieta utt. Es nekad nedodu naudu ubagiem, bet ļoti bieži iemetu naudu tiem, kas kaut ko dara - spēlē, dejo utt. Kad bērni ubago un tu viņam piedāvā aizvest viņu uz veikalu un nopirkt ēdamo, viņi tevi nolamā par stulbo aitu un smiedamies aiziet. Savulaik biju deputāte mazpilsētā un darbojos tieši soc. dienestā. Lūk. Tur bija tā, ka privātās maiznīcas īpašnieks - ticīgs cilvēks, deva maizi par brīvu tā sauktajiem nabagiem. Bet kad pavasarī viņam vajadzēja strādniekus , kas novāc akmeņus no lauka, tad nebija kas to dara. Tie , kas visu gadu viņa maizi ēda par velti pateica, ka par 5l s dienā tikai muļķi strādā un viņi noteikti tādi neesot. Un tas maizes cepējs , tad jutās ļoti apbižots un pievilts. Un mums bija grūti atkal viņam lūgt kādu atbalstu nabagiem. Mana pārliecība, ka mūsu sabiedrība ļoti jauc nabadzību ar slinkumu. Hinduisti jau tos nabagus uzskata par nepieskaramajiem un ka viņi paši to likteni ļoti noplenījuši. Un te ir svarīgi neuzņemties Tā Kunga lomu kļūstot par soģi, bet fakts tāds ir - nabadzība visbiežāk ir konkrēta cilvēka izvēle.
  • 4
  • 0
vohomurka
v
Es sevi vienmēr biju uzskatījis par skeptiķi un daļēji arī par ciniķi, bet, redz, tev radās iespaids, ka esmu ideālists... Tiešām SAVĀDI! :)) P.S. Dzīvnieku psiholoģija tiešām ir interesanta lieta! Mēs, cilvēki, pat par savu psihi zinām relatīvi maz, bet dzīvnieku prātos mums ir tikpat daudz neatklātā kā visā kosmosā. :)
Skaisle Jātaļniece
S
Neesi ievērojis, ka mums visiem ir ļoti ātri gatavi spriedumi vienam par otru. Nu tā es tevi vispirms pie psihologa, tagad krustu par ideālistu. Bet svarīgi, jau , ka pats zini kas un kā ir, vai ne. Tas protams, ir mīļi domāts - lai nebūtu nabago, bet mans novērojums ir, ka ir tādi cilvēki, kuri nemaz citādi nespēj - kā būt nabagi. Viņiem ir tāds prāta stāvoklis. Vai tad nebūsi pats kaut ko tādu arī jau ievērojis ?
  • 2
  • 0
vohomurka
v
Tātad kaut kas kopīgs pārliecībā tomēr ir atrodams... :) Labi! Saprotu tā: es palieku pie uzskata, ka labā un ļaunā kategorijas ir realitāte tikai cilvēkam ar viņa atšķirīgo prātu - un no tā izriet arī pārējie netikumi. Dzīvniekiem, pēc maniem uzskatiem, tādi netikumi nepiemīt, jo viņi tos pat neapzinās un rīkojas patiešām instinktu vadīti. Arī pārējā dabā, kur veselas planētas beidz savu eksistenci, nekā ļauna nav, jo nav tāda saprāta, kas tās apzināti iznīcinājis. Un lieliski, ka arī tu domā, ka ļaunajam nedrīkst dot vaļu. :) Ceru vēl arī, ka veids, kā to izdarīt, tavuprāt, būtu tāds, kā bārdainajā aņukā par komunistiem revolucionāriem: Divas kundzītes - muižniece un kalpone, izdzirdušas trokšņojam ļaužu pūlii aiz loga, viena otrai apjautājas: muižniece: "Ko tie ļaudis grib?" kalpone: "Viņi grib, lai nebūtu bagāto. Tad dzīve būšot labāka." muižniece: "Savādi. Mans tēvs arī gribēja, lai dzīve būtu labāka, bet viņš gribēja, lai nebūtu nabago!" P.S. Es par to, lai nebūtu nabago - ne mantas, ne veselības, ne gara ziņā. :))
Skaisle Jātaļniece
S
odnako , vohomurka , ideālists esiet. Bet labāk tā, nekā nekā. Kādreiz būs jāpalasa par šo tēmu vairāk. Ir taču visādi smalku smalkie dzīvnieku pētnieki, kas sarakstījuši gudru gudrās grāmatas.
