Svešie

Nu kūka mani gan te nekomandēs:) Kurš gan te no kura baidās:) Un kas ir alternatīva demokrātijai, vai tā jūsuprāt ir Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika?

Šo gan labi pateicāt ("zināju, ka daudzi no komentētājiem ir ļoti kritiskā stāvoklī"). Mazas gan cerības, ka arī viņus reiz varēs apsveikt ar atveseļošanos...

Pasaulē nav prakses, ka kāds, taisoties vienreiz vai vairākkārt minēt kāda vārdu savā rakstā, vispirms ievāc informāciju par viņa veselības stāvokli, ja tas nav plašākai sabiedrībai zināms. Līdz ar to zināju, ka daudzi no komentētājiem ir ļoti kritiskā stāvoklī, bet nezināju, ka konkrētajai dzejniecei arī iet smagi.

Ar to arī apsveicam! Smagi pārdzīvojumi, tajā skaitā uzvara pār slimību, bieži vien kalpo par mudinājumu sacerēt ievērības cienīgus, dziļus un pārliecinošus literāros darbus! Bet, ja šoreiz tā nebūs — vienalga apsveicam! :)

Pati nokaunies. Citu kauninātāja.

Nenožēloju nemaz, ticiet man. Ja neskaita to nelaimīgo „u”, bet tas jau Dievs, kas par mani pasmējās, lai nav vietas augstprātībai. Konkrētās dzejnieces dzeju esmu lasījis, tiesa, nedaudz, bet gan jau vairāk, nekā jūs manu dzeju. Viņas dzeja, protams, ir labāka par to, pret kuru vērsos emuārā (blogā) „Ceļš uz nemākslu”. Vienu lietu nožēloju gan – nav jēgas šādai komentāru vietai, ja to aizņemat Jūs, aizrautīgie savas anonīmās mazvērtības tiražētāji. Sevi jau neapmānīsiet.

Un tāpēc tādai Dacei uz ātru roku Apškrūma jātaisa par cietēju un komentētāji ar daudzpiesaukto pašu Eipuru - par neliešiem . Tā nav un es tam nepiekrītu !

Dace, piedodiet, nespēju bez rupjībām. Lieniet vien laukā no kārtējā grāvja. Apškrūma tomēr nav nekas ārpus dzīves stāvošs. Tā kā mēs te Eipura rakstīto nokritizējam, tā katrs mēs varam kritizēt arī Apškrūmas dzeju. Ja viņai tas ir nepanesami, ja viņa ir gatava uzņemt tikai uzslavas un sajūsmas , tad nav ko darīt publiskā telpā. Tad lai sūta izlūku iepriekš un dodās tikai tur, kur ar sajūsmas asarām viņu uzņem. Tā ir mana stingra pārliecība. Kā saka banālais teiciens -nav jau nauda, lai visiem patiktu. Te viena kundzīte rakstīja, ka Lillija Dzene pratusi gan labu vārdu pateikt, gan skarbu kritiku - neaizvanojot. Jauki. Tā jau laikam vajadzētu - kā iztikas minimumu. Tomēr es esmu domājusi tā - teiksim, ja es uzrakstītu dzeju vai romānu - man būtu svarīgs atklāts viedoklis , nevis glaimi, vai politkorekta, vai latviska izvairīšanās - kā saka - ja jau labāk nevarēja , jāiztiek kā ir. To es visvairāk nevaru ciest. Varu brīnīties un nenobrīnīties kā te KD visi sajūsmināti par Naumaņa apgalvojumu, ka valdība pie mums strādājot. Nu es valdības neizdarības, nolaidību, korupciju un klaju bezdarbību redzu ik uz soļa. Diez cik vēl banku krahi, latvenergo un ērboltiki mums - vienkāršai tautai jāapmaksā , lai mēs savai valdībai un saiemai pateiktu - ej, stop - pietiek mūs apzagt un apkrāpt ! Dažreiz domāju - bet varbūt mums vajag tās ciešanas , ka nespējam dzīvot citādi ?

Atkal jau!... Nu goda vārds, es nespēju nopietni uztvert nevienu Apškrūmas pielūdzēju, kas pat neprot no grāmatas vāka pareizi norakstīt viņas uzvārdu!! P.S. Tautasdziesmas NAV vienkārši pantiņi - ne "principā", ne bez principa.. Tautasdziesmās mūsu senči simboliskā veidā ir ielikuši dažādas dziļas domas un informāciju, kuras arī interpretēt var dažādi. Savukārt Apškrūma raksta 20.gadsimta sākuma romantisma tradīcijā (un tas pat vairs nav īstais romantisms, tikai pakaļdarinājums). Apmēram tā, kā ražo meksikāņu seriālus - saliek vajadzīgajās vietās vajadzīgās klišejas, un bizness aiziet... P.P.S. Atbildot uz jautājumu, kas ir Apškrūmas fenomens? Kāpēc tieši viņa un ne cita?.. Tāpēc, ka viņas vārds jau ir kļuvis par iecienītu zīmolu. Jo biežāk to redz, jo biežāk pieprasa. Jo biežāk tu sev apkārt redzi zīmolus "Coca Cola", "Fairy" un "Apškrūma", jo vairāk, gluži neapzināti, tev gribas dzert, lietot trauku mazgāšanai vai ierakstīt draudzenei apsveikumkartiņā tieši šo un ne citu zīmolu (kaut gan patiesībā ir tirgū daudzi citi, ļoti līdzīgi, bet nosaukuma ziņā ne tik populāri)...