  • 2
  • 0
vohomurka
v
Tas pats vohomurka! Tikai ne to burtu ierakstīju !!! :)))
vogomurka
v
:)) 1) Valis ronēnu nespīdzina - viņš priecājas par garšīgo medījumu. Valim nav apziņas, ka medījumam sāp. Amerikāņi gūstekņus gan cietumā spīdzina, jo lieliski apzinās, ka sāpes nodarāmas ne vien ar miesas bojājumiem, bet arī ar čurāšanu virsū pakļautam cilvēkam. Tādas morālās sāpes psihei nebūt nav mazākas par fiziskajām. 2) HIV ir ļaunums mums, ja mēs sevi un viens otru necenšamies no tā pasargāt. Bet HIV pats par sevi ir vīruss? un tam arī nav ne apziņas ne morāles kategoriju - tas vienkārši "ķerās" tur, kur tik tiek klāt, lai pastāvētu. 3) Par citplanētiešiem nerunāju - gribēju pateikt, ka salīdzināšanai vajadzīgi vismaz divi vienas kategorijas objekti. Nevar salīdzināt kotleti ar spilvenu tāpāt kā nevar apgalvot, ka muša ir dumjāka par zvirbuli utml. Spriest par mūsu civilizāciju pagaidām varam tikai atskatoties vēsturē - salīdzināt sevi ar izzudušām civilizācijām tepat uz zemes. 4) Neuzskatu sevi par baltu un pūkainu - ir gadījies sastrādāt sliktas lietas. Apkārtējos cilvēkus neuztveru kā potenciālos neliešus, bet, ja saskaros ar ļauno, tad nebrīnos, ka to nodarījis kāds no viņiem. P.S. Atkārtoju - dzīvnieki nav negodīgi, divkosīgi un agresīvi tāpat vien, savukārt cilvēkiem šīs īpašības piemīt gan, lai arī teorētiski, pateicoties saprātam, viņi varētu šo ļaunumu vismaz papūlēties savaldīt. Bet tas notiek pārāk reti... Žēl... Tur arī tā "fiška" - cilvēks, darīdams ļaunu, to apzinās, bet ļoti reti kad pārtrauc un vismaz nožēlo. Man tas ir galvenais arguments par labu dzīvniekiem. Un vispār - mans ideāls ir Skalbes Baltais kaķītis, kurš uzskata, ka dzīvojot ir jāvairo labais, jo sāpju pasaulē jau tāpat ir daudz. Galvenais - nekad apzināti nenodarīt ļaunu - esam taču cilvēki un sajēdzam...
Skaisle Jātaļniece
S
Jā, piekrītu - tā ir atšķirība , vai valis moca ronēnu instinktu vadīts, vai tas amerikānis - ar prātu iesvētītu instinktu vadīts to irākieti. Un tomēr - nu mocības taču paliek mocības tai dzīvajai būtnei. Cieš viņa tik un tā. Nekad nevarēju skatīties, kad kaķis spēlējās ar peli. Bet bērnībā laukos tā bija nemaz ne tik reta lieta, ka kaķis medījumu nesa uz mājām un tad vienā brīdī redzam , ka pelīte vēl dzīva, bet vecaistēvs neļauj iejaukties. Neļauj glābt to pelīti. Kur es tikko minēju vilku , kas aizkož aitas. Nu vilks to dara instinktīvi - bet nu kā var teikt, ka tas nav ļaunums un ka vilks nav ļauns. Ja viņš ir ļauns. Un ir arī dzīvnieki divkosīgi, negodīgi, viltīgi un kādi tik vēl nē. Ir. Cita lieta, ka ļaunumā jau cilvēku nepārspēt. Jā. Bet tāpēc jau nevar noliegt cilvēku. Jā, tā ir - ir jāvairo labais, ir jāsmaida. Bet tad, kad gribās smaidīt. tikai tad jāsmaida. Un vēl - man šķiet, ka cilvēka uzdevums ir nedot iespēju ļaunajam, nedot iespēju uzvarēt ļaunajam. Vismaz kaut kāds līdzsvars ir jānotur.
  • 4
  • 1
vohomurka >> Skaislei
v
Čau šodienā! :) Ja tomēr gribētu paturpināt tēmu, tad, lūk, mans turpinājums: Dabā vispār nepastāv tādi jēdzieni kā labais un ļaunais. Piemēram, gravitācijas spēki - nu un, ka tie darbojas un liek nokrist tam, kas uzrāpies kalna galā... vai liek planētām visumā riņķot noteiktās orbītās... Tāpat arī ķīmiskas reakcijas nav ne labas, ne sliktas - vienkārši pie noteiktiem apstākļiem vielas savstarpēji reaģē, tanī skaitā, sprāgst... Vai atkal, piemēram, saslimšanas - vīrusu, baktēriju izplatības - dabā tas nav nekāds ļaunums, jo arī vīrusi un baktērijas ir dzīvības formas, kas eksistē... Dzīvnieku pasaulē, ieskaitot cilvēku kā fizisku radību, tā iekārtots, ka nākas vienam otru medīt un/vai pārtikt no augiem, kas arī ir dzīvības... Tas viss ir ārpus labā un ļaunā. Labais un ļaunais ir cilvēka garīgās dzīves "produkts", jo tikai ar cilvēku sabiedrību saistāmas morāles kategorijas. Un esmu pārliecināts, ka līdz ar cilvēku modernizēšanos tieši ļaunais kļūst no primitīva, brutāla ļaunuma, kur mežoņi, cīnīdamies par labāku mamuta kumosu, bliež viens otram ar rungu pa pieri, par hipertrofētu morāli fizisku sabiedrības degradēšanās fenomenu... Piemēram, fiziskā nozīmē tikai modernie cilvēki ir radījuši bakterioloģiskos, atomieročus u.c. iznīcināšanas nolūkā, visdažādākās spīdzināšanas metodes, iejaukušies dabas norisēs, mēģinādami mainīt upju tecējumus, nosusinādami ūdenstilpnes un appludinādami jaunas teritorijas (tas viss kardināli un neatgriezeniski mainījis dabu, liekot vienām dzīvības formām iznīkt, bet citām sarasties)... Pie tam modernums nav jāsaprot kā pēdējās pāris desmitgades - tas vismaz mūslaiku Eiropas civilizācijas kontekstā būtu uzlūkojams aptuveni no apgaismības laikmeta sākot (18.gs.)... Labais un ļaunais ir "atziņas koka" ābolā košanas iznākums. Kamēr mūsu senči mežoņi dzīvoja kokos un alās un laimīgi pārtika no tā, kas pats izauga un ko tikai ar savu veiklību vien - bez rungas un vāles varēja nomedīt, arī ļaunums bija mikroskopisks... vai arī tā nebija tieši tāpat kā visā pasaulē un zvaigžņotajā visumā... Bet, redzi, vienubrīd aizsākās tas, kam izskaidrojuma nav - cilvēks no dabas daļas sāka tapt par tādu būtni, kādu mēs to šodien zinām... Reliģiozam cilvēkam laikam ir vieglāk rast atbildi uz šo jautājumu, jo viņš to saredz `dieva gribā... Ateistam savukārt arī Darvina teorija nav galīgā atbilde, jo mērkaķi jau bija tā pavairāk, bet tikai viens no tiem bladāc! un beidza slinkot, sākdams strādāt, lai nākotnē attīstītos par cilvēku... P.S. Cilvēks, nudien nav radības kronis, jo šāda kroņa neeksistē vispār! Kā tu vari salīdzināt un apgalvot, ka cilvēks ir pārāks par kādu , ja pat nezini, vai viņš tāds ir vienīgais, vai tomēr citās kosmiskajās tālēs eksistē citas attīstītas vai pat attīstītākas saprātīgas būtnes?! Tā, lūk, es domāju... Un visbeidzot - velti tu man pārmet, ka esmu par cilvēkiem sliktās domās: vienmēr saku, ka cilvēki ir VISĀDI - labi un slikti. Bet dzīvniekus uzskatu par labiem pat neraugoties uz viņu stiķiem un niķiem tāpēc, ka viņiem nepiemīt agresija agresijas pēc (izņēmums - slimība, kas var sagraut jebkuru radību: gan sajēgas, gan fiziskajā ziņā), nepiemīt dubultmorāle un negodīgums. P.P.S. Godāju un mīlu tikai nedaudzus cilvēkus. Kopumā cilvēci uztveru skeptiski, lai gan patiešām priecājos, ja kaut kur kāds vai kāda sabiedrība ir paveikuši ko labu, cēlu, kaut ko sakopuši, pasargājuši u.tml.
Skaisle Jātaļniece
S
Labrītiņ. Nezinu, nezinu. Piemēram, par spīdzināšanu. Lūk, NG rādīja, kā jauns valis spēlējās ar aizskostu asiņojošu ronēnu - arī jaunu. Met viņu gaisā un tad zobos saķer, un tad atkal gaisā. Un tad ņemsim to Abu graibu, kur amerikāņi spīdzina irākiešus. Tu gribi teikt, ka tas valis ir nevainīgāks par tiem amerikāņiem, vai kas tas ronēns cieta mazāk , kā tie irākieši ? Protams, ka nozīmi jebkam piešķiram mēs - cilvēki. Bet nu , ka Tu raksti, ka dabā nav ļaunuma. Nu nezinu - nu HIV nav ļaunums ? Nu piedod, lūdzu, par to psihologu, negribēju aizvainot , bet es nevaru pieņemt, ka dzīvniekus liek augstāk par cilvēkiem. Un cilvēks ir mums zināmās pasaules augstākā attīstības pakāpe , mēs varam spriest par to, ko zinām. Tāpēc citplanētiešiem liec mieru. Ir tāds Ā.Elksnes dzejolis - es nevaru bez cilvēkiem, es vienmēr esmu tiekusies pēc tiem, ar lētticības palmu rokās ... nu tā skaisti viņa pasaka, ka tikai cilvēki viņu ir sāpinājuši līdz sirds asinīm, bet tikai cilvēkos viņa gūst apliecinājumu mīlestībai. Nu pie tā es turos. Tādi kā Tu - to es vērtēju kā bēgšanu no realitātes. Tas jau ir viegli , es tas labais - tie tie sliktie. Un vēl es - nu žurkas , nu viņas ir tik ļaunas, ka man pat bail uz viņām skatīties. Nu ir viņās kaut kas no īsta primitīva ļaunuma.
  • 4
  • 2
...
.
vau!
XYZ
X
Tai skaislei intelekta problēmas. Pie tam – lielas.
sofi
s
šķiet tev gan nav problēmas, jo arī intelekta tev nav
  • 7
  • 1
vohomurka
v
Šodien - off. Ja būsi ko iekomentējusi, ieskatīšos rītdien un varēšu paturpināt šamo diskusiju. Čau! :))
Skaisle Jātaļniece
S
Labi, jauku vakariņu :)))
  • 2
  • 0
vohomurka
v
1) Ļaunuma jēdziens attiecībā uz dzīvniekiem ir piemērojams relatīvi. Un, ja mēs, cilvēki, to tā traktējam, tad jāsaprot, ka tas ir tieši, atklāti un tam nav nekādas dziļākas jēgas kā vien fiziskā eksistence. 2) Ļaunums cilvēku sabiedrībā, kā jau teicu pirmajā komentā, ir sevišķi rafinēta realitāte - tas tiek kultivēts un, salīdzinot ar dzīvnieku sabiedrību, pastāv pilnīgi bez jebkāda pamatojuma un attaisnojuma! Nemaz nerunājot par melošanu, kas pati ir ļaunuma daļa un ar kuras starpniecību vismelnākie nodomi un mērķi tiek uzdoti par eņģeļu dāvanu. Dzīvnieku pasaulē tā nenotiek...
Skaisle Jātaļniece
S
Jāsaka tā, nav man īsti ne laika , ne intereses un galvenais - pamatīgu zināšanu, turpinātu diksutēt par šo tēmu. Tādā intuitīvā līmenī es gan domāju, ka ļaunums ir , ir arī dzīvniekos, jeb dabā. Un ka cilvēks ir dabas kronis un attiecīgi - ļaunuma augstākā izpausme. Man kaut kā prātā nāk Meistars un Margarita, vai ķīniešu zīme - un atgādinājums , ka labais nevar pastāvēt bez ļaunā. Vēl īsāk - ja Tev dzīvnieks ir labāks par cilvēku, domāju, ka Tev ir smagas problēmas. Kā man brālis par vienu savu darbinieci stāstīja. Medmāsai mājās ir kaķis , ko viņa sauc par dēliņu. Viņa ejot uz darbu un sakot - dēliņ gaidi mammīti, atnesīšu ko gardu tev. Vai kolēģu pasēdēšanās mēdzot teikt - mani dēliņš gaida.... Tas ir skumji un pat ļauni , ka tā ...
  • 4
  • 2
vohomurka
v
Vel par dzīvniekiem: Faktam, ka, piemēram, dzīvnieks nokož savas sugas mazuļus, ir pamatojums - tās ir ārkārtas situācijas, kad, piemēram, piedzimst vairāk mazuļu nekā tos varētu pabarot, kad tēviņš riesta laikā ir tendēts tikai uz pārošanos un jebkuru "blakusfaktu", kas novērš mātīti no potenciālā mērķa, uztver par savas galvenās funkcijas izpildes apdraudējumu... No mūsu, cilvēku, viedokļa tās ir šausmas, bet atšķirība taču ir tā, ka tas nav ļaunums ļaunuma pēc kā, piemēram, mūsu sabiedrībā, kur , piemēram, "pieskaitāma" persona var kropļot miesīgos bērnus, lai tiktu pie pabalstiem... Un zagt, laupīt un slepkavot tikai tāpēc, lai nestrādātu, bet tiktu pie naudas/narkotikām/šņabja... Un spīdzināt viens otru, mērdējot badā, sitot, pazemojot, apmelojot, krāpjot... Neesmu pat stulbās, safantazētās sensācijās sastapis, ka dzīvnieks kādu (vai cilvēku, vai citu dzīvnieku) būtu apkrāpis, spīdzinājis, jau nomirušu apgānījis...
Skaisle Jātaļniece
S
vohomurkam un skaistai - autoram Varēji vienkārši uzrakstīt labāk un gudrāk kā to izdarīju es. Bet tur arī Tev nepietiek prātiņa un pacietības , vai ne ? Tad ar ko un par cik Tu esi labāks, labāka kā es ?!
  • 3
  • 1
vohomurkam un skaistai
v
Jūsu komentēšanas veids pamatīgi atšķiras. Kungam ir savs iedibināts uzskats, kuru viņš pamato, savs pasaules uzskats, un pats galvenais, neuztiepīgs, nekategorisks un jūtams, ka turpinājumā var raisīties dialogs, var bez kādas flammēšanās parunāties. Turpretim kundzē dominē stūrgalvība, ietiepšanās un pašpietiekama atzinība, kas vērsta pašai uz sevi, daudz un neatlaidīgi klejojot pa tēmu pasauli. Gan jāatzīst, ka kundze ir ļoti raižpilna par saviem līdzcilvēkiem, jo ieteic psihologus, kam varētu pievienoties vēl narkologi, urologi, seksopatologi, ihtiologi un visi pārējie speciālisti. Lai nu neaizkustinātu sāpīgo jautājumu, kurš manā personā varētu skart trauslās, maigās, brīnišķās un neaizskaramās sievietes pasauli, gribēju vien pateikt, ka dāma varētu atrast laiku parevidēt pati sevi, lai novērstu smago problēmu dziedināšanu kungos, kas uzķērušies uz viņas makšķeres.
  • 3
  • 2
Skaisle Jātaļniece
S
Kā tas ir - vai es pareizi saprotu, ka Tu man gribi iestāstīt, ka dzīvnieku ļaunums ir dabisks un tāpēc attiasnojams, bet cilvēku ļaunums ir nedabisks un tāpēc neattaisnojams ?
  • 5
  • 0
vohomurka
v
Atkārtoju, ja tu neizlasīji, ko teicu: cilvēki ir VISĀDI. Un nodzīvotie gadi man devuši pieredzi, ka ļaunuma ir ļoti daudz - sliktākais, ka šis ļaunums ir izsmalcināts... Dzīvnieki man bijuši un ir visu mūžu - cik sevi atceros. Un esmu sapraties arī ar nesaviem dzīvniekiem - kaimiņu, paziņu, savvaļas. Tad, lūk: jā, katram dzīvniekam ir savs raksturs - vienam paklausīgs, mierīgs, citam - spītīgs, pašpietiekams utt. BET rakstura īpatnības NAV ĻAUNUMS - gluži tāpat kā cilvēkam! Ja kādam no mums vai dzīvniekam, piemēram, nepatīk bērni, nevajag viņam tos uzspiest! Un tas, ka zirgs sper, nozīmē, ka viņš nepieņem, noraida. Arī cilvēki ir tādi, kuriem bērni nepatīk, un viņu nepieņemšana/noraidīšana, protams, izpaudīsies dažādi: viens vienkārši neucinās mazos un "bēgs" no bērnu sabiedrības, bet cits - piemēram, ar ļaunu prieku paņirgāsies par bērnu - varbūt vārdiski, varbūt - ar "darbiem" vai piedevām ņems un ieriebs vēl arī bērna tuviniekiem. Saki, vai tu tiešām esi sastapusi tādu bērnu nemīlētāju zirgu, kurš būtu apkodis ne vien pašu bērnu, bet arī viņa vecākus u.c. tikai tāpēc, ka tie ir viņa radinieki? Vai arī tu vari nosaukt kaut ko citu, kā zirgam izpaust savu nepatiku pret mazo - nu, tikai - vai bēgt, vai iespert/iekost...
vohomurka >> Skaislei
v
Vai tu man jautāji? Paskaidroju: Cilvēki ir visādi - gan labi, gan ļauni. Vecākam kļūstot, esmu sapratis, ka tieši ļaunuma rafinētībai cilvēku pasaulē nav robežu... Turpretī labestība ir vienkārša, atklāta, tieša un saprotama. Dzīvnieki rīkojas tieši tā - vienkārši, atklāti, tieši un saprotami (ja cilvēks kaut ko nesaprot, tad tas nenozīmē, ka dzīvnieka rīcība ir neloģiska). Viņi nepazīst ļaunumu, ko cilvēks spēj izpaust miljonos veidu, ilgi perināt un, kad tas nodarīts, vēl turpināt ņirgāties un apreibināties ar nodarītā iznākumu. Ja, piemēram, dzīvnieks kož, tad viņš to dara tāpēc, ka vai nu medī, vai aizstāvas, vai izpilda saimnieka pavēli. Citu variantu nav. Viss maksimāli godīgi un bez zemtekstiem. Ja cilvēki kādreiz spētu tapt vienkārši godīgi, tad arī varētu teikt, ka esam tikpat labi, gudri, skaisti un godājami kā pārējās dzīvās radības. Bet pašlaik realitāte ir cita - maz ir godīgu cilvēku, tāpēc cilvēci kopumā cienīt, godāt un mīlēt nav par ko. Var tikai mīlēt atsevišķus cilvēkus, kuri ir šie izņēmumi... Tāda, lūk, tā loģika!
Skaisle Jātaļniece
S
vai teiksim - doberi un citi sugas suņi. Kāda viņiem ir inteliģence, raksturs. Bet arī krancīši ir visādi - tādi, kas nekad nekodīs, tādi kas kodīs principa pēc. Runči - tie taču kož savus bērnus nost. To tu zināji ? Un vilki... to Tu zini, ka viņi, piemēram, nokož visu ganāmpulku, bet apēd labi, ja pusaitu. Man tagad jau trešo gadu nav TV, bet savulaik man ļoti patika raidījumi par dzīvniekiem. Nu nav tā, ka viņi ir kā paradīzes būtnes. Nu nav. Un to saku es - nespeciāliste. Te jau runa ir par pārtikušo rietumu māksliniekiem , kas ne to vien izdomās un par Naumani, kas dzīvo savā iedomu un nevis reālajā pasaulē.
  • 6
  • 0
Skaisle Jātaļniece
S
Un tomēr - Tu esi cilvēks. Kā Tu vari dzīvot neticot labajam cilvēkā ? Ja Tu pazītu dzīvniekus, tad Tu zinātu , ka tie arī ir dažādi. Nu nav visi labiņi - a priori. Manam vecamtēvam bija zirgi. Lūk, bija ķēve Stīga, pirmkārt', ļoti ļoti skaista, otrkārt, ar izcilu raksturu. Viņa juta bērnus kā cilvēks. Bija saudzīga un mīloša. Vasarā vecamtēvam kolhozs deva otru zirgu , tie mainījās, jo viņam bija kolhozam jāpļauj zāle. Un tad tur bija visāda rakstura zirgi. Bija tādi, kas vienkārši koda, jo necieta, ka tur viens sīkai vazājās apkārt. Vecaistētis, tad sita pa purnu to zirgu. Un man neļāva gar viņu staigāt. Vienreiz man saķēra roku, kad biju viena. Pārbijos kā diegs.
  • 4
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